Vairāk nekā pusei pasaules iedzīvotāju līdz 2035. gadam būs liekais svars vai aptaukošanās
Vairāk nekā pusei pasaules iedzīvotāju līdz 2035. gadam būs liekais svars vai aptaukošanās, ja vien valdības nerīkosies izlēmīgi, lai ierobežotu pieaugošo liekā svara epidēmiju.
Jau šobrīd apmēram 2,6 miljardiem cilvēku visā pasaulē – 38% pasaules iedzīvotāju – jau ir liekais svars vai aptaukošanās. Taču saskaņā ar Pasaules aptaukošanās federācijas pētījumiem un pašreizējām tendencēm, paredzams, ka 12 gadu laikā aptaukošanās gadījumu skaits pieaugs līdz vairāk nekā 4 miljardiem cilvēku.
Ja netiks plaši izmantotas tādas taktikas kā nodokļi un ierobežojumi neveselīgas pārtikas veicināšanai, klīniski aptaukojušos cilvēku skaits pieaugs no viena no septiņiem šodien līdz vienam no četriem līdz 2035. gadam.
Ja tas notiks, gandrīz 2 miljardi cilvēku visā pasaulē zaudēs dzīvību aptaukošanās dēļ.
Tie, kuru ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir 25, ir ar lieko svaru, savukārt cilvēki, kuru ĶMI ir vismaz 30, ir aptaukojušies. Pierādījumi liecina, ka aptaukošanās palielina risku saslimt ar vēzi, sirds slimībām un citām slimībām.
Bērnu un jauniešu aptaukošanās pieaugs straujāk nekā pieaugušo vidū. Saskaņā ar federācijas jaunāko ikgadējo Pasaules aptaukošanās ziņojumu, līdz 2035. gadam tas būs vismaz divas reizes lielāks nekā 2020. gadā.
Paredzams, ka tas pieaugs par 100 procentiem zēnu vidū, kas jaunāki par 18 gadiem, skarot 208 miljonus, bet vēl straujāk — par 125 procentiem — tāda paša vecuma meiteņu vidū, kas skartu 175 miljonus.
Federācijas prezidente, profesore Luīze Baura sacīja, ka atklājumi ir skaidrs brīdinājums, ka, ja šodien nerisināsim aptaukošanās problēmu, mēs riskējam ar nopietnām sekām nākotnē.
"Īpaši satraucoši ir redzēt, ka aptaukošanās rādītāji visstraujāk pieaug bērnu un pusaudžu vidū," viņa teica.
Federācija uzskata, ka valstīm ir jāveic vērienīga un koordinēta rīcība kā daļa no stingras starptautiskās atbildes, lai risinātu pieaugošo veselības un ekonomikas krīzi, ko ietver aptaukošanās.
"Valdībām un politikas veidotājiem visā pasaulē ir jādara viss iespējamais, lai izvairītos no veselības, sociālo un ekonomisko izmaksu nodošanas jaunajai paaudzei," piebilda Baurs.
Federācijas ziņojumā arī uzsvērts, ka daudzas no pasaules nabadzīgākajām valstīm saskaras ar straujāko aptaukošanās pieaugumu, taču tās ir vismazāk sagatavotas cīņai pret šo slimību.
Deviņas no 10 valstīm, kurās nākamajos gados būs lielākais pieaugums, ir valstis ar zemiem vai vidējiem ienākumiem Āfrikā un Āzijā.
Nigēra, Papua-Jaungvineja, Somālija, Nigērija un Centrālāfrikas Republika ir vismazāk sagatavotas valstis, lai risinātu pieaugošo aptaukošanos, norāda federācija. Federācijas zinātnes direktore Reičela Džeksone Līha brīdināja, ka bez stingras rīcības valstis ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kuras ir vismazāk spējīgas cīnīties ar aptaukošanos, cietīs nopietnas sekas.
"Vislielākais pieaugums būs vērojams valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kur ierobežotie resursi un sagatavotības trūkums radīs perfektu vētru, kas visvairāk negatīvi ietekmēs cilvēkus, kas dzīvo ar aptaukošanos," viņa teica.
Aptaukošanās globālās izmaksas ir no 1,96 triljoniem ASV dolāru 2019. gadā līdz 4,32 triljoniem ASV dolāru līdz 2035. gadam, kas būtu līdzvērtīgi 3% no pasaules IKP — summa ir salīdzināma ar Covid-19 nodarītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem, liecina federācijas aplēses.
Tās ziņojumā teikts, ka pieaugošo aptaukošanos visā pasaulē nosaka tādi faktori kā klimata ārkārtas situācija, Covid ierobežojumi un ķīmiskie piesārņotāji, kā arī neveselīgas pārtikas sastāvs un veicināšana, kā arī pārtikas rūpniecības uzvedība.
