Vainas apziņa, neuzticēšanās, greizsirdība uz aukli - vai viegli būt strādājošai māmiņai

Pirmās lamatas – vainas sajūta

Vairums sieviešu uzskata, ka labāka māte ir tā, kura visu savu dzīvi veltī bērnam. Nespējot to īstenot, sievieti pārņem vainas apziņa. To viņa mēģina izpirkt, izpildot mazuļa iegribas, tā vietā, lai pilnvērtīgi piepildītu kopā būšanas brīžus.

Sekas: pirmkārt, jūs riskējat izaudzināt egoistu un bērnam radīt iespaidu par māti kā apkalpojošo personālu. Otrkārt, orientējoties tikai uz bērna iegribām, riskējat neiedot daudz vērtīga savam bērnam. Jo bērna fantāzija, izsakot savas vēlmes, ir diezgan ierobežota – aiziet uz ātrās ēdināšanas uzkostuvi un kādu atrakciju apmeklēšana. Bet jūs taču varat bērnam piedāvāt ko vairāk – interesantus, attīstošus pasākumus, gājienu uz muzeju un daudz ko citu, nemaz nerunājot par veselīgākas pārtikas izvēli.

Profilakse: ja jūs piemeklē vainas sajūta par to, ka neesat savam bērnam veltījusi pietiekami daudz laika, atcerieties, ka jūs neesat robots, bet tāds pat cilvēks kā pārējie. Ne katrai sievietei ir tāda iespēja visu sevi veltīt bērnam, bet tas nozīmē arī atteikšanos no savas dzīves, priekiem, mērķiem. Vienkārši jūtieties veiksmīga – jūsu bērns par to jutīsies daudz laimīgāks.

Otrās lamatas – neuzticēšanās cilvēkiem

Protams, jūsu bērna auklītes vai bērnudārza audzinātājas kontrole ir nepieciešama. Bet kontaktēšanās ar bērnu nedrīkst reducēties tikai uz viņa tincināšanu par to, kas darīts bērnudārzā vai ar auklīti. Dažkārt māmiņas cenšas kopā būšanas laiku ar bērnu piepildīt ar lielu daudzumu attīstošu spēļu, tādējādi cenšoties kompensēt iedomāto audzināšanas nepietiekamību.

: ar laiku pamanīsiet: ja agrāk meita vai dēls labprāt dalījās ar saviem panākumiem un atklājumiem, tad tagad tas mazulis nemaz to nevēlas. Pamazām starp māti un bērnu aug atsvešināšanās. Arī mazuļa pašvērtējums var ciest. Viņš instinktīvi jūt – ja māte uzskata viņu par nepietiekami audzinātu, bērns sajūtas nepietiekami labs. Bet no daudzajām un koncentrētajām attīstošajām spēlēm bērns vienkārši nogurst.

: ja esat pārliecinājusies, ka aukle vai audzinātāja godīgi pilda savus pienākumus, atslābstiet! Nevajag pārlieku tincināt bērnu – ko viņš gribēs, pats pastāstīs.

Trešās lamatas – greizsirdība

Mātēm dažkārt ir grūti vērot, kā bērns spēlējas ar aukli un ar prieku viņu piemin. Te arī slēpjas bīstamība, ka sākat censties it visā pārspēt aukli – izstāstīt interesantāku pasaku, paspēlēt aizraujošāku spēli, parādīt auklīti bērna acīs nelabvēlīgākā gaismā tā vietā, lai vienkārši ar bērnu labi pavadītu laiku.

Sekas: greizsirdība nevienam nav vairojusi dvēseles mieru. Bet bērns smalki sajūt pieaugušo noskaņojumu un vairs nav atklāts. Viņš var izmantot jūsu vājību, pieminot aukles vārdu brīžos, kad viņam kaut ko no jums vajag izspiest.

Profilakse: pirmkārt atzīstiet sev, ka jums ir paveicies ar aukli un bērnam viņa patīk. Ticiet, daudzas mātes jūs patiesi apskaustu. Otrkārt, varbūt lietderīgi būtu aiziet pie psihologa un noskaidrot, kāpēc jums šķiet, ka bērns mīl aukli vairāk nekā jūs?! Nevajag no sava mazuļa gaidīt visaptverošu mīlestību un rēķināties, ka jūs spēsiet viņam aizstāt visus pārējos pasaulē.

Zelta likums

Aizņemtas māmiņas zelta likums – tās īsās minūtes un stundas, ko varat veltīt savam bērnam, centieties tērēt tam, lai sniegtu to, ko varat iedot tikai jūs.

Bērnam jājūt, ka viņu mīlat, saprotat un jūtat līdzi. Tāpēc iemācieties uzklausīt savu bērnu. Nepārtrauciet mazuli, un tikai tad, kad viņš pabeidzis stāstīt, kopā apspriediet, kā labāk rīkoties tajā vai citā situācijā. Neuzspiediet bērnam savu viedokli, citādi viņa atklātība beigsies. Labāk centieties iejusties viņa ādā.

Parādiet bērnam savu pasauli!

Iemāciet bērnu redzēt pasauli ar jūsu acīm. Tas ir svarīgi, lai jums būtu vienots viedoklis un savstarpēja saprašanās būtiskos dzīves jautājumos. Iepazīstiniet viņu ar savu aizraušanos un vērtībām, parādiet viņam savu darba vietu. Izdariet tā, lai bērnam kopā ar jums pavadītais laiks būtu interesants.

Bērnu ne tikai drīkst, bet arī vajag lutināt. Ļaujiet dažkārt ar jums kopā ilgāk pasēdēt, kaut pienācis laiks gulēt. Nopērciet rotaļlietu, par kādu viņš sen sapņojis, ik palaikam ļaujiet neaiziet uz skolu. Tomēr nepārkāpiet ļoti trauslu robežu – šī lutināšana bērna acīs nedrīkst kļūt par jūsu pienākumu.

Neaizmirstiet par sevi!

Noteikti pieradiniet bērnu, ka arī viņam jūs ik palaikam jāpalutina.

Esiet gatava, ka pat visideālākajās attiecībās starp jums un bērnu ir neizbēgami saspringuma un savstarpējas nepatikas periodi. Un tas nav saistīts ar jūsu aizņemtību – tā vienkārši notiek jebkurās attiecībās. Galvenais – atrodiet laiku nogludināt domstarpības un salīgt mieru.