"Dzelzs vīra" Kārļa Skrastiņa mātes dzīvība izdzisa lielās dvēseles sāpēs
Pirms septiņiem gadiem aviokatastrofā bojā gājušā latviešu hokejista Kārļa Skrastiņa mamma Ieva Skrastiņa devusies mūžībā, un tagad ir kopā ar dēlu debesu valstībā, vēsta žurnāls „Kas Jauns” savā jaunākajā numurā.
Kad aizritējis gads kopš Kārļa Skrastiņa māmiņa aizgāja mūžībā, Kārļa brālis Atis Skrastiņš nu atzīst, ka māte sešu gadu garumā tā arī nav spējusi pārvarēt sirdssāpes par dēla zaudējumu, kā arī to, ka Kārļa atraitne Zane pārtrauca kontaktus, liedzot satikt mazmeitas Karolīnu, Laurēnu un Viviennu.
Vienīgās darīšanas ar kādreizējo vedeklu mūža nogalē Ievai Skrastiņai bija tiesāšanās par apdrošināšanas kompensācijas daļu, ko hokejista mamma prasīja, kad Zane nobloķēja regulāros finansiālā atbalsta pārskaitījumus, ko kādreiz 250 latu (355 eiro) apmērā ik mēnesi viņai bija sniedzis Kārlis.
Nomira, tā arī nesagaidot ciemos mazmeitas
“Šis ir bijis smags gads, bet mums, palikušajiem, dzīve iet uz priekšu… Mammu pagājušā gada jūnijā apglabājām. Tagad viņa atdusas blakus tēvam Dzērbenes kapos. Pats ar Kārļa sievu Zani nekomunicēju, taču manas māsas ar viņu kaut kādā ziņā kontaktus uztur, un viņas arī paziņoja, ka meitenēm vecmāmiņa ir aizgājusi. Bet Zane nerada ne vajadzību, ne iespēju no Amerikas ierasties atvadīties,” žurnālam „Kas Jauns” atklāj Atis Skrastiņš.
Kārļa brālis stāsta, ka māte nomirusi savās mājās Dzērbenē. “Viņa aizgāja no bēdām, tā arī nespēdama tikt pāri lielajam triecienam. Kopš Kārļa bojāejas viņa mocījās nomāktībā un depresijā.
Viņu satrieca aviokatastrofa, kas atņēma dēlu, bet turpmākajos sešos gados sabrucināja visas nebūšanas ar Kārļa sievu un mazbērniem. Kontakts pārtrūka jau drīz pēc Kārļa nāves. Kad mamma pati pāris reižu centās sazvanīties, klausuli neviens necēla, un arī neatzvanīja. Mamma ļoti ilgojās pēc Amerikas mazmeitām.
Pēdējos dzīves gados jau viņa to vairs skaļi neteica – bija pārāk smagi runāt, sāpēja sirds. Mamma mājās uz galda sev priekšā bija izlikusi bērnu fotogrāfijas. Tās Zane bija atsūtījusi māsai Rutai, kura tad izlēma tās aizvest mammai, lai var mazmeitas apskatīt.
Līdz pat pēdējam brīdim mamma gaidīja un cerēja vismaz uz apsveikuma kartiņu no mazmeitiņām. Maija beigās mammai bija 77. dzimšanas diena, bet arī uz to no Amerikas viņa nesagaidīja nedz telefonisku, nedz rakstisku apsveikumu... Tāpat kā iepriekšējos gados – kā Jaunajā gadā un Ziemassvētkos, kad viņai bija arī vārda diena...” caur nopūtu atzīst Skrastiņš, piebilstot: „Bet tagad mamma ir miera valstībā. Nu viņa ir pie tēva, pie Kārļa, visi viņi tagad ir kopā...”
Vedekla nedala kompensāciju ar vīramāti
Atis apliecina, ka līdz ar mammas nāvi beigušās arī visas cīņas un aptuveni piecus gadus ilgusī tiesvedība par Kārļa atstāto mantojumu.
Apdrošināšana sportista ģimenei – sievai un trim viņu bērniem – veido vairākas apdrošināšanas daļas no vairākām kompānijām, un likuma kārtībā tā neapstrīdami pienākas tikai viņiem. Izskanējusi informācija, ka Skrastiņa meitām un viņu mātei piešķirtā summa mērāma miljonos ASV dolāru.
Savukārt Kārļa māte bija pieteikusies uz apdrošināšanas daļām, kuras tiesīgs saņemt bojāgājušā laulātais, bērni un arī vecāki. Kā savulaik apgalvoja Ievas Skrastiņas juridiskie pārstāvji, te runa esot par krietni mazākām summām, proti, dažiem tūkstošiem eiro. Žurnālam Kas Jauns šo informāciju apstiprināja arī Atis Skrastiņš, ko māte bija pilnvarojusi kārtot visas lietas, tiesājoties ar vedeklu.
“Būtībā tās tiesu lietas un ņemšanās mums parādīja un pierādīja, kādi mēdz būt cilvēki. Mēs jau tikai dēļ taisnības darījām, nekāda lielā materiālā būšana jau tur nebija – mammai varēja būt pāris gadu pensijas fonds, kas ir daži tūkstoši eiro.
Tā ir nenozīmīga summa, salīdzinot ar to, kādas kompensācijas pienācās sievai un bērniem. Uz miljoniem jau māte nepretendēja,” uzsver Skrastiņš.
Viņš arī piebilst, ka tiesāšanās iniciatore bijusi tieši Zane Skrastiņa, pēc kuras domām, bijušajai vīramātei nebija pamata pretendēt ne uz kādu kompensāciju. “Lieki teikt, ka mamma beigās pilnīgi neko nedabūja,” piebilst Skrastiņš.
