Šokējošā Džūlija Vanga: "Maģija var nogalināt!"

Pēc šova daudzi skatītāji atzina, ka spilgtākas parādības par viņu Ekstrasensu cīņu vēsturē nav bijis. Ar pārliecinošu pārsvaru viņa pārspēja visus savus konkurentus. Finālā par Džūliju nobalsoja līdz šim šova vēsturē lielākais skatītāju skaits. Viņa bija pati noslēpumainākā un skandalozākā šova dalībniece. Vieni viņu apjūsmoja, bet citi neslēpa, ka no viņas baidās. Džūlijas skatiens reizēm šķita stindzinošs un caururbjošs. Daudzus pārsteidza un šokēja viņas demonstrētās spējas, kad šķita, ka ar mirušajiem viņa sarunājas tikpat brīvi kā ar dzīvajiem. Skatītājiem reizēm likās ļoti dīvaina un biedējoša gan viņas uzvedība, gan izteikumi.

Nelien – var nosist!

Ja kādā anketā Džūlijai vajadzētu obligātā kārtā norādīt profesiju, viņa ierakstītu: parfimērija. Viņa mācījusies Francijā, Grāsas parfimērijas institūtā. Viņa ir arī aktrise, dziedātāja un modele. Studējusi aktiermeistarību Maskavā, ieguvusi Londonas Karaliskās mākslu akadēmijas diplomu kā dizainere, stiliste un fotogrāfe. Filmējusies mūzika klipos un spēlējusi epizodiskas lomas vairākās filmās. Ir sava rokgrupa, pati raksta dzeju un mūziku.

Dzimusi 1982. gada 19. oktobrī Vācijas pilsētā Firstenbergā, viņas patēvs bijis militārists, ģimene dzīvojusi kara daļā. Vēlāk ģimene pārcēlusies uz Maskavu, pēc tam viņa kādu laiku dzīvoju pie vecmāmiņas Ņižņijnovgorodā. Pirms gadiem trijiem viņa ar mammu pārcēlusies uz Latviju. Agrāk viņa bijusi Jūlija Ogareva, tagad – Džūlija Vanga. Viņa pieņēmusi vecvectēva uzvārdu, viņš ieradies Krievijā no Tibetas. “Šajā dzīvē mani sauc Džūlija. Esmu Haosa gars. Pastāv tāds jēdziens kā haoss, entropija. Es neesmu cilvēks. Esmu gars cilvēka ķermenī,” tā viņa ar sevi iepazīstināja šova sākumā.

Daudzi ļoti skeptiski uztvēra viņas uznācienu, bet drīz vien jutās pārsteigti par redzēto. Pat raidījuma vadītājs bija spiests atzīt, ka kaut ko tādu nav redzējis visā “ Ekstrasensu cīņu” vēsturē, kas ilgst jau astoņus gadus. Kad vēlāk Džūlijai jautāja, kāpēc viņa vispār piedalījusies šovā, viņa atbildēja: “Man nav nekādu problēmu ar pašrealizāciju. Mani neinteresē šīs mirstīgās pasaules slava. Protams, es varēju pateikt, ka gribu un sapņoju kļūt par šova uzvarētāju, taču es nemāku melot, teikšu patiesību. Mana dalība “ Ekstrasensu cīņās” nav saistīta ar reklamēšanos ezoterikas un maģijas sfērā. Tas ir vienīgi mana iemiesojuma šīs dzīves un nāves jautājums. Es vienkārši protu saskatīt un mainīt realitātes variantus, ko esmu darījusi arī tiem, kas pie manis ir vērsušies. Es ierados šovā, lai izmainītu savu realitāti un, iespējams, ne tikai savu.” 

Viņa pauž uzskatu, ka nav nekādas baltās vai melnās maģijas. Tas ir tāpat kā ar elektrību – ar to var pagatavot vakariņas un var nogalināt. Maģija ir enerģija, kas pati par sevi nav ne laba, ne slikta. Maģiju viņa salīdzina ar elektrosadales skapi. Ja cilvēks maz ko saprot no šīm lietām, labāk nelīst – var nosist.

