Skleroterapija – pamats veselām un skaistām kājām. Dr. Mauriņa klīnikā gadā tiek veiktas 3000 vēnu operācijas un skleroterapijas procedūras
Estētiskās problēmas var sarūgtināt tikpat stipri kā medicīniskās, reizēm pat vairāk. Ja ir runa par vēnām, tad cilvēks pats nemaz nevar noteikt, kur beidzas vienas un kur sākas otras. Toties to ļoti precīzi, veicot diagnostiku, var pateikt flebologs, un arī palīdzēt viņš var abos gadījumos.
«Pirms 20 gadiem, kad es sāku intensīvāk nodarboties tieši ar vēnu slimību diagnostiku un ārstēšanu, Latvijā bija daudz vairāk dažādu ielaistu vēnu slimību formu,» situāciju raksturo ķirurgs flebologs Rets Vīgants. «Mūsu veiktie pētījumi rāda, ka senāk pacientiem ārstējamo vēnu vidējais diametrs bija 11 – 12 mm, bet šobrīd mēs esam panākuši, ka šis rādītājs samazinājies līdz 7 mm – faktiski esam pietuvojušies vidējam rādītājam attīstītajās rietumvalstīs, kur tas ir 5 – 6 mm.»
- Par ko liecina šie rādītāji?
- Par to, ka arvien vairāk kļūst pacientu, kuri vēršas pie mums savlaicīgāk, neielaiž slimības un nenonāk līdz smagām formām. Mēs esam sakārtojuši diagnostiku, standartizējuši ārstēšanu, ieviesuši dažādas metodes vēnu slimību ārstēšanā, mūsu klīnikā ik gadu tiek veikts ap 3000 vēnu operāciju, kā arī skleroterapijas procedūras un dažādu citu veidu ārstēšana. Vairāk par skleroterapiju lasiet šeit: http://venucentrs.lv/lv/skleroterapija
Izbraukuma konsultācijās mūsu ārsti pieņem pacientus vairāk nekā 20 pilsētās, tā ka faktiski jebkurš valsts iedzīvotājs tuvu pie savas dzīvesvietas var saņemt kvalificētu flebologa palīdzību. Jo mēs kvalitatīvāk diagnosticējam un ārstējam, jo vairāk pacientu gatavi vērsties pēc palīdzības agrāk, viņi nebaidās no ārstēšanas, jo saprot, ka iespējamie riski veselībai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā tad ir mazāki. Gadās arī izņēmumi, piemēram, nesen kāda paciente, kura bija konsultējusies pie mums pirms sešiem gadiem, ieradās un izteica gatavību tūlīt operēties. Nonākusi slimnīcā saistībā ar hroniskas nieru problēmas paasināšanos, saslimusi ar gripu, sākusies vēnu tromboze un gandrīz izveidojusies čūla. Kad jautājām, kāpēc kavējusies ar operāciju, atbilde bija tradicionāla: man nesāpēja. Taču kopumā šādu gadījumu ir arvien mazāk. Par to, ka situācija uzlabojusies, liecina arī tas, ka, ik mēnesi konsultējot 1000 pirmreizējus pacientus, ļoti reti sastopam cilvēkus ar nedzīstošām kāju čūlām, kādu pirms 20 gadiem bija samērā daudz. Toties arvien lielāka kļūst interese par dažādu estētisku problēmu risināšanu.
- Kādas jaunas tehnoloģijas un zināšanas tas prasa?
- Beidzamos gados esam veikuši ļoti daudz uzlabojumu, ieviesuši pilnīgi jaunus lāzerviļņus (1940 nm) un jaunas metodes, lai labāk varētu ārstēt tieši virspusējās vēnas. Šobrīd mūsu rīcībā ir Vein Viewer tehnoloģija, kas ļauj arī ļoti smalkas vēnas saredzēt 1 – 5 mm dziļumā zem ādas. Skleroterapijā mēs to lietojam gadījumos, kad ir redzams, ka veidojas sīko ādas kapilāru varikoze, bet īsti nevar ar aci saskatīt barotājvēnu, no kuras veidojas šie kapilāri. Tagad varam precīzi redzēt, kur atrodas attiecīgais asinsvads, sekot medikamenta ievadīšanai, kontrolēt procedūras gaitu un skleroterapijas rezultāti ir daudz labāki. Mēs esam arī ieviesuši metodes, kas dod iespēju pavisam mazas virspusējas vēnas operēt mikroķirurģiskā tehnikā tikai caur ādas dūrieniem, un estētiskais rezultāts ir ļoti labs.
Reklāmas raksts sadarbībā ar "Flebomedika"
