Dihlorfenols krāna ūdenī var izraisīt dažādas saslimšanas
Pēdējos 30 gados strauji palielinājies cilvēku skaits, kam ir kāda alerģija, pārtikas vai kādas vidē esošas ķīmiskas vielas nepanesība, un kādā nesen veiktā pētījumā secināts, ka tas varētu būt saistīts ar DBP. ASV pētnieki atklājuši, ka cilvēkiem ar paaugstinātu dihlorfenola līmeni biežāk izpaužas alerģijas. Šī viela ir ne tikai pesticīdu metabolīts, bet arī ūdens hlorēšanas blakusprodukts.
DBP apdraudējums veselībai nebeidzas cilvēka piedzimšanas brīdī – ja visu mūžu dzer krāna ūdeni, var saslimt arī ar vēzi. Eiropā veiktu pētījumu apkopojošā analīzē atklājās, ka urīnpūšļa vēža risks pieaug par 47 procentiem. Ļoti būtiski, ka paaugstinātais risks bija saistīts tieši ar dezinfekcijas blakusproduktu daudzumu ūdenī, citiem vārdiem sakot, varēja novērot tiešu saistību starp to līmeni un rezultātu, ko uzskata par tiešu cēloņsakarību.
Tikmēr ASV ziņu aģentūras "The Associated Press" 2008. gada pētījums atklāja, ka ASV dzeramajā ūdenī ir daudz medikamentu atlieku. Dienvidkalifornijā ūdenī atklāti medikamenti epilepsijas un trauksmes ārstēšanai. Filadelfijā krāna dzeramajā ūdenī atrastas 56 dažādu medikamentu, ieskaitot pretsāpju līdzekļu, antibiotiku, statīnu grupas zāļu, antidepresantu un pretepilepsijas medikamentu atliekas. Vašingtonas štatā Iedzīvotāji katru dienu ar dzeramo ūdeni iedzēra sešus dažādus medikamentus.
Kā medikamenti nonāk dzeramajā ūdenī? Piemēram, cilvēki zāles, kam beidzies derīguma termiņš, izmet tualetes podā. Lai cik neticami tas izklausītos, vēl nesen tas bija oficiāli ieteiktais veids, kā atbrīvoties no nederīgiem medikamentiem, pat slimnīcās. Tomēr visbūtiskākais avots, no kura zāles nonāk dzeramajā ūdenī, ir cilvēku urīns un fēces. Tā kā medikamenti organismā pilnībā nesadalās, tad izvadīta tiek vai nu daļa sākotnējās ķīmiskās vielas, vai tās metabolīti. Tie nokļūst kanalizācijas sistēmā, kur netiek līdz galam pārstrādāti un tad ar ūdeni atkārtoti ieplūst dzeramā ūdens baseinos.
Lai gan viss šis process varētu likties atbaidošs, tas ir veids, kā lielākā daļa pilsētu iedzīvotāju iegūst dzeramo ūdeni. Piemēram, Londonā dažos rajonos dzeramais ūdens ir piecas reizes izgājis caur pārstrādes sistēmu.
Veidi, kā attīrīt krāna ūdeni
Lietojiet veikalos nopērkamos ūdens filtrus. Tā ir vienkāršākā un lētākā metode ūdens attīrīšanai. Filtri parasti sastāv no divām daļām: viena filtra, kas satur oglekļa daļiņas un kas absorbē ūdens piesārņojumu; un sveķu filtra, kas piesaista jonus un minerālus un attīra no tiem ūdeni.
Tomēr šie filtri nav simtprocentīgi efektīvi. Saskaņā ar pazīstamākā filtru ražotāja Brita datiem tie attīra ūdeni no 85% DBP un 70% pesticīdu (nav arī zināms, vai tie attīra no medikamentu atliekām).
Destilējiet ūdeni. Destilācija attīra ūdeni no jebkāda piesārņojuma, arī garšas, taču destilētu ūdeni iesaka lietot tikai tad, ja ir nopietni imunitātes traucējumi. Tā kā šādā ūdenī nav dabisko minerālu, tas var būt pat bīstams veselībai. Ja ūdenī ir par maz minerālvielu, var rasties sirds slimības, neirodeģeneratīvas slimības un dažādas onkoloģiskas saslimšanas.
Izmantojiet zem izlietnes piestiprināmus filtrus. Tos parasti uzstāda virtuvē zem izlietnes, un tam izlietnes līmenī ir pievienots atsevišķs krāns. Šādos filtros ir oglekļa filtrācijas mezgls, kas, kā apgalvo ražotāji, attīra ūdeni arī no Cryptosporidia, līdz pat 90% pesticīdu un 99% hlora palieku. Atsevišķi ražotāji piedāvā arī individuāli izstrādātas ūdens attīrīšanas risinājumus, kas būtu piemēroti jūsu dzīvesvietā esošā ūdens piesārņojuma attīrīšanai.
Apgrieztā osmoze. Daudz gudrāka ūdens attīrīšanas tehnoloģija, kas atbilstoši arī maksā, taču tā varot pilnībā attīrīt ūdeni no DBP, pesticīdiem un Cryptosporidia, diemžēl arī no noderīgajiem minerāliem, tādēļ tie jālieto papildus.
Kopējais dzīvokļa ūdens pievades filtrs. Šie oglekļa filtri ir tādi paši kā virtuvē izmantojamie, bet tie attīra arī ūdeni vannas istabā , kas ir labi, jo, mazgājoties ar piesārņotu ūdeni, DBP organismā nonāk ar gaisu un caur ādu, tā radot pat ādas vēža draudus.
