Kāpēc nevar atzīt izslimošanas faktu, ja ir antivielas? Komentē PSKUS ārsts Kārlis Rācenis

Atbildot uz jautājumu, kāpēc nevar atzīt izslimošanas faktu, ja cilvēks ir gatavs veikt antivielu testu, Rācenis norādīja, ka, viņaprāt, "ideja ir pareiza".

"Es domāju, ka tas varētu būt dienas kārtībā. Tikai šeit būtu jaskatās nevis tās antivielas, kas veidojas pēc vakcinācijas, bet gan tās, kas veidojas pēc pārslimošanas. 95%, kas izslimojuši, antivielām vajadzētu veidoties. Jautājums, protams, kurā fāzē pēc pārslimošanas. Bet, balstoties uz antivielām, domāju, ka nākotnē būs algoritmi, kad mēs par to varēsim runāt," skaidroja Rācenis.

Viņš norādīja, ka šobrīd šī pieredze vēl ir pārāk maza.

"Antivielas nenorāda uzreiz, cik ilgi cilvēks var būt imūns. Mēs pēc antivielām varam pateikt, vai kādreiz ir bijusi saskarsme ar vīrusu. To, ko mēs nevaram pateikt, - ir laika periods. Ja mēs sakām, ka šie sertifikāti nav vairs derīgi, tiem vairs nav nozīmes, jēgas, tad vismaz pēc antivielām būs daļa cilvēku, kuriem mēs varēsim pateikt, ka viņi ir pārslimojuši."

Jautāts, ko tas dos cilvēkam, ja šādi viņš tāpat netiks pie sertifikāta, Rācenis smaidot atbildēja: "Tur jau tā lieta... Jautājums bija, vai var netaisīt PCR testu. Teorētiski var netaisīt."

Saeima 3. februārī noraidīja "Saskaņas" deputātu Ivara Zariņa, Ivana Klementjeva, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles un Artūra Rubika iesniegtos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredzēja Covid-19 sertifikātu piešķirt pēc "pozitīva" antivielu pārbaudes rezultāta.

Parlamentārieši piedāvāja Covid-19 sertifikātu piešķirt, ja cilvēks veicis kvantitatīvu vai puskvantitatīvu seroloģisko imūnanalīzi Covid-19 IgG antivielām un ieguvuvis pozitīvu rezultātu.