VIDEO: Zaļzeltainais samtputniņš, mīļmīlulītis… Ar kādiem vārdiem Rainis un Aspazija viens otru uzmundrināja izsūtījuma laikā
Šogad Starptautiskās sieviešu dienas svētku noskaņu aizēno karš Ukrainā. Ziedi un šampanietis varētu šķist laikam neatbilstoši. Tomēr, palūkojoties uz 8. marta nozīmi, ko šai dienai piešķīrusi Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), tā ir sieviešu līdztiesības idejai veltīta diena visā pasaulē.
Pirmā latviešu izcelsmes sieviešu tiesību aizstāve bija Aspazija. Viņa cīnījās gan par Latvijas sieviešu tiesībām uz augstāko izglītību, gan par tiesībām piedalīties vēlēšanās, gan par iespēju dzīvot patstāvīgu, no vīriešiem finansiālu neatkarīgu dzīvi un tiesībām apliecināties darba tirgū, veidojot profesionālo karjeru brīvi izvēlētā jomā.
Izsūtījumu, apcietinājumu un citus iemeslus fiziskajai šķirtībai savulaik pārdzīvoja arī latviešu literatūras dižgaru Raiņa un Aspazijas mīlestība. Taču viņu sarakste, kas tagad glabājas muzeju krājumos, skaidri apliecina – patiesa mīlestība pārcieš visu. Turklāt tādi mīļvārdiņi, kādus viens otram velta iemīlējušies rakstnieki, ir kaut kas ļoti poētisks. Ne velti viņu savstarpējā sarakste iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā. Šo kopumu veido gandrīz 2500 vēstuļu latviešu, krievu un vācu valodā.
Zeltkukainītis, zeltdrosmīgais kukainītis, zeltmīļais svētlaimības mīļkukainītis, mīļmīlulītis ir tikai daži no apzīmējumiem, ko viens otram veltīja iemīlējušies Rainis un Aspazija. Laikā, kad vienīgais attālinātas saziņas veids bija ar roku raksīta vēstule, rakstnieki, šķiet, centās katru teikumu piepildīt ar izjūtām.
Pievienotajā video dzirdēsi Raiņa un Aspazijas vēstuļu fragmentus, uzzināsi, kā viens otru mīļi sauc mūsdienu cilvēki un par ko Latvijā varam būt pateicīgi sieviešu tiesību aizstāvei Aspazijai.
