60% no visām vēnu operācijām Latvijā notiek Dr. Mauriņa Vēnu klīnikā

Atslēgas vārds – komanda

Pats par sevi runā fakts, ka aptuveni 60% no visām  vēnu operācijām Latvijā šobrīd tiek veiktas Dr. Mauriņa Vēnu klīnikā.  Kā izdevies salīdzinoši neilgā laikā radīt šādu mūsdienīgu, Rietumu standartiem atbilstošu klīniku? «Sākumā nebija nemaz tik viegli,» atzīst medicīnas doktors, ķirurgs flebologs Uldis Mauriņš. «Šis darbs aptver ne tikai medicīnisko aspektu vien. Ļoti lielu uzsvaru liekam uz komunikāciju, pacientu servisu un produktivitātes jautājumiem – kā panākt to, lai visi procesi būtu līdzvērtīgi kontrolēti un atbilstu visaugstākajiem standartiem.»

- Inovācijas nevarētu ieviest bez speciālām zināšanām, kuras šobrīd nepiedāvā Latvijas medicīnas augstskolas. Kā jūs tās apgūstat?

- Manā skatījumā zināšanas, protams, ir viens no stūrakmeņiem, uz kā ir balstīti mūsu panākumi. Mūsu ārsti un medicīnas māsas regulāri  piedalās fleboloģijas kongresos dažādās pasaules malās, kur uzstājas paši un mācās no citiem, turklāt mums ir izdevies zināmā mērā pavērst zinātnes plūsmu uz Latviju – organizējam šeit dažādus kongresus un mācību pasākumus, aicinot pašu labākos lektorus, tādēļ ārstiem šeit ir iespēja vienmēr būt ļoti augstā līmenī, iegūt jaunākās zināšanas, mācīties no labākajiem. Investējam personāla izglītībā, jo nepārtraukti parādās jauni pētījumi, jaunas zināšanas, jaunas tehnoloģijas, un ir būtiski motivēt mūsu darbiniekus tālāk attīstīties, mācīties, pārņemt jaunas zināšanas, pārbaudīt tās praksē un ieviest uzlabojumus. Mēs nepārtraukti attīstāmies kā komanda – un tas ir atslēgas vārds.

- Kāds jūsu izpratnē ir komandas darbs? Vai tad tas nenotiek katrā medicīnas iestādē?

-Latvijas medicīnā valda citas tradīcijas, tā vairāk orientēta uz personībām: faktiski klīnika sastāv no atsevišķām personām, kas ļoti bieži veido atšķirīgas kvalitātes medicīnu. Šeit mums ir izdevies radīt sistēmu, kurā visi ārsti strādā atbilstoši vienotam standartam. Ja mēs atklājam kādu novitāti, tad visi kopā izrunājam, izdiskutējam un, ja pieņemam lēmumu ieviest, tad visi klīnikas speciālisti  to dara vienoti. Protams, katram dakterim ārstēšanas procesā ir kaut kādas savas nelielas nianses, bet lielos vilcienos viss ir līdzīgi un arī katrs pacients saņem ļoti līdzīgu, augsti kvalitatīvu galarezultātu, turklāt visi ārsti ir savstarpēji aizvietojami.

- Tas nozīmē, ka iespējama situācija, kad viens ārsts konsultē, otrs operē, bet trešais kontrolē rezultātu – kā to uztver pacienti?

- Daudzi pie šādas pieejas vēl nav pieraduši – to liecina mūsu nesen veiktā pacientu aptauja. No malas raugoties, var likties, ka pacients ir nonācis tādā kā konveijerā. Bet jēdzīgs konveijers – tas nav slikti. Mērķtiecīgi veidoju tāda veida medicīnu, kur visi ārsti ir savstarpēji aizvietojami, rotē gan ārsti, gan māsiņas, neviens neslēpj savus rezultātus, katra ārsta rezultātus var kontrolēt jebkurš cits ārsts – līdz ar to mums ir sava iekšējā kvalitātes kontrole, kurai pateicoties, mēs vienmēr varam uzlabot rezultātus un kopā augt un attīstīties. Protams, ir jābūt labvēlīgai gaisotnei, kur kolēģi neizvairās ziņot un apspriest kļūdas.

 -Acīmredzot šī nostādne jums jāskaidro pacientiem vairāk. Vai aptauja atklāja vēl kādas neskaidrības?

- Daļai pacientu ir priekšstats: jo operācija ilgāka, jo labāka. Īpaši tiem, kuriem savulaik operācija prasījusi 2-3 stundas, turklāt stacionārā nācies pavadīt ilgu laiku, rodas zināma neizpratne: kā gan mūsu klīnikā operācija vidēji ilgst 15 minūtes un tajā pašā dienā var doties mājās? Tas iespējams, tikai pateicoties zināšanām, tehnoloģijām un precīzam ārstu darbam. Slimnīcās diemžēl daudzviet joprojām operē vēnas bez sonogrāfijas izmantošanas, kā to darīja pirms 100 gadiem, kā rezultātā operācija ir daudz neprecīzāka un traumatiskāka, un tad nākas stacionārā pavadīt ilgu laiku. Nepietiek aizsūtīt pacientu pirms operācijas uz sonogrāfiju un saņemt aprakstu. Ja operāciju neveic sonogrāfijas kontrolē, audi tiek traumēti, ir daudz dažādu sarežģījumu, un bieži vien nevēlamas sekas paliek uz visu turpmāko dzīvi.

- Pētījumu ietvaros tie, kuru problēma atbilst pētījuma mērķim, jūsu klīnikā saņem ārstēšanu bez maksas. Vai tāda iespēja būs arī turpmāk?

- Noteikti. Tāpat kā mūsu rīkotajos mācību pasākumos. 14. un 15. decembrī kopā ar Baltijas Fleboloģijas biedrību un Polijas Flebologu biedrību organizēsim lielu pasākumu, kur salīdzināsim visdažādākās ārstēšanas metodes. Tā ietvaros bez maksas ārstēsim 36 pacientus.  Viena lieta ir publicēt kādus datus, bet otra, kas praktiķim vienmēr jāredz – kā šī tehnoloģija ir izmantojama praktiski, kāds ir rezultāts. Jaunas tehnoloģijas mēs vienmēr izvadām cauri sākotnējai pilotstudijai, pēc tam, ja nepieciešams, kādam nejaušinātam pētījumam, un tad saprotam, vai tur salīdzinājumā ar mūsu pašreizējo ārstēšanas tehnoloģiju ir priekšrocības vai nav.

- Oktobris jūsu klīnikā nu jau tradicionāli ir Skolotāju mēnesis. Kā būs šogad?

- Arī šogad skolotājiem oktobrī būs atlaides, tāpēc iesaku visiem pedagogiem, kuriem tas nepieciešams, jau šobrīd paredzēt laiku, lai oktobra sākumā atnāktu uz izmeklēšanu, un mēneša beigās, kad skolēniem būs brīvlaiks, veiktu operāciju. Šogad,atlaides darbojās arī izbraukumu pilsētās visā Latvijā. Parasti daudzi skolotāji izmanto šo iespēju.

Zvani, lai pieteiktos 67374747

Reklāmas raksts sadarbībā ar Flebomedika