Jauniešiem līdz 16 gadu vecumam būs jāprasa atļauja, lai darbotos sociālajos tīklos

Savukārt valsts ierēdņi teic, ka pašiem sociālo tīklu uzturētājiem jāizdomā, kā pārliecināties par reģistrēto lietotāju vecumu.

Draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks Kasjauns.lv teica: „Pagaidām pilnīgi nav skaidrs, kā šo prasību ieviest – vai mammai ar pasi būs jānāk uz Draugiem.lv kantori, lai portālā piereģistrētu savu bērnu vai arī pietiks vien ar ķeksīti, ar kuru jaunietis apliecinās, ka viņš visu ar mammu ir sarunājis.

Tieslietu ministrijas pārstāve Jekaterina Macuka ir teikusi, ka gan jau sociālie tīkli paši izdomās, kā šo lietu nokārtos. Tas ir viņu interesēs, jo soda nauda par šo prasību neievērošanu ir gana liela – ja nemaldos, tad līdz vienam miljonam eiro. Vienlaikus viņa arī teikusi - ja sociālie tīkli visu būs izdarījuši pēc labākās sirdsapziņas un godprātīgi, tad nekādu pretenziju nebūs. Bet, kas tad to noteiks – ja mēs uzskatīsim, ka visu esam darījuši pēc vislabākiem principiem, bet viņi – nē...?

Tā kā gaidām, ka mums pateiks, kā tas viss ir īstenojams. Mēs, protams, to izpildīsim, bet lai pasakā kā. Pašreiz ir absolūta neskaidrība! Mēs no Tieslietu ministrijas gribam saņemt kaut kādas norādes”.

Pašlaik draugiem.lv nav nekādu vecuma ierobežojumu, lai reģistrētos portālā. Ap 30 000 draugiem.lv lietotāju ir vecumā līdz desmit gadiem, bet ap 60 000 – vecumā no 10 līdz 14 gadiem. Tāpat arī nav skaidrs, kā pārbaudīs tos sociālo tīklu lietotājus, kuri jau ir reģistrējušies, bet 2018. gada maijā vēl nebūs sasnieguši 16 gadu vecumu.

Savukārt pasaulē populārākā sociālā tīkla „Facebook” lietošanas noteikumi jau šobrīd nosaka, ka reģistrēties drīkst tikai no 13 gadu vecuma. Šobrīd gan nekas netraucē par savu vecumu melot, tādēļ „Facebook'” paļaujas uz citiem lietotājiem, ka tie ziņos par bērnu atvērtiem kontiem, lai tos varētu dzēst.

Jau ziņots, ka Eiropas Parlaments Vispārīgās datu aizsardzības regulā šopavasar iekļāvis prasību, kas liks jauniešiem līdz 16 gadu vecumam prasīt atļauju vecākiem, lai piereģistrētos sociālajos medijos, tādos kā Facebook.com, Draugiem.lv un citos. Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm regula jāievieš līdz 2018. gada maija beigām. Valstis gan varēs slieksni samazināt līdz 13 gadu vecumam, bet Latvijā tas visdrīzāk nenotiks.

Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Jekaterina Macuka Latvijas Radio teica, ka tas, ko bērns ieraksta sociālajos tīklos, ir zināms un redzams visiem. Bērni mēdz sociālajos tīklos atklāt ģimenes finansiālo stāvokli, dzīvesvietu, atrašanās vietu un citas ziņas, ko varētu izmantot krāpnieki.

„Citās valstīs ir tādas domas, ka vecāki varētu ar kredītkartēm pierādīt, ka viņi ir pieaugušie un ka tas ir viņu bērns. Ir dažiem citiem (datu) pārziņiem ir domas, ka viņi varētu iekļaut kādus noteikta veida jautājumus, uz kuriem atbildot, viņi var secināt, ka šī persona ir pilngadīga,” sacīja Macuka. Veids, kā pārliecināties par lietotāja vecumu, esot jāizdomā pašiem sociālo tīklu uzturētājiem.