10 lietas, ko ārsts jums neteiks par nāvi

1. Miršana ir process

Ir daudz nāves cēloņu, un daudzi no tiem ir tūlītēji. Taču cilvēki, kuri zina, ka tuvojas nāve - vai nu slimības, vai vecuma dēļ -, var pamanīt noteiktas pazīmes. Šīs pazīmes ir palēnināta elpošana, sirdsdarbības pavājināšanās, asinsspiediena pazemināšanās un ādas krāsas izmaiņas, stāsta Ņujorkas ārsts Zaharijs Palace. Process un secība, kādā šīs pazīmes parādās, katram cilvēkam var būt nedaudz atšķirīga.

Pirms nāves cilvēks parasti kļūst bāls, jo pazeminās asinsspiediens, pirksti kļūst auksti un zili, pulss ir vājš, elpošana neregulāra.

2. Kad elpošana palēninātās, iespējams, tuvojas nāve

Mirstošs cilvēks elpo neregulāri: starp ieelpām var būt pārtraukumi, kuru laikā šķiet, ka cilvēks ir apstājies elpot uz 15-20 sekundēm. Tā ir normāla miršanas procesa daļa.

3. Ir divas nāves stadijas

Pirmā stadija, kas pazīstama kā klīniskā nāve, iestājas, kad cilvēka sirds pārstāj pukstēt. Aptuveni pēc četrām līdz sešām minūtēm smadzeņu šūnas sāk atmirt no skābekļa zuduma, un iestājas bioloģiskā nāve, norāda Amerikas AED CPR asociācija, kas sertificē cilvēkus pirmās palīdzības sniegšanā.

Lai gan dažkārt ir iespējams reanimēt cilvēkus klīniskās nāves laikā, bioloģiskās nāves laikā tas nav iespējams.

4. Mākslīgā elpināšana ne vienmēr ir tik efektīva, kā rāda filmās vai seriālos 

Televīzijas pārraides, kurās attēlota neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu ikdiena, daudziem liek domāt, ka kardiopulmonālā reanimācija spēj izglābt lielāko daļu cilvēku. Taču realitāte ir atšķirīga, īpaši cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Saskaņā ar pētījumiem tikai aptuveni 12 procenti cilvēku, kuri mirst no sirdsdarbības apstāšanās ārpus slimnīcas, izdzīvo. Pēc sirdsdarbības apstāšanās slimnīcā - no 24 līdz 40 procentiem. Lai gan mākslīgā elpināšana patiešām izglābj daudzas dzīvības, tā var arī negatīvi ietekmēt cilvēka veselību un dzīves kvalitāti. Pētījuma autori uzsvēra, cik svarīgi ir apspriest iespējamos riskus un ieguvumus no reanimācijas ar ārstu un tuviniekiem, īpaši, ja runa ir par aprūpi dzīves beigās.

5. Dzirde ir pēdējā maņa, kas pazūd 

Tiek uzskatīts, ka dzirde ir pēdējā maņa, kas tiek zaudēta pirms nāves. Pētījums žurnālā “Scientific Reports” atklāja, ka dažas stundas pirms dzīves beigām slimnīcas pacientu dzirdes sistēma reaģēja līdzīgi kā jaunu, veselīgu kontroles grupu dalībnieku dzirde. Tieši šī iemesla dēļ ārsti, kas apmeklē smagi slimus pacientus, iesaka tuviniekiem runāt ar mirstošajiem tuviniekiem līdz pēdējam elpas vilcienam.

6. Jūs vairs nevarat kontrolēt vēdera izeju un urīnpūsli

Kad esam dzīvi, mūsu smadzenes nepārtraukti sūta signālus, lai dažādām ķermeņa daļām norādītu, kas jādara. Pēc nāves šie signāli pārstāj darboties, un mūsu muskuļi lielākoties atslābst. "Urīnpūšļa kakliņš un sfinkters atrodas pastāvīgā saraušanās stāvoklī, tāpēc, kad vairs nav nervu signālu uz urīnpūsli vai zarnām, tie atslābst," saka ārsts, tāpēc nav nekas neparasts, ka tūlīt pēc nāves urīns izplūst ārā.

