Vīns – veselīgs vai kaitīgs?

Sievietēm
2009. gada 24. decembrī 08:25 2009. gada 24. decembrī 08:25
Vai glāze vīna stiprinās veselību? Vaicājam vīna šķirņu pazinējam, diētas ārstei un narkologam

Palaikam presē parādās ziņas, ka nedaudz alkohola, jo sevišķi vīna, ne tikai nekaitējot, bet pat stiprina veselību. Ko par to teic speciālisti – ārsti un vīna pazinēji?

“Vīns – tā ir civilizācijas vēsture. Vīnu ir dzēruši pat dievi! Bībelē vīns ir saukts par svētu dzērienu, un par vīnu ir vērtušās Jēzus asinis. Ne degvīns, ne alus, bet tieši vīns ir pieminēts Svētajos rakstos, turklāt vairākkārt. Proti, vīns ir dzēriens ar tūkstošiem gadu ilgām tradīcijām,” stāsta Valts Grīnbergs, “Vīna studijas” direktors. “Vīns ir absolūti dabisks – raudzēta vīnogu sula. Varētu pat teikt – dzīvs produkts: vīns dzimst, dzīvo savu dzīvi un tās galā nomirst. Tādējādi vīns mēdz būt jauns, nobriedis un, visbeidzot, vecs. Katrs vīndaris, sākot darīt vīnu, jau zina, cik ilgi tas dzīvos – trīs, piecus, desmit vai piecdesmit gadus. Vīna īpatnības, tā specifika ir atkarīga no vīnogām, savukārt pašas ogas ietekmē milzums faktoru, piemēram, reģions, kur tās augušas. Viena un tā pati vīnogu šķirne, augdama dažādās klimatiskajās zonās, “dos” atšķirīgu vīna garšu. Franču vīndariem ir pat speciāls jēdziens “terua”, kas apzīmē visu ietekmju kopumu: nokrišņu daudzums, augsne, saules intensitāte, vīna dārza atrašanās vieta, vīnogulāju vecums (jo tie vecāki, nobriedušāki, jo vīns spēcīgāks) utt. Zināšanas par vīnu ir salīdzināmas ar filozofiju, ar domāšanas viedu.

Jebkurā augsta ranga pieņemšanā pasniedz vīnu. Ja jau tas būtu tik kaitīgi un nepieņemami, vai mūsu prezidents, pats ārsts būdams, atļautos fotografēties ar vīna glāzi rokās? Taču tas nebūtu iedomājams parādīties avīžu pirmajās lapās ar alus kausu vai degvīna glāzīti pie lūpām, vai ne?

Vīna noliedzēji teic: “Dzert daudz vīna ir slikti!” Taču jebkura pārmērība ir nevēlama! Pārēšanās ir kaitīga, bet vai tāpēc var aizliegt ēst?! Vīna glāze ir ēdienreizes turpinājums – labs vīns ēdinu bagātina, izceļ garšas, paildzina baudījumu. Lai karstā vasaras dienā atdzertos, vīnu var bagātīgi atšķaidīt ar ūdeni, tādējādi krietni ātrāk remdējot slāpes. Dzerot labu sarkanvīnu, panākama labvēlīga ietekme uz sarkanajiem asinsķermenīšiem. Mēdz teikt, ka, lietojot vīnu, var sevi pasargāt no ļaundabīgajiem audzējiem. Tipiski, ka ilgdzīvotāji ir bijuši vīna dzērāji, piemēram, Gruzijā vai Francijas kalnainajā daļā. Baltvīns iekļauts daudzās diētās, jo satur skābes, kas palīdz noārdīt kalorijas, labāk pārstrādāt taukvielas. Ēdienu pārstrādāt gan palīdz jebkurš vīns, tieši tāpēc jau ar vīna glāzi noslēdz maltīti.

Viena no vērtīgākajām vielām vīnā ir tanīns, kas dzērienā nokļūst no vīnogu miziņām. Vīnogu sula ir gaiša, praktiski bez krāsas. Toni tā iegūst no miziņas – jo ilgāk sula tiek turēta uz miziņas, jo vairāk tiek iespaidota krāsa un savelkošā garša, bet pats vīns kļūst intensīvāks un piesātinātāks. Tanīns ietekmē sarkanos asinsķermenīšus un pasargā no vēža.”

