Vīns un māksla Rivjērā, Šveices finanšu muzejs, Baskjā gleznas Londonā: vietas, kas jāredz pasaulē
Vīna darītava – mākslas telpa Commaderie de Peyrassol Francijas Rivjērā.
Dzīvesstils
2017. gada 9. oktobris, 14:15

Vīns un māksla Rivjērā, Šveices finanšu muzejs, Baskjā gleznas Londonā: vietas, kas jāredz pasaulē

Una Meistere

Pastaiga

Una Meistere un portāls anothertravelguide.lv iesaka stilīgas vietas, kas jāredz pasaulē.

Galamērķis vīna un mākslas baudītājiem Rivjērā

Atvasaras un rudens hedonisko un kultūrklejojumu listē šogad noteikti vērts ierakstīt Francijas Rivjēru. Arī tad, ja jums šķiet, ka še visu jau sen zināt, tā joprojām ir pārpilna negaidītu pārsteigumu.
Vienu no tiem piedāvā vīna darītava – mākslas telpa Commaderie de Peyrassol. Briseles mākslas galeristei Valerī Bahai un viņas vīram, kolekcionāram un mākslas mīļotājam Filipam Ostrī piederošs 850 ha liels īpašums, kas ietver arī viduslaiku muižu ar restorānu, nelielu viesnīciņu, izstāžu zāli un gigantisku skulptūru parku, kas brīžiem ietiecas vīnogu laukos, bet dažbrīd ieved īstenā meža biezoknī.

Vīna darītava – mākslas telpa Commaderie de Peyrassol Francijas Rivjērā.

11. gadsimtā te cauri vijusies svētceļnieku taka, vēlāk Perasolas apkaime nonākusi templiešu ordeņa pārvaldībā, kuri arī aizsākuši vīna rūpalu. Vēstures dokumenti liecina, ka jau 1256. gadā ievākta branga – mūsdienu mērvienībās ap 28 000 litru – vīna raža. 14. gs. sākumā īpašumu pārņēma Maltas ordeņa bruņinieki, kuriem tas piederēja līdz pat Franču revolūcijai. Savukārt 1790. gadā Commaderie de Peyrassol iegādājās Rigoru ģimene, kura tur saimniekoja vairāku paaudžu garumā, līdz 2001. gadam.

Kopumā Commaderie de Peyrassol teritorijā skatāmi vairāk nekā 60 mākslas darbi, starp to autoriem ir gan no turpat pusstundas brauciena attālumā dzīvojošais franču tēlnieks Bernārs Venē, gan starptautiskas zvaigznes: korejiešu mākslinieks Lī Ufans, Cēzars, Armāns, Nikija de Sentfāla u. c.
Skulptūru parks tiek papildināts ik gadu, un daudzi no šeit skatāmajiem darbiem tapuši speciāli tam. Burtiski iesēdināti ainavas mežonīgumā, jo saimniekiem ir svarīgi saglabāt apvidus autentisko garšu.

Vīna darītava – mākslas telpa Commaderie de Peyrassol Francijas Rivjērā.

Vasaras vidū Perasolā tika atklāta arī portugāļu mākslinieces Joannas Vaskonselosas izstāde, un viņas gigantiskā, no krāsainiem plastikāta kliņģeriem, košzaļiem rotaļu bumbieriem un spilgti dzelteniem citroniem veidotā kūciņa gozējas tieši iepretim viduslaiku muižas mūriem un vīnogu laukiem.    

Commaderie de Peyrassol atrodas Varas provincē, apmēram stundas braucienā no Nicas lidostas un tikpat no Sentropēzas, un cita starpā slavena arī ar lielisku rosé, kas veido 70 procentus vīndarītavas kopējā apjoma. Vīnogas te aug izteikti sausā augsnē, kuru veido klinšains māls un smilšakmens.

83340 Flassans-sur-Issole
peyrassol.com

Šveices Finanšu muzejs Cīrihē

Piekritīsiet, Finanšu muzejs un Šveice – tās ir perfektas laulības, un grūti iedomāties vēl kādu valsti, kur šāda institūcija iederētos tik trāpīgi. Vasaras vidū durvis vērušais Šveices Finanšu muzejs atrodas finanšu infrastruktūras operatora SIX galvenajā mītnē, modīgajā Cīrihes rietumu rajonā, un tā ekspozīcija ir finanšu tirgu un to funkcionēšanas mehānismu šķērsgriezums. Viena no tās intriģējošākajām sadaļām ir apjomīgā vēsturisko obligāciju kolekcija teju no visas pasaules, kā arī interaktīva spēle, kas apmeklētājiem piedāvā virtuāli izdzīvot vienu dienu Šveices biržā.