Ar nespēju paraudāt

Vangas dzīvesstāstu caurvij daudzas īpatnības. Piemēram, viņa stāsta, ka piedzimusi grūtniecības 11. mēnesī, ģimenē ir vienīgais bērns. Vairākas reizes mēģinājusi izdarīt pašnāvību, piedzīvojusi klīnisko nāvi. Bērnībā bijusi ļoti introverta un noslēgusies savā pasaulē. Jau bērnībā apzinājusies, ka ir citāda. Jutusies kā pieaudzis cilvēks bērna ķermenī. Būdama vēl maza, rakstījusi dzeju. Turklāt vēl tādu, kādu pat vairākums pieaugušo neraksta. Par Visumu, nāvi, eņģeļiem un dēmoniem. Sākumā viņas mamma pat nespējusi noticēt, ka to uzrakstījusi viņas meita. Sešu gadu vecumā jau lasījusi nopietnu literatūru – Kafku, Nīči, Freidu un Larošfuko. Ar vienaudžiem nav kontaktējusies, turklāt vairākkārt izslēgta no bērnudārza par savu dīvaino uzvedību. Džūlija atceras, ka reiz bērnudārzā lasījusi kādu no Reja Bredberija grāmatām, kad ap viņu sācis riņķot viens no grupas puikām un centies pievērst uzmanību. Kad tas nav izdevies, zēns sācis mest uz grāmatu smiltis. To viņa nav spējusi izturēt un iekodusi puikam rokā – līdz pat kaulam. Audzinātāja bijusi šokā un zvanījusi Džūlijas mammai, lai viņa pēc iespējas ātrāk savāc meitu. Tajā pašā laikā Džūlija ar asiņainām lūpām mīlīgi smaidījusi kā tāds nevainīgs eņģelītis.

Vanga teic, ka viņai ir vēl kāda īpatnība. Proti, viņa reti slimo un ātri izveseļojas. Kādā intervijā viņa atklāja, ka viņai ir dīvains asins sastāvs – praktiski nav imūnšūnu, nav antiķermenīšu. Turklāt ārsti norādījuši, ka viņas asinīs konstatētas neatpazītas daļiņas. Tāpēc Džūlija izvairās no ārstiem, jo citādi viņu sāk mocīt ar analīzēm kā tādu izmēģinājuma trusīti. Un vēl kāda interesanta nianse – viņa nespēj paraudāt. Pat ja reizēm sāp un gribas paraudāt, to nevar izdarīt fiziski. Tāpēc Džūlija labprāt izpaužas mūzikā un dzejā, tās ir viņas asaras. “Mani maz kas šajā dzīvē spēj iepriecināt. Atceros pārāk daudz no iepriekšējām dzīvēm šeit, uz Zemes, un tās man jaucas ar šo dzīvi. Atceros katru nāvi, un vienmēr vai nu mani nogalināja, vai es izdarīju pašnāvību, jo nevēlējos šeit atgriezties. Taču šeit man kaut kas jāizdara – kamēr to nebūšu paveikusi, man būs jāatgriežas.”

¹

Īpašās lelles – avatāri

Pateicoties televīzijas šovam, Vanga kļuvusi ļoti populāra. Izteikti secinājumi, ka ar tādu atpazīstamību un popularitāti Džūlija varētu pelnīt lielu naudu, sākot savu privātpraksi kā ekstrasense. Nebūtu šaubu, ka ļaudis pie viņas stāvētu garā rindā. Taču tā nav noticis. Džūlija uzsver, ka ar savām spējām nedomā pelnīt naudu, jo nevēlas iedzīvoties uz citu nelaimju rēķina. Viņa spējot nopelnīt naudu arī citos veidos. Visas interneta lapas, kas piedāvājot viņas konsultācijas, esot viltvāržu veidotas. Tiesa gan, neliels bizness tomēr ir sākts. Viņa pārdod lelles, kuras sauc par avatāriem. Tās ir līdzīgai viņai, un katrā lellītē iešūta rūna veiksmei. Vanga teic: “Lelles ir mazas manas kopijas, viņas veidotas dažādos tēlos, kuros man pašai patīk parādīties. Man ļoti tuva ir japāņu kultūra, kas stāsta, ka lellē var iemiesoties daļiņa no dvēseles. Tā kā man ir milzīgas rezerves ar dvēseles enerģiju, es varu atļauties veidot šādas lelles un dāvāt tās citiem. Viņas palīdz izmainīt cilvēka dzīvi uz labo pusi, jo mana enerģija palīdz to īstenot.” ² Vienas lellītes cena ir aptuveni 250 eiro.

