Apģērbu zīmoliem pilnas noliktavas ar produkciju. Kā to iztirgos?

Kā luksusa, tā ikdienas patēriņa zīmoli visā pasaulē šobrīd saskaras ar līdzīgām grūtībām – kur likt savas neizpārdotās pavasara kolekcijas? Ierobežojumu dēļ mēnešiem ilgi slēgtie veikali noveda pie dramatiska apģērbu noieta krituma pasaulē. Piemēram, ASV kopš marta drēbju tirdzniecības segmentā vērojams 66% kritums. Daudzi mazumtirgotāji visā pasaulē metās atcelt pasūtījumus, lai pasargātu sevi no krīzes radīta trieciena, tomēr daudz kas aizvien tika saražots, bet netika pārdots.

“Tas ir diezgan finansiāli postoši,” izdevumam “Financial Times” sacīja Ņujorkā bāzēta brenda “Tibi” radošā direktore Eimija Smiloviča. “Mums ir miljoniem dolāru vērtas preces, un tās vienkārši te [uzņēmuma noliktavā] “sēdēja”. Un tagad mums ir jāmēģina no tām atbrīvoties,” viņa norāda.

Tomēr izdevums norāda, ka Smiloviča bijusi reti vaļsirdīga, ja salīdzina ar citu zīmolu pārstāvjiem. Piemēram, zīmola “Zara” īpašnieks “Inditex”, kā ar H&M atteicās komentēt šo jautājumu. No tā izdevums secina, ka modes industrijas pārstāvji nelabprāt māk atzīt pārprodukcijas faktu. Tomēr pārpalikumi ir, turklāt plašā mērogā. Medijs norāda, ka mazumtirgotāji mēdz pasūtīt krietni vairāk, sagaidot, ka tikai pusi varēs pārdot par pilnu cenu, bet pārējo sezonas beigās iztirgos atlaižu laikā, lai piesaistītu zemāku cenu klientus. Zīmoli tā dara, jo ir lētāk veikt apjomīgākus pasūtījumus un ar pārpalikumiem tikt galā vēlāk. Šāds ieradums raksturīgs gan augsto plauktu zīmoliem, gan masu patēriņa preču brendiem.

Lai aizsargātu zīmola tēlu un cenu stabilitāti, daudzi no zīmoliem savus pārpalikumus sadedzina vai nogādā atkritumu poligonos, taču Francija, kur ir bāzēti divi lielākie luksusa preču konglomerāti LVMH un “Kering”, pagājušajā gadā paziņoja, ka līdz 2023. gadam aizliegs šāda veida darbības, tāpēc dizaineriem būs jāmeklē jauni veidi, kā atbrīvoties no nepārdotā.

Līdz šim “Burberry” bijis vienīgais luksusa preču zīmols, kas paziņoja par savu 2020. gada pavasara/vasaras kolekcijas pārprodukcijas atrisināšanas stratēģiju, proti, kaut kas tiks iztirgots ar atlaidēm tā dēvētajos “outletos”, kaut kas tiks ziedots labdarībai vai pārstrādāts. Jānorāda, ka iepriekš šis britu zīmols nonāca kritikas krustugunīs, jo atklāja, ka 2018. gadā sadedzināja nepārdotās preces 28,6 miljonu britu mārciņu vērtībā, tomēr pēc negatīvās publicitātes paziņoja, ka šādu praksi turpmāk aizliegs.

Tomēr izdevums norāda – kamēr lielie zīmoli var pārvietot savas preces uz atlaižu veikaliem, mazie dizaineri spiesti meklēt citus risinājumus, rīkojot iepirkšanās pasākumus un citus veidus, kā atbrīvoties no preces.

Tikmēr patērētāji, kuri krīzes karstumā var atlicināt līdzekļus drēbju iegādei, tagad var izbaudīt patiesi kārtīgas atlaides. Piemēram, amerikāņu luksusa apģērbu veikalā “Saks” puķaina “Rosie Assoulin” blūze, kas kādreiz maksāja 1395 ASV dolārus, tagad nopērkama par 334 dolāriem, bet līdzīga segmenta veikalā “Net-a-Porter”” zīmola “Ganni” krekliņi un “Stella McCartney” džinsu jakas pieejamas ar 70% atlaidi.

Izaicinājumu rada arī fakts, ka ne tikai jāatbrīvojas no vecajām kolekcijām, bet jāgādā, lai to tirgošana netraucētu pilnas cenas preču noietam. Piemēram, Zviedrijā bāzētā apavu zīmola “CQP” komanda uztaisīja atsevišķu mājaslapu “CQP Archive”, kur izpārdot atlaižu preces, netraucējot pilnas cenas biznesam.

Nozarē iesaistītie paredz, ka šī gada beigu atlaides un izpārdošanas sasniegs nepieredzētus apmērus, jo tirgū ir krietni vairāk spēlētāju, kam vajag no kaut kā atbrīvoties.

Šis ir īsts pļaujas laiks starpnieku veikaliem, kuri iekļauj dažādu zīmolu preces savā klāstā. Lai gan sadarbība ar pārpircējiem ir sarežģīta loģistikas ziņā, tas palīdz uzņēmējiem sasniegt tos patērētājus, kurus citkārt nesasniegtu. Bizness ejot uz urrā, piemēram, Ņujorkā bāzētam starpniekuzņēmumam “MadaLuxe Group”, kas iepērk iepriekšējo sezonu preces un izsēj tos pa pasaules atlaižu veikaliem, piemēram, daudziem pazīstamo “TJ Maxx”.

Tikmēr uzņēmumi, kuru izdzīvošanai jebkāda tikšana pie naudas, pārdodot savu preci, nav tik izšķiroša, šo brīdi izmanto, lai pucētu savas spalvas sabiedrības acīs. Piemēram, itāļu dizaineris Brunello Kusinelli, kas plašāk pazīstams kā kašmira karalis, saka, ka drēbes 30 miljonu eiro vērtībā grasās ziedot.

“Katrai organizācijai ir pienākums uzņemties korporatīvo un sociālo atbildību,” tikmēr saka labdarības organizācijas "Dress for Success” vadītāja Fionuala Šenona, kuras vadītais projekts palīdz neaizsargātajām sievietēm visā pasaulē tikt pie piemērota apģērba un uzlabot savas interviju prasmes, lai varētu atgriezties darba tirgū. “Net-a-Porter” ir viens no lielākajiem organizācijas partneriem, kas pagājušajā sezonā ziedoja 800 apģērba un 2500 kosmētikas vienības.

Šenona cera, ka kāda daļa no pašreizējiem pārpalikumiem nonāks arī pie viņas. “Pasaule ir tik daudz drēbju, lai pietiktu apģērbt sešu zemesložu iedzīvotājus. Tas ir apkaunojoši,” viņa saka.