7.  Morfīns tiek lietots tikai, lai atvieglotu sāpes, kas saistītas ar aiziešanu

Ārsts stāsta, ka dažreiz dzird nostāstus, ka pacientiem tiek dots morfijs, lai izraisītu nāvi. Patiesība ir tāda, ka vairumā gadījumu mirstošs pacients izjūt lielas sāpes, kuru mazināšanai nepieciešams morfijs. Cilvēki, kuri atvadās no dzīves, piedzīvo asinsspiediena pazemināšanos un mazāk skābekļa nonāk viņu orgānos. Ķermenis reaģē ar elpošanu, izmisīgi cenšoties palielināt elpošanas ātrumu. Ārsti to sauc par gaisa badu. Ģimenes locekļiem ir ļoti grūti novērot aizdusu, jo tā pat izskatās sāpīga, tāpēc morfijam šeit ir galvenā loma. Pareiza morfija deva samazina gaisa bada sajūtu. 

8. Viss ķermenis var būt miris, bet atsevišķas tā daļas joprojām dzīvas 

Smadzenes ir pirmais orgāns, kas sāk sadalīties pēc nāves, kam seko citi orgāni. Dzīvām baktērijām organismā, īpaši zarnās, ir liela nozīme šajā sadalīšanās vai pūšanas procesā. Tā rezultātā rodas ļoti spēcīga smaka, ko sauc par nāves smaku. "Pat pusstundas laikā telpā var sajust nāves smaku,” apstiprina ārsts. 

9. Iespējams, ir zinātnisks izskaidrojums jēdzienam “visa dzīve noritēja gar acīm”

Kad cilvēks nomirst filmās vai televīzijas seriālos, bieži sastopamas ir ainas, ka cilvēka acu priekšā mirgo atmiņas no dažādiem viņa dzīves periodiem. Izrādās, ka šai parādībai var būt zināma zinātniska patiesība. Pētījumā, kas publicēts 2022. gadā, pētnieki aprakstīja gadījumu par mirstošu vīrieti, kurš, šķiet, piedzīvoja pēkšņu atmiņu uzplaiksnījumu tikai dažas sekundes pirms sirds apstāšanās.

Ārsti veica smadzeņu skenēšanu 87 gadus vecajam pacientam, kurš atradās slimnīcā pēc tam, kad kritiena rezultātā viņa smadzenēs bija radusies asiņošana, un kurš mira no sirdsdarbības apstāšanās. Skenēšana turpinājās arī pēc tam, kad sirds apstājās, un atklāja smadzeņu viļņu aktivitātes uzliesmojumu, kas saistīts ar atmiņu un sapņiem un ilga aptuveni 30 sekundes. Pētnieki izvirzīja hipotēzi, ka šis aktivitātes uzliesmojums varētu būt atmiņas, kas atkārtojas no viņa dzīves. Kādā senākā pētījumā ar grauzējiem tika konstatēts līdzīgi augsts smadzeņu viļņu līmenis neilgi pēc tam, kad žurku sirdis pārstāja pukstēt.

10. Apziņa var turpināties pēc nāves

Pētnieki jau sen mēģina saprast, kas notiek ar prātu pēc nāves. Dažas atbildes var sniegt 2023. gada septembrī žurnālā "Resuscitation" publicētais pētījums par sirdsdarbības apstāšanos pacientiem. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 550 pacientu no ASV un Lielbritānijas slimnīcām, kuriem tika veikta mākslīgā elpināšana pēc tam, kad sirds pārstāja pukstēt. Mazāk nekā 10 procenti no pētītajiem atveseļojās, bet no šiem izdzīvojušajiem 4 no 10 atcerējās zināmu apziņas pakāpi mākslīgās elpināšanas laikā. 

Daži no pacientiem aprakstīja, ka viņiem bija skaidra apziņa, tostarp sajūta, ka viņi ir atdalījušies no sava ķermeņa. "Šis ir pirmais lielais pētījums, kas parāda, ka šīs atmiņas un smadzeņu viļņu izmaiņas var liecināt par universāliem, kopīgiem tā sauktās tuvās nāves pieredzes elementiem," paziņojumā teica pētījuma vecākais autors, medicīnas doktors Sems Parnija.