Bezatbildība un nešķirta iepriekšējā laulība - pētnieki skaidro, kāpēc esam tik slinki uz precēšanos

Lai gan paši pāri, kuri dzīvo nereģistrētā laulībā, minējuši dažādus iemeslus, kāpēc līdz šim nav reģistrējuši laulību, pētījuma autoriem ir cits skaidrojums.

Pārresoru koordinācijas centra pasūtītajā pētījumā par laulību nereģistrēšanas problemātiku, pāri minējuši, ka laulība netiek reģistrēta, jo ir negatīva attieksme pret valsti un laulību kā valsts atbalsta institūtu, trūkst radinieku un draugu spiediena par laulības noslēgšanu. Tāpat kā iemesli ir minēti vērtību maiņa ar attieksmi pret dzīvošanu nereģistrētā kopdzīvē, negatīva iepriekšējo attiecību pieredze, pārliecības trūkums par attiecību noturību, kā arī vēlēšanās nesarežģīt dzīvi.

Tikmēr ekspertiem ir cits skaidrojums laulības nereģistrēšanai. Viens no tiem ir personu bezatbildība vai nevēlēšanās uzņemties atbildību, informēja viena no pētījuma autoriem Aivita Putniņa. Tāpat pāri ir neinformēti un viņiem trūkst zināšanu par laulību. Kā trešais iemesls ir nenokārtotas iepriekšējās attiecības, kas ir šķērslis jaunas laulības noslēgšanai.

Analizējot informāciju par lēmumu reģistrēt laulību, eksperti secinājuši, ka joprojām ir saglabājušies stereotipi par bildināšanu, proti, ka šāds solis būtu jāsper vīrietim - šāds uzskats ir neatkarīgi no vecuma un dzimuma. Nereti laulība aizkavējas, jo tiek uzskatīts, ka vīrietim ir jābildina sava izredzētā.

Pētījuma laikā no pagājušā gada 17.augusta līdz 17.septembrim aptaujāti iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Aptaujāti iedzīvotāji, kuri dzīvo kopā bez laulības reģistrācijas vismaz 12 mēnešus vai kuriem pēdējo piecu gadu laikā bijusi šāda nereģistrēta kopdzīve vismaz 12 mēnešus. Papildus tam tika veikta 18-64 gadus vecu iedzīvotāju aptauja, kas pie minētās mērķgrupas nepieder.

Kopumā ir veiktas 848 intervijas ar mērķgrupas pārstāvjiem un 1132 intervijas ar personām, kas pie mērķgrupas nepieder.

Pētījuma mērķis bija apzināt laulības nereģistrēšanas iemeslus, identificēt ar laulības nereģistrēšanu saistītus riskus ikdienas dzīvē un no tiem izrietošos tiesiskā regulējuma problēmjautājumus, novērtēt to izplatības biežumu un ietekmi uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti.