Labākās zāles pret augstu asinsspiedienu, holesterīna līmeni un citām kaitēm - velosipēds

Daudzi ģēniji jau sen ir pauduši apbrīnojamu vienprātību par velosipēdu kā dizaina priekšmetu, nosaucot to par visu laiku ietekmīgāko vai cēlāko izgudrojumu, ar ko cilvēce nokļuvusi savu sasniegumu virsotnē. Tikai 11 gadus pēc velosipēda ieviešanas 19. gs. britu rakstnieks, slavenā detektīva Šerloka Holmsa autors un aktīvs velobraucējs Artūrs Konans-Doils teica: “Kad garastāvoklis ir zem nulles, kad diena šķiet tumša, kad darbs kļūst vienmuļš, kad cerības nešķiet kaut kā vērtas, vienkārši uzsēdieties uz velosipēda un dodieties izbraukt pa ceļu, nedomājot ne par ko citu kā tikai par braucienu.” Arī amerikāņu rakstnieks un humorists Marks Tvens aicināja: “Mācieties braukt ar velosipēdu. Jūs to nenožēlosiet visu mūžu.”

Airisa Mērdoka, slavenā īru rakstniece un filozofe, pagājušajā gadsimtā atzina: “Velosipēds ir viscivilizētākā cilvēkiem zināmā pārvietošanās iespēja. Citi transporta veidi ar katru dienu kļūst murgaināki. Tikai velosipēds paliek nesamaitāts savā būtībā.” Savukārt ģeniālais fiziķis Alberts Einšteins vispār pielīdzināja dzīvi… nu, protams, braukšanai ar riteni! “Dzīve ir kā velobraukšana. Lai noturētu līdzsvaru, jāturpina kustība.”

Mīties uz darbu – ārkārtīgi veselīgi

Neskaitāmos pētījumos par velobraukšanas iedarbību uz cilvēka organismu zinātnieki ir nonākuši pie daudziem pozitīviem atklājumiem, kas veicina šīs aktivitātes popularitāti cilvēku vidū, kuri rūpējas par savu veselīgo formu.

Beidzamajos gados viens no galvenajiem izpētes virzieniem ir velosipēda izmantošanas efekts, ja to lieto kā transportlīdzekli, ar ko brauc uz darbu, – tas ir ne vien lētāks un videi daudz draudzīgāks, bet bieži vien izrādās arī ātrākais galamērķa sasniegšanas veids. Statistika liecina, ka ar riteni uz darbu brauc vairāk nekā puse Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas iedzīvotāju un ap četriem procentiem britu. Aizvien populārāka šī tendence, ko cenšas atbalstīt arī valsts, ir pie mums, Latvijā. 2019. gada nogalē veiktā pētījumā par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā tika atklāts, ka nepilni 9 % Latvijā strādājošo iedzīvotāju velosipēdu izmanto, lai nokļūtu darbā.

Prieks un laimes izjūta, treniņš, svaigs gaiss, naudas ietaupījums, brīvības izjūta – tie ir tikai daži no ieguvumiem, ko sniedz brauciens uz un no darba ar divriteni. Aizvien vairāk pētījumu liecina, ka šādi var arī nozīmīgi asināt prātu, un, lai gan tas nepadarīs par astrofiziķi vienas nakts laikā, šāds mērens ikdienas vingrinājums var novērst kognitīvo spēju pasliktināšanos, uzlabot atmiņu un mācīšanās spējas, kā arī kopumā veicināt smadzeņu darbību. Jebkurā gadījumā brauciens ar divriteni vismaz vairos enerģiju un produktivitāti darbā.

Par 40 % mazāks mirstības risks!

Daudzi zinātniskie pētījumi arī liecina, ka cilvēkiem, kuri braucienu uz darbu automašīnā aizstāja ar velosipēdu, jau pēc gada tika atklāts būtisks fiziskās formas uzlabojums, normalizējās holesterīna līmenis, kā arī samazinājās infarkta un insulta risks.

Viens no apjomīgākajiem un ietekmīgākajiem pētījumiem veikts par aptuveni 30 000 Kopenhāgenas riteņbraucēju, kuru veselībai pētnieki sekoja līdzi 14 gadus. Dāņu zinātnieki atklāja, ka salīdzinājumā ar pasīvo transportu “braukšana ar velosipēdu uz darbu samazināja mirstības risku aptuveni par 40 % pēc daudzfaktoru korekcijas, ieskaitot brīvā laika fiziskās aktivitātes”.

Turklāt šiem velosipēdistiem bija raksturīgi arī būt garīgi možākiem un mazāk kļūdīties, kas nav pārsteigums, jo riteņbraukšana palielina koncentrēšanās spējas, uzlabo atmiņu un, sekmējot augstākas pakāpes domāšanu, pat veicina spēju noteikt prioritātes.

Mīties ar pašcieņu

Attiecībā uz garīgās veselības ieguvumiem nav jaunums, ka brauciens ar velosipēdu var gan uzlabot garastāvokli, gan nomierināt nervus. Tas saistīts ar to, ka pedāļu mīšanas laikā izdalās labsajūtas hormoni endorfīni, kas ļauj atslābt prātam un sajusties laimīgākam. Trauksmes, depresijas un citu problēmu samazināšana arī pakļaujas braukšanai ar velosipēdu. Taču nesen pētnieki pievērsa uzmanību vēl kādam aspektam, proti, regulāra riteņbraukšana cilvēkam spēj iedvest lielāku pašcieņu un pārliecību par sevi.

Daudzos pētījumos apstiprinājies, ka fiziskajām aktivitātēm ir pozitīva ietekme uz pašvērtējumu, proti, pat dažas nodarbības var nozīmīgi celt cilvēka pašapziņu. Dažādo vingrojumu vidū aizvien vairāk izceļas braukšana ar divriteni, jo tai piemīt unikāla īpašība – šī aktivitāte var krietni uzlabot pašapziņu visa mūža laikā, sākot no bērnības līdz pat sirmam vecumam. Jaunākajos pētījumos atklāta sevišķi labvēlīga “vellapēdas” ietekme uz vecākiem ļaudīm. Piemēram, pirms dažiem gadiem tika publicēts Roterdamas pētījums par fizisko aktivitāšu veidiem un ar veselību saistīto dzīves kvalitāti pusmūža un vecāka gadagājuma pieaugušajiem. Tajā Nīderlandes zinātnieki atklāja, ka par 65 gadiem vecākiem cilvēkiem “visi fizisko aktivitāšu veidi korelēja ar mazākām problēmām ar veselību saistītās dzīves kvalitātes jomās, bet riteņbraukšana visvairāk veicināja labvēlīgo efektu”. 5 Pētījumā pārējās fiziskās nodarbības ietvēra pastaigas, mājas darbus, sportu un darbu dārzā.

Zinātnieki skaidro, ka pedāļu mīšanas ritmiskums palīdz smadzenēm koncentrēties, un pastiprināta asins plūsma atbrīvo serotonīnu, neiromediatoru, kas, kā zināms, uzlabo garastāvokli un pašapziņu.