foto: Shutterstock
Kāda diēta ir veselīga sirdij?
Esi vesels
2018. gada 8. augusts, 12:09

Kāda diēta ir veselīga sirdij?

"Ko Ārsti Tev Nestāsta"

Ja skaitīsim apēstās kalorijas, nevis domāsim par uztura kvalitāti, sirds slimību un diabēta epidēmiju apturēt neizdosies, apgalvo pasaules vadošie kardiologi. 

Teorija, ka, samazinot uzņemto kaloriju daudzumu, var atbrīvoties no liekā svara, nav īsti pareiza. Cilvēki ar lieko svaru vai pat aptaukošanos var samazināt sirds slimību un diabēta risku, nezaudējot nevienu kilogramu. Ja viņi gudrāk izvēlas, ko ēst. 

Kaloriju skaitīšana ir galvenais ierocis, ko izmanto cīņā ar lieko svaru, un tieši šī metode – diēta ar ierobežotu kaloriju daudzumu – visbiežāk tiek ieteikta cilvēkiem, kam ir liekais svars, lai samazinātu diabēta un arī sirds slimību risku. Tomēr viens no pasaules vadošajiem kardiologiem Asīms Malhotra apgalvo, ka šāda diēta patiesībā noved strupceļā, un vienlaikus tā ir arī ļoti izdevīga lielajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kuru produkcijā ir daudz pārstrādāta cukura. Tiesa, Malhotra arī norāda, ka mūsu uzturā kaloriju ir pārāk daudz.

Kvalitāte vai kvantitāte? 

Organisma vielmaiņa ir ļoti jutīga – ja tiek samazināts uzņemtās pārtikas daudzums, organismā ieslēdzas tauku rezervju taupīšanas režīms, un, lai izdzīvotu, tas tērē mazāk kaloriju. Turklāt veselību ietekmē nevis apēsto kaloriju daudzums, bet gan uztura kvalitāte.

Svara zaudēšana ir viena lieta, bet laba pašsajūta un vesela sirds – pavisam cita. Malhotra atzīst, ka pilnvērtīgs uzturs, piemēram, Vidusjūras diēta, kurā ieteikts ēst daudz dārzeņu, augļu un treknu zivju, riekstus un olīveļļu, sirdij dod daudz lielāku labumu nekā medikamenti – aspirīns, statīni vai operācijas, piemēram, koronārā stenta ievietošana. 

Tauki arī ir nepieciešami

Tas attiecas arī uz cilvēkiem, kam ir augsts sirds slimības risks. Predimed pētnieku grupas pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 7500 kopumā veselīgu spāņu, kam tomēr bija paaugstināts sirds slimību risks, pētījuma dalībnieki ievēroja neierobežotu Vidusjūras diētu. Tas nozīmēja, ka viņi varēja neskaitīt kalorijas un ēst, cik daudz vēlas. Pēc šādas diētas viņu sirds slimību risks nokritās par 30% salīdzinājumā ar kontroles grupu, kam bija jāsamazina uzturā lietoto tauku daudzums. 

Interesanti, ka tie, kuri samazināja sirds slimību risku, nekritās svarā un viņu holesterīna, pat tā sauktā sliktā, zema blīvuma holesterīna līmenis nemazinājās. Taču diēta bija samazinājusi iekaisuma, aterosklerozes (asinsvadu sabiezēšanas), kā arī trombozes (asins recēšanas) rādītājus, un tas tika panākts trīs mēnešu laikā. 

Savukārt, uzņemot transtaukskābes, kas lielā daudzumā ir ātrajās uzkodās un rūpnieciski ražotā pārtikā, var strauji paaugstināt C-reaktīvā olbaltuma (iekaisuma marķiera) līmeni, un tas notiek jau pāris nedēļu laikā. 

Svara samazināšanai nebūtu jābūt pašmērķim, ja vien konkrētajam cilvēkam nav smaga aptaukošanās, kas rada lielu slodzi sirds muskulim. 

Malhotra ir sniedzis vēl vairāk piemēru, kas norāda uz to, cik maza saistība ir svara samazināšanai ar sirds veselības uzlabošanu un cik liela nozīme ir labam uzturam.

Pacienti, kuri pēc infarkta sāka lietot uzturā vairāk trekno zivju, par 29% samazināja vēl viena nāvējoša infarkta risku, un pozitīvās pārmaiņas varēja novērot jau pēc dažiem mēnešiem – tā liecina DART klīniskais pētījums, kurā tika novēroti 2033 vīrieši pēc infarkta.

Ja cilvēki, kuri bija piedzīvojuši vienu sirdslēkmi, lietoja tikai 1g Omega 3 taukskābju dienā, viņi varēja būtiski samazināt atkārtotas letālas sirdslēkmes risku. Pētījumā piedalījās 11 324 pacienti, kuriem jau bija bijusi viena sirdslēkme, un pozitīvās pārmaiņas varēja novērot trīs mēnešus pēc tam, kad viņi sāka lietot zivju eļļu. 

Pacientiem ar hipertensiju (hroniski paaugstinātu asinsspiedienu), kuri lietoja linsēklu eļļu, kas arī satur Omega 3 taukskābes, būtiski samazinājās asinsspiediens. Salīdzinājumā ar placebo grupas pētījuma dalībniekiem, kam deva cukura tabletes, linsēklu eļļas grupai insulta un sirdslēkmes risks samazinājās par pusi. 

Nekvalitatīvs uzturs izraisa vairāk slimību un lielāku mirstību nekā mazkustīgums, smēķēšana un alkohols visi kopā, liecina Globālā slimību sloga pētījums. Tomēr neceriet, ka zāles atrisinās visas problēmas. Malhotra uzskata, ka mēs pārāk paļaujamies uz medikamentiem. Medikamentu terapiju izmantošanu “agresīvi uzspiež tie, kas ir komerciāli ieinteresēti; viņi ir maldinājuši pacientus un ārstus, kā arī veicinājuši pārspīlētu medikamentu lietošanu”.

Atbilde ir vienkārša. Ēdiet pilnvērtīgu pārtiku, un, ja ēdiens ir veselīgs un satur nepieciešamās uzturvielas, ēdiet to, cik daudz vien vēlaties.