Raidījums Bez tabu vēstīja, ka arī šo iniciatīvu pārtvēruši blēži. Kāds skatītājs Facebook mājaslapā Džūlijas Vangas profilā pamanījis, ka tiek piedāvātas maģiskas lelles. Viņš pārskaitījis uz norādīto kontu 250 eiro par lelli un vēl 50 eiro par piegādi. Kad pārskaitījums jau bija veikts, pircējs gaidījis darījuma apstiprinājumu, taču ne naudas, ne lelles, ne ekstrasenses, ne turpmākas sarakstes ar lapas veidotājiem. Meklējot informāciju par it kā izveidoto Džūlijas Vangas profilu, vīrietis sapratis, ka ticis apmānīts, tā patiesībā nav bijusi viņas mājaslapa.  

Džūlija apgalvo, ka vairākiem cilvēkiem viņa palīdzējusi gūt panākumus. “Es vienkārši piebīdu to realitātes variantu, kurā viņi būs veiksmīgi. Kā filmā Tauriņa efekts. Mums ir daudz mūsu variantu, un es varu tos visus pārskatīt. Varu pateikt, kādas detaļas jāmaina, lai nonāktu pie viena vai otra.” ¹ Vanga norāda, ka nevienam šīs pasaules notikumam nav ne plusa, ne mīnusa zīmes. Tie ir absolūti neitrāli. “Jūs paši tos krāsojat dažādās krāsās priekš sevis. Pamainot skatupunktu, melns kļūst balts, bet balts – melns. Tad tas viss saplūst vienā spektrā, un beigās jūs nemaz neatšķirat, kas ir kas. Patiesībā eksistē tikai absolūti bezkaislīgs Nekas. Un jūsu apziņa vēro pašas radītās ilūzijas.”

Starp Rīgu un Maskavu

Vanga biežāk atrodas Krievijā, kur realizē savus radošos projektus, bet Latvija, kā viņa atzīst, patīk vairāk. Viņa regulāri ierodas Rīgā, jo te ir viņas mamma, kaķis un dzīvoklis. Viņas mamma Tatjana Ogareva pēc izglītības ir kvantu un kodolu fiziķe. Džūlija teic, ka Latvijā ļaudis labvēlīgāk izturas pret cilvēkiem, kam piemīt kādas neparastas spējas. Savukārt Krievijā daudzi uz viņu skatās ar šausmām. Kad ekstrasensu šova laikā viņai vajadzējis Maskavā atrast dzīvesvietu, cilvēki baidījušies viņai izīrēt dzīvokli. “No manis tiešām daudzi baidās. Arī dzīvē, kopš bērnības. Man ir tāds skatiens, es varu ilgi skatīties acīs. Citiem šķiet, ka es ieskatos dvēselē. Patiesībā tā arī ir.”

¹

Raksturojot Rīgu, Džūlija teic, ka tā ir enerģētiski ļoti spēcīga pilsēta. Ar bagātīgu vēsturi un mistisku pieredzi. “Es mīlu Rīgu, mīlu Baltijas valstis. Jau pirms piecpadsmit gadiem zināju, ka pārcelšos dzīvot tieši šeit. Ilgi Rīgā nedzīvošu, aizbraukšu dzīvot aiz okeāna, tur tālāk ies mans ceļš. Zinu, ka arī tad es bieži braukšu uz Rīgu, jo Rīga enerģētiski ir mana vieta, vienmēr mani piepilda ar enerģiju. Ļoti patīk Vecrīga, vēstniecību rajons, tirgus, kapi, antikvariāti. Dievinu Rīgas gaisu, cilvēku sejas, putnus, gotiska stila arhitektūru. Esmu iemīlējusies Rīgā.”

