Skolēni dod priekšroku vīnam; biežāk iedzer latviešu skolās, liecina jaunākais pētījums
Vidējais vecums, kurā jaunieši pirmo reizi nogaršo alkoholu, palielinās, toties pieaug stipro dzērienu lietotāju skaits, liecina pētījuma "Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanas līmeni jauniešu vidū" 6. posma rezultāti.
Avots: Mammamuntetiem.lv
Kad sāk lietot alkoholu
2010.līdz 2016. gadā veikto pētījumu rezultātu salīdzinājums atklāj ka šogad retāk ticis atzīmēts, ka alkohols pirmo reizi pagaršots 11 gados, bet biežāk atzīmēts, ka grādīgās dziras nomēģinātas 14 gadu vecumā. 2012.gadā alkoholu 11-12 gadu vecumā nogaršoja 49% bērnu, bet 2016.gadā – 36%. 15-16 gadus vecumā 76% jauniešu atzina, ka savā dzīvē jau ir lietojuši alkoholu.
Pētījuma rezultātu analīze atklāj, ka alkoholu lietošana visaktīvāk notiek 10.klašu audzēkņu vidū.
10% jauniešu atklāj, ka dzer jau samērā regulāri, proti, tas darīts jau vismaz 40 reizes, kas tomēr ir mazāk nekā citus gadus. Piemēram, 2010. gadā to atzina 31% skolu jauniešu.
Pētījuma rezultāti liecina, ka mazāk par 10 reizēm alkoholu dzīves laikā ir lietojuši 47% aptaujāto jauniešu.
Pētījuma rezultātu analīze atklāj, ka alkoholu lietošana visaktīvāk notiek 10.klašu audzēkņu vidū (lietojuši alkoholu vispār – 80%; lietojuši alkoholu 40 un vairāk reizes – 13%), kā arī skolās ar latviešu mācību valodu. Tomēr tas ir mazāk nekā laikposmā no 2006. līdz 2012.gadam. (2008. gadā jebkādu alkoholisko dzērienu pēdējā mēneša laikā bija lietojuši 69% aptaujāto, 2010.gadā – 58%, bet 2012.gadā – 52%).
Citi šobrīd lasa
Ko visbiežāk izvēlas dzert jaunieši
2010. līdz 2016.gadā veikto pētījumu dinamika liecina par izmaiņām alkoholisko dzērienu izvēlē jauniešu vidū.
Šogad pirmo reizi biežāk lietoto alkoholisko dzērienu saraksta galvgalī ierindojās vīns, ko pēdējā mēneša laikā lietojis katrs trešais (33%) 9.-10.klases skolēns.
Seko alkoholiskie kokteiļi un alus. Pēdējos gados gan šo dzērienu popularitāte samazinās. Šogad to pēdējā mēneša laikā alu lietojuši tikai 26% 15-16 gadus vecie jaunieši.
26% respondentu pēdējā mēneša izvēlējušies lietot stipros alkoholiskos dzērienus. Pēdējo gadu laikā šis rādītājs nedaudz pieaudzis.
Kopumā tendences ir pozitīvas - pirmais alkohola malks tiek nogaršots vēlāk.
Pētījumā iegūto datu analīze pēc dzimuma pazīmes atklāj, ka meitenes biežāk priekšroku dod vīnam un alkoholiskajiem kokteiļiem, savukārt zēni – alum.
Kur visbiežāk lieto alkoholu
Alkohola lietošanas vietas 2016.gada rezultāti apstiprina iepriekšējās aptaujās iegūtos rezultātus, ka alkoholiskos dzērienus 15-16 gadus vecie jaunieši visbiežāk lieto mājas apstākļos – vai nu pie kāda cita.
Tikai 18% pusaudžu atzina, ka ierastākā vieta, kur iedzert, ir ballītes un diskotēkas. 20% jaunieši alkoholu lieto uz ielas, parkos.
Piedzeras retāk
Nozīmīgs alkohola lietošanas ieradumu izpētes aspekts ir jauniešu piedzeršanās biežums dzīves laikā un pēdējā mēneša laikā. Piedzeršanās liecina par augstā mērā riskantu alkohola lietošanu.
Šogad to jauniešu īpatsvars, kuri atzina, ka dzīves laikā ir kaut reizi piedzērušies, ir mazāks nekā visos iepriekšējos pētījumos kopš 2006.gada.
Ja 2012.gadā tādu respondentu bija 57%, 2014.gadā – 41%, tad šogad – 39%. Pēdējā mēneša laikā piedzeršanās pieredze bijusi 16% aptaujāto jauniešu. 5% pētījuma dalībnieku pēdējā mēneša laikā piedzērušies 3 vai vairāk reizes.
Ja agrāk vecāki uz alkohola lietošanu skatījās "caur pirkstiem", tad tagad nostāja ir kritiskāka.
Rīgas psihiatrijas, narkoloģijas centra narkoloģiskās palīdzības dienesta ambulatorās nodaļas vadītāja, dr. Inga Landsmane kā vienu no iemesliem, kāpēc kopumā tendences ir pozitīvas - pirmais alkohola malks tiek nogaršots vēlāk, skaidro ar to, ka jaunieši, acīmredzot, tomēr vairāk ieklausās vecāku teiktajā. "Ģimene var būt gan vide, kas mudina pagaršot grādīgo dzērienu, gan arī attālināt šo brīdi uz vēlāku laiku. Iespējams, kas informatīvās kampaņas, kas ir vērstas uz pieaugušo izglītošanu, ir "nostrādājušas". Ja agrāk vecāki uz alkohola lietošanu skatījās "caur pirkstiem", tad tagad nostāja ir kritiskāka.
Ja agrāk alkoholu biežāk lietoja ballītēs, tad tagad pieaug to gadījumu skaits, kad alkoholu jaunieši lieto, atrodoties mājās.
Otrs aspekts, kas ir raksturīgs citviet pasaulē un Latvija nav izņēmums - jaunieši ilgāk paliek ģimenēs, attiecīgi arī pusaudži šobrīd kopumā ir bērnišķīgāki un vēlme pēc alkohola nogaršošanas parādās mazliet vēlāk. Arī Eiropā veiktos pētījumos apstiprinās, ka alkohola patēriņš jauniešu vidū samazinās"
Ja agrāk alkoholu biežāk lietoja ballītēs, tad tagad pieaug to gadījumu skaits, kad alkoholu jaunieši lieto, atrodoties mājās. "Iespējams, ka vecākiem šķiet, ka tādējādi viņi var labāk kontrolēt situāciju. Viņiem šķiet, ka tad, ja tīnis iedzer, esot blakusistabā aiz sienas, tad vecāki spēs situāciju kontrolēt. Joprojām vecāku loma ir ļoti liela tajā, kā jaunieši attiecas pret alkohola lietošanu" tā Landsmane.