Vīna glāze pret depresiju

Lolita Neimane, diētas ārste: “Nevar nepiekrist, ka vīns nelielās devās patiešām ir veselīgs. Taču vienlaikus jāatzīst, ka vīna dzeršanas tradīcijas Latvijā ir salīdzinoši jaunas (ne velti arvien modernāki kļūst vīna dzeršanas kursi, kas skaidri apliecina – vīnu dzert ir jāprot!) un mūsu izdzertās devas vienkārši ir par lielu. Piekritīsiet, ka visai reti gadās uz diviem nopirkto 750 ml vīna pudeli līdz galam neiztukšotu atstāt nākamajai reizei. Vakara gaitā šis daudzums – aptuveni 370 ml – tomēr tiek izdzerts, tas ir par daudz, un par veselīgumu vairs nevar būt ne runas.

Patlaban Latvijā valda tāda depresija, kādu mūsu paaudze vēl nav piedzīvojusi, un šajā sakarībā varam runāt par vēl kādu pozitīvu vīna aspektu veselīguma ziņā. Padomju gados klājās grūti, tomēr tolaik bija mūsu lielā cerība. Tagad cerību vienkārši iemin zemē. Vakaros noskatoties ziņu raidījumu vai izlasot avīzi, to vien gribas, kā ķerties pie antidepresantiem vai izdzert glāzi vīna. Tas nav populisms – psihoterapeitu palīdzību meklē arvien vairāk cilvēku, visticamāk, patiešām pieaugs antidepresantu lietotāju skaits. Varbūt patiešām tā nelielā vīna glāze ir vērtīgāka, nekā sākt lietot medikamentus, lai sevi nomierinātu?

Kas vīnu padara veselīgu? Pirmām kārtām jau alkohols. Jebkurš alkohols (ķīmiska spirta formula) saprātīgās, nelielās, proti, medicīniskās, devās nomierina, paplašina asinsvadus, veicina asinsriti. Taču vīnā bez alkohola vēl ir dabiskie antioksidanti – flavonoīdi, kas atrodami vīnogu miziņās un tādējādi iekļūst vīnā. Cilvēkam, kurš dzīvo nevis noslēgtā, tīrā pasaulē, bet gan mūsdienu vidē, kurā ir netīrs gaiss, smēķētāju dūmi, ozona caurumi, no brīvajiem radikāļiem aizsargāties vajag, un to spēj antioksidanti. Vīnā tātad ir laba kombinācija: alkohols un antioksidanti. Tomēr nevajag vīnu uzskatīt par zālēm vai ar tā lietošanu aizstāt veselīgu dzīvesveidu!”

Nost ar pseidoziņām!

Toties narkologs

Edmunds Rudzītis

ir nesaudzīgs: “Paskatieties, kas notiek Francijas vīna pagrabos! Tā sauktā vīnu krīze nu jau trešo, ceturto gadu burtiski iekonservējusi lielus vīna krājumus. Nu pievienojusies vēl arī ekonomiskā krīze. Tāpēc nav brīnums, ka parādās šādas “pseidoziņas”, kas būtībā nav nekas cits kā nozares subsidēta reklāma. Mūsu valstī ražo alu, bet tas nenozīmē, ka mēs ticam, ka, to dzerot, piedzīvosim “zelta mirkli” vai patiešām izjutīsim reālu “brīvības garšu”. Alkohola ražošanai ir 10 000 gadu vēsture. Ja šajā dzērienā patiešām būtu kādas dziednieciskas īpašības, vai ārsti to pa šo laiku nebūtu “izkoduši”? Nevienā pasaules klīnikā ne sirds, ne kuņģa, ne kādiem citiem slimniekiem neizsniedz vīnu veselības stāvokļa uzlabošanas nolūkā. Vai tad visi pasaules ārsti būtu kretīni, neredzot, ka vīns ir tik labs?! Vīns neko neārstē un organismu nestiprina ne sportistiem, ne māksliniekiem, ne sirds slimniekiem. Vai, cik jauki būtu, ja vīns to spētu, cik daudz problēmu visnotaļ patīkamā veidā varētu atrisināt, bet diemžēl nespēj vis!

Tiesa gan, vīnam piemīt neliela narkotiska un analgētiska iedarbība. Tas nozīmē, ka subjektīvi pašsajūta pēc vīna iedzeršanas uz brīdi var uzlaboties, gluži tāpat kā tā uzlabosies arī pēc marihuānas cigaretes uzpīpēšanas vai kokaīna iešņaukšanas. Labāk uz brīdi paliks, bet ne jau tāpēc tiks sirds ārstēta vai stiprināta. Muļķības!”

Aija Kažoka/Foto: Bulls Press


Citi šobrīd lasa

Melānija Trampa pret Ivanku Trampu. Kurai šāda blūzīte izskatās labāk? 3
Kilbloka asi kritizē profesori Ancāni, kura norādīja uz "bezcerīgo un nevarīgo obligāto literatūru" 103
Leģendārais krievu aktieris Džigarhanjans šķiras no gados jaunās sievas: "Zagle. Viņa ir zagle!" 37
Pievienot komentāru