³

Vanga stāsta, ka arī viņas mājās dzīvo gari, tur notiek dīvainas lietas – te atveras un aizveras durvis, nodziest gaisma. “Daudzi cilvēki vienkārši nesaprot, ka viņi ir miruši. Arī dzīves laikā viņi īsti nekad neapzinājās, ka dzīvo un ko vispār nozīmē dzīvot. Rīgā ir daudz enerģijas avotu, enerģija plūst no zemes, un ar to barojas gari. Gari vienmēr mīl tās vietas, kur ir paaugstināta enerģija. Rīga ir pilsēta ar senu vēsturi, šeit ir daudz mistisku vietu, mājas ar simboliku. Rīgā dzīvojošie spoki nav agresīvi. Patīk man viņus satikt.”

³

Meitene ārpus rāmjiem

Uzvara šovā Džūliju padarīja par zvaigzni, tāpēc nav brīnums, ka viņa tiek regulāri vērtēta un aprunāta. Par Vangu izteiktas dažādas kritiskas piezīmes. Piemēram, izteiktas versijas, ka Džūlija Vanga – tas ir tikai šova projekts. Viņas tēls speciāli radīts šovam, viņa esot viltvārde. Viņa kā aktrise vienīgi notēlojusi savu lomu – izcilu ekstrasensi. Interneta vietnēs netrūkst skeptisku komentāru un apgalvojumu, Ekstrasensu cīņas māna cilvēkus. Šovs esot nevis dokumentāls raidījums, bet gan iestudēta teātra izrāde. Protams, netrūkst arī cilvēku, kas noraida šos apvainojumus.  Īpaši tos, ka attiecas uz Džūliju. Piemēram, viņas draudzene Anna Meņšikova, kas pazīst Džūliju jau 20 gadus, apliecina, ka draudzene vienmēr bijusi ļoti īpatnēja, tāpēc neesot pamata runām, ka Džūlijas īpašais stils izveidots tikai šova dēļ. “Neticiet tiem, kas saka – neordināru stilu viņa sev izveidojusi tikai tagad. Neparasta āriene Džūlijai bijusi vienmēr. Modeļu aģentūrā Džūlijai vienmēr aizrādīja par viņas gotisko meikapu. Viņai bija izteiksmīgi krāsotas acis, zilas lūpas, balti, rozā vai pat zili mati. Jau toreiz viņa valkāja ādas apģērbu, viņai patika mežģīnes, zeķturi un smagnēji apavi,” norāda Meņšikova. “Kad Vanga sāka modeles gaitas, viņai bija 14 gadu. Viņai mēģināja ieskaidrot, ka meitenei jābūt sievišķīgai, ka nevajag krāsot zilas vai pelēkas lūpas, ka nedrīkst valkāt zaļu kažoku un sudraba zābakus. Taču Džūlija neklausīja.” Draudzene piebilst, ka Džūlija jau no laika gala bijusi visai dīvaina meitene, tā teikt – ārpus rāmjiem. “Viņa bija nesabiedriska, noslēgta. Uz kastingiem nāca ar pleijeri un savā nodabā klausījās mūziku. Ne ar vienu nesarunājās. Mani pievilka viņas dziļums, neparastais izskats. Džūlija ir vientuļniece. Baltā vārna, kas peld pret straumi. Tādus cilvēkus pūlis nemīl.”

Par savu stilu un saņemto kritiku Vanga saka: “Ļaudis baidās būt spilgti un kautrējas valkāt to, kas neatbilst sabiedrības gaumei. Ļaudis baidās paši no sevis. Toties es nebaidos. Es varu uzvilkt zaļu parūku un ar to staigāt visu dienu.”

Nāves klātbūtne

Nevar nepamanīt, ka Džūlijas dzīvesstāsts iet paralēli nāves tēmai. Viņas publiskais tēls nesaraujami saistīts ar nāves aspektu. Vanga stāsta, ka mammas grūtniecības laikā viņa trīs reizes varējusi nomirt. Pirmā reize saistīta ar mammas iekļūšanu avārijā, otrā – ar apendicīta operāciju, bet trešā bijusi visnoslēpumainākā. Dzemdību laikā viņu gribējusi nogalināt akušiere. Kad vēlāk mamma centusies noskaidrot viņas rīcības iemeslu, sieviete mīklaini pazudusi no slimnīcas. It kā viņas tur nekad nebūtu bijis. Bīstamas situācijas sekojušas arī vēlāk. Kad Džūlija mācījusies skolā, skolasbiedri gribējuši viņu izgrūst pa sestā stāva logu, bet beidzamajā brīdī ienācis skolas direktors un satvēris Džūliju aiz rokas. “Mirt nav biedējoši,” saka Vanga. “Es to zinu, jo pati esmu mirusi vairākas reizes. Biedējoši ir dzīvot, it kā esot mirušam.”