Finanšu muzejs Cīrihē piedāvā virtuāli paviesoties Šveices biržā

Cīrihē šovasar durvis vēris Šveices Finanšu muzejs

gallery icon
7

Pfingstweidstrasse 110
finanzmuseum.ch

Žana Mišela Baskjā retrospekcija Londonā

Šīs vasaras sākumā sensāciju kārie mediji aizelsušies rakstīja par jau uz mākslas tirgus vājprāta sarkanās līnijas žonglējošo rekordcenu, par kādu tika pārdota no narkotiku pārdozēšanas 27 gadu vecumā mirušā amerikāņu mākslinieka Žana Mišela Baskjā (1960. – 1988.) 1982. gada glezna, kurā attēlota seja galvaskausa formā. Šis cipars bija ne vairāk, ne mazāk kā 110,5 miljoni dolāru, un mākslas darbu kaismīgā desmit minūšu solīšanas šovā ieguva kāds japāņu kolekcionārs.

Žans Mišels Baskjā, Pašportrets, 1984. No privātās kolekcijas. © The Estate of Jean-Michel Basquiat. Licensed by Artestar, New York.

Baskjā joprojām uzskata par vienu no fascinējošākajām un pretrunīgākajām personībām mākslas pasaulē. Endija Vorhola aizbilstamais underground grafiti virtuozs un mūziķis savulaik kļuva par starptautiski atzītu zvaigzni – pirmo melnādaino, kas sasniedzis tik augstas virsotnes vizuālajā mākslā. Viņš paspēja piedalīties Venēcijas biennālē un bija jaunākais dalībnieks visā prestižajās laikmetīgās mākslas izstādes Documenta vēsturē. Baskjā mākslas atpazīstamības zīmes ir komiksu iedvesmoti tēli, skeletveidīgas figūras, poētiski saukļi un spilgta krāsainība.
Jautāts, cik lielā mērā mākslinieka traģiskais liktenis turpina ietekmēt viņa darbu cenu, kaismīgs Baskjā mākslas kolekcionārs, amerikāņu galerists Lio Malka reiz atbildēja: “Baskjā pāragri aizejot, ir palicis noteikts darbu skaits, un ap tiem virmo daudz kaislību. Taču, ja viņš būtu miris jauns, taču nebūtu paspējis izdarīt to, ko ir izdarījis, neviens par viņu šodien nerunātu.”

Žans Mišels Baskjā, Bez nosaukuma, 1982. Boijmans Van Beuningen muzejs. © The Estate of Jean-Michel Basquiat.

Izstāde Basquiat: Boom for Real, kas 21. septembrī vērs durvis Bārbikana centrā Londonā, ir pirmā tik vērienīgā Baskjā retrospekcija Apvienotajā Karalistē un piedāvā vienkopus skatīt vairāk nekā 100 mākslinieka darbus.

Silk Street London
No 21. septembra līdz 28. janvārim.
barbican.org.uk

Lučio Fontanas gaistošā pasaule Milānā

“Mēs dzīvojam mehāniskajā laikmetā. Apgleznota audekla un stāvošu ģipša figūru eksistencei vairs nav pamatojuma. Ir nepieciešamas pārmaiņas gan būtībā, gan formā. Ir nepieciešama māksla, kas  vairāk harmonē ar jaunā laika vajadzībām,” 1946. gadā izteicās Argentīnā dzimušais itāliešu mākslinieks Lučio Fontana (1899. – 1968.), viens no sava laika lielākajiem inovatoriem.

Lučio Fontana, Ambiente spaziale, 1967.

Viņu fascinēja 20. gadsimta atklājumi zinātnē, fizikā, tehnoloģijās, un arī pret mākslu viņš izturējās kā pret pētniecību, izmantojot visdažādākos medijus un metodes.

Lučio Fontana, Ambiente spaziale, Documenta 4, 1968. Foto: © Fondazione Lucio Fontana

Kā skulptors viņš eksperimentēja ar akmeni, metālu, keramiku un neonu; kā gleznotājs viņš centās pārkāpt plaknes robežas. Radīja jaunu estētiku, kas sapludināja arhitektūru, skulptūru un glezniecību.  20. gadsimta 50. gadu beigās Fontana aizsāka tā dēvēto griezto darbu sēriju, kas viņa vārdu padarīja par būtisku vizuālās mākslas atskaites punktu.

Itāliešu mākslinieks Lučio Fontana.

Sagriežot monohromi krāsotos audeklus ar asu nazi, viņš it kā mudināja skatītāju paskatīties aiz bildes, telpā, kuru pats dēvēja par “brīvo vietu”.
Hangar Bicocca Milānā, izstādes Ambienti/Environments ietvaros, piedāvā unikālu iespēju skatīt Fontanas 40. gadu otrajā pusē radīto instalāciju projektu Ambienti spaziali – istabu un koridoru labirintu, kas vienmēr tika radīts konkrētai vietai un iznīcināts, izstādei beidzoties. Ņemot vērā gaistošo raksturu, šie tiek uzskatīti par Fontanas eksperimentālākajiem un vienlaikus mazzināmākajiem darbiem. Dažas no izstādē skatāmajām instalācijām tikušas rekonstruētas pirmoreiz pēc Fontanas nāves.

Lučio Fontana, Ambiente spaziale con neon, 1967.

Via Chiese 2
hangarbicocca.org
No 21. septembra līdz 25. februārim.

 

Tēmas