Mīlestībā īsti neveicas? Iespējams, vainīgi ir gēni
Ja tev ir grūti veidot ilglaicīgas attiecības un bieži nākas piedzīvot šķiršanos, iespējams, esi vientulības gēna nēsātājs. Par šāda gēna eksistenci vēstī zinātnieki.
Attiecības
2016. gada 21. augusts, 13:11

Mīlestībā īsti neveicas? Iespējams, vainīgi ir gēni

Jauns.lv

Tas var izklausīties neticami, taču – ja tev nekādi neizdodas atrast sev otro pusīti, iespējams, ka vainīgi ir gēni. Ķīniešu zinātnieki ir atklājuši gēnu, kas nosaka cilvēku vientulību, ziņo ārzemju prese, Ļaudis, kuriem ir šis gēns, par 20% biežāk paliek vieni nekā tie, kuriem tāda nav.

Gēns, kurš atbildīgs par vientulību, nosaka to, ka cilvēki jūtas neomulīgi, personiskāk kontaktējoties ar kādu vai kļūstot emocionāli tuvāki. Tā notiek, jo šā gēna dēļ samazinās seratonīna daudzums, pateicoties kuram smadzenes izbauda laimes sajūtu.

Tāpēc šā gēna nēsātājiem ir grūti veidot ilglaicīgas attiecības un bieži nākas piedzīvot šķiršanos.

Pekinas universitātes zinārnieki ir izpētījuši apmēram 600 ķīniešu studentu matu paraugus, cenšoties noskaidrot, kura no divām dažādajām tā sauktā gēna 5-HTA1 versijām viņiem piemīt. Secināts, ka tie, kuriem ir gēna “G” versija, biežāk jūtas vientuļi nekā tie, kuriem ir “C” versija, Starp gēna “G” versijas nēsātājiem vientuļi bija apmēram 60%, bet starp “C” versijas nēsātājiem partneru nebija 50% studentu.

Grūtāk satuvināties ar cilvēkiem

Svarīgi arī piebilst, ka vientulības iemesls šajā gadījumā nevarēja tikt izskaidrots ar citiem faktoriem, piemēram, studentu materiālo stāvokli vai izskatu, jo uzmanība tika pievērsta arī šiem aspektiem.

Pētījuma laikā secināts, ka vientulībā varētu būt vainojama gēna 5-HTA1 ietekme uz smadzenēm. Tie, kuriem bija šā gēna “G” versija jeb, precīzāk sakot, vientulības gēns, smadzenes ražo mazāk seratonīna, kurš atbildīgs par labu garastāvokli un laimes sajūtu.

Jau agrāk pamanīts, ka “G” versijas īpašniekiem grūtāk izdodas satuvināties ar citiem cilvēkiem. Šie ļaudis ir nervozāki, biežāk sirgst ar depresiju. Žurnālā „Scientific Reports“ zinātnieki vēstī: “Pesimisms un neirozes ir svarīgākie faktori, kas grauj attiecību kvalitāti un stabilitāti. “G” versijas īpašnieki daudz vairāk cieš no psiholoģiskiem traucējumiem, kā rezultātā viņiem biežāk ir neveiksmes randiņos un traucēta romantisku attiecību veidošana arī turpmāk.”   

Attiecību eksperte noskaņota optimistiski: nevajag gēniem ļaut valdīt pār dzīvi

Tomēr vientulības gēna nēsātājiem nevajadzētu nokārt degunu. Daudzi pētnieki uzskata – kaut arī gēni ietekmē spēju veidot attiecības, reizēm šī ietekme tomēr nav tik spēcīga, un arī mēs paši varam daudz darīt lietas labā. Daktere Pema Spēra (Pam Spurr), ka sir attiecību eksperte, uzskata, ka nevajag ļaut gēniem valdīt pār mūsu dzīvi. “Es zinu, ka gēni nosaka mūsu lēmumus, taču mums vienmēr ir izvēle. Redzot, ka ir grūtības komunicēt, var iemācīties savu uzvedību mainīt un tādējādi arī veiksmīgāk ar kādu iepazīties. Šajā ziņā esmu noskaņota optimistiski,” vientuļos ļaudis iedrošina attiecību eksperte.   

Gēnu pētnieks, Londonas Karaliskās koledžas profesors Tims Spektors (Tim Spector) šajā sakarā vispār ir skeptiski noskaņots. Kaut arī pētījumi ir pierādījuši, ka gēni nosaka daudz ko, ieskaitot varbūtību apprecēties, veiksmīgi dzīvot laulībā, kā arī seksuālo partneru skaitu, tas tomēr nav spriedums it visam. Labākais piemērs šim ir identiskie dvīņi. Bieži vien viņus piesaista līdzīgi cilvēki, tomēr galu galā viņi tomēr apprecas ar visai atšķirīgiem partneriem.

Kasjauns.lv / Foto: Shutterstock