Šā gada sākumā mediji vēstīja, ka Džūlijai notikusi iekšēja asiņošana, viņa zaudējusi aptuveni 1,5 litrus asiņu. Tika ziņots, ka Vangai ievadīta milzīga deva pretsāpju līdzekļu un viņa atrodas Latvijas ārstu un mammas uzraudzībā. Nav īsti skaidrs, vai tā tiešām bija. Šā gada 14. janvārī sociālajā vietnē vk.com. Džūlijas Vangas profilā parādījās ieraksts: “Ko sadarīt pirmdienā, pirmdiena smaga diena. Padomāju un nolēmu nomirt septiņos no rīta. Paslīdēju uz savām asinīm. Iespējams, tas daudzus uzjautrinās, es taču esmu cirka frīks. Plēsoņām nu būs brokastis, pusdienas un vakariņas – mana miesa un kauli.” Vēlāk dažādās sociālajā vietnēs cilvēki izteica Džūlijai līdzjūtību un novēlēja atveseļoties. Uz to Vanga ironiski atbildēja: “Ja jums liekas, ka kaut ko zināt par mani un manu dzīvi, cenšaties izteikt man līdzjūtību un murgojat komentāros, pārmetiet vairākas reizes krustu. Ja jums kaut kas rādās manās fotogrāfijās, pārmetiet krustu, tā ir velna apmātība, esamības melnā matērija, pasaules ilūzija, matriču halucinācijas. Regulāri uzņemiet smoga, masu mediju, haloperidola un sabiedrības šablonu devu. Tad viss būs ok.”

Aromāta burvība

Ik palaikam Džūlija rada savus aromātus, kurus uzlādē ar maģisku spēku. Smaržām pievieno aromātus, kas cilvēkam dod pārliecību un pievilna pretējā dzimuma pārstāvjus. Vanga uzskata, ka smaržas un mūzika ir spēcīgākais psiholoģiskais enkurs un labākais antidepresants. Labākā laika mašīna, ar ko nokļūt atpakaļ pagātnē. Aromāts uzreiz nokļūst cilvēka zemapziņā un spēj to pilnībā pakļaut. Džūlijai neeksistē pretīgi vai lieliski aromāti, jo visi aromāti ir izcili savā veidā. Nākotnē viņa iecerējusi izveidot savu smaržu līniju Alchimia. “Man ir diezgan liela pieredze smaržu izgatavošanā, esmu sadarbojusies ar Krievijas dabiskās kosmētikas zīmolu Pure love. Zīmolam esmu radījusi divdesmit divus smaržu aromātus. Tāpēc tas ir tikai loģiski, ka vēlos radīt pati savu zīmolu. Ideja un nosaukums prātā parādījās  jau pirms desmit gadiem. Radīšu ne tikai smaržas, bet arī sveces, mājas aromātus, ādas kopšanas līdzekļus, matu kopšanas līdzekļus un dekoratīvo kosmētiku. Viss tiks radīts autentiskā stilā, kā to radīja alķīmiķi. Pirmajam aromātam došu nosaukumu Lucifer.” ³

Jautāta, vai kādreiz paredzējusi veidot ģimeni, Džūlija atbild noraidoši. “Iedomājieties man blakus parastu cilvēku, ikdienišķu vīrieti! Es zinātu visas viņa domas, visu, ko viņš izdarījis pareizi vai nepareizi... Zinātu daudz vairāk par viņu. Man šīs zināšanas vienkārši ir ieliktas. Ko es ar tādu vīrieti iesāktu? Par ko mēs runātu? Kāpēc man bojāt kādam dzīvi? Man bijuši tādi eksperimenti. Es mēģināju. Nesanāk.” ¹

Viņa vairākkārt izteikusies, ka ir androgēns un neatzīst dzimumus. “Es krāsojos, taču to varu arī nedarīt un uzvilkt vīrieša uzvalku. Dvēselei nav dzimuma. Es to zinu, jo iepriekšējās dzīvēs biju gan vīrietis, gan sieviete. Vienā no tām es biju dieva Ra kulta priesteriene.”

Vanga uzskata, ka cilvēki bieži vien savu iekāri sauc par mīlestību. “Pasaules nav. Viss ir ilūzija. Nav formas. Nav cilvēku. Viss ir vienots. Viss ir viens vesels! Darot kādam pāri, lai iegūtu labumu sev, tu beigu beigās nodari pāri pats sev. Pasaulē miera nebūs nekad, jo cilvēki vienmēr ir mīlējuši atriebību vairāk par pašu mīlestību. Aizskarts pašlepnums liek atriebties, panākot to, ka atriebība un naids valda pār cilvēci. Lai iestātos miers, pašiem cilvēkiem ir jāmainās, jāpārstāj nīst, jāpārstāj apvainoties, jāpārstāj ciest, bet tas nav iespējams.” ²

Ledus lēdija

Vanga ir pārliecināta, ka viss atrodas mūsos, ārējai pasaulei nav nozīmes, to visu formē mūsu apziņa. Realitāte ir tikai nejauša zemapziņas projekcija, nejauša objekta ilūzija, kuru mēs beigu beigās saucam par likteni. “Tukšumā ievietoti priekšmeti rada plašumu. Likvidējiet visas detaļas, un plašums izzudīs, paliks tikai tukšums. Ārējie faktori rada laiku. Likvidējiet ārējos faktorus, un laiks kā tāds izzudīs. Fiziķi jau sen ir pierādījuši, ka laiks neeksistē, tā ir mākslīgi radīta konstrukcija. Tikai objekts, to visu vērojot, rada notikumus, nevis otrādi – notikumi nevar radīt mūs. Pagātne, nākotne un tagadne ir tikai iespējamības, kas var notikt, ir notikušas un notiks. Būtiski ir izvēlēties pareizo virzienu un izvēlēties mērķi, tā ir vienkārši fizika un maza deva matemātikas. Realitātei variantu ir ļoti daudz, un tiem nav nekāda sakara ar iepriekš nolemtām lietām.”

²

Džūlija teic, ka viņu neinteresē ne tituli, ne popularitāte, ne apbrīna. Viņu neinteresē materiālā pasaule. Viņu neuztrauc, vai kāds izjūt pret viņu mīlestību vai naidu. Viņai nav nepieciešama slava, nauda, mīlestība, panākumi, taču to visu viņa var iegūt, jo pēc tā visa netiecas. Tāds ir kosmosa paradokss. Vēlēšanās piepildās, kad tās ir atlaistas vaļā. Un otrādi – jo vairāk cilvēks kaut ko vēlas, jo vairāk viņš to atgrūž no sevis.

Vanga atzīsts, ka viņas dziesmas, dzejoļi, tēli, aromāti, fotogrāfijas un teksti nav viņas, tie tikai parāda kādu daļu no bezdibeņa, kurš runā caur viņu. Viņa tikai caur sevi izlaiž Haosa domas. “Reizēm lasu kādu no saviem tekstiem un saprotu, ka tekstu autors, lai vai kas viņš būtu, izjūt ļoti spēcīgas emocijas. Toties es vienmēr esmu auksta un attālināta no šīs dzīves, man nav dots izjust emocijas, tieši tāpēc tās mani interesē. Esmu ledus lēdija, emociju ziņā pilnīga nulle. Man ir vajadzīgs savs Kajs, kurš ir tikpat auksts un ledains, ar viņu mēs noteikti sadziedātos un teiktu kopā vārdu – mūžība.”

³

___________________________________________

¹ Ieva. Aiva Kanepone. Džūlja no citas pasaules.

²

Tvnet.lv. Baiba Gāliņa. Ekstrasensu cīņu uzvarētāja Džūlija Vanga atklāj, kāpēc nesniedz konsultācijas.

³ Tvnet.lv Baiba Gāliņa. Ekstrasensu cīņu uzvarētāja Džūlija Vanga atklāj savus nākotnes plānus.

Andris Bernāts, žurnāls “Patiesā Dzīve” / Foto: no privātā arhīva