Kas ir vecs mežs, un vai tādu nedrīkst izcirst?

“Latvijas mērogā viens liegums ir maza vienība, bet ģimenes mērogā tā var būt traģēdija,” vēl pirms piketa savā “Facebook” kontā pauda biedrība. Tomēr tālākais situācijas izklāsts raisījis jautājumus.

Kopšanas ceļā mežs kļuvis vecs?

“Vēlējāmies būt dabai draudzīgi – mūsu ģimenes mežu gadu desmitiem esam kopuši, saglabājot lielākās, staltākās priedes, neveicot kailcirtes, ar sapni par savu māju. Tagad, kad esam nobrieduši to celt, pēkšņi savā mežā vairs nedrīkstam zāģēt nevienu koku, jo kopšanas rezultātā tas kļuvis par vecu boreālu mežu. Tēvam, kas par mūsu mežu rūpējās iepriekš, tā arī neesmu sadūšojies pastāstīt – viņam tas būtu par daudz,” stāsta Andis Malējs, meža īpašnieks no Cēsīm. “Arī kaimiņi neizpratnē man zvana – cītīgi visu mūžu kopuši mežu, bet nu vairs nedrīkst pieskarties nevienam savam kokam.”

Kompensācija? 190 eiro par hektāru gadā. “Tā būtu godīga kompensācija baltalkšņu audzei, bet ne ciršanas vecumu sasniegušai, koptai priežu audzei. Saka, ka, izaudzējot 10 hektārus meža, varot sev māju uzcelt. Interesanti, kāda māja sanāktu ar 1900 eiro lielu gada kredītmaksājumu,” jautājums ir pamatots.

Netaisnīgas kompensācijas

Ja ticēt “Meža Avīzes” 2022. gada marta numurā publicētajiem tiesu izpildītāju izsoļu datiem, tad minētā kompensācija ir tikai nedaudz vairāk par 0,4% no priedes audzes tirgus (izsolēs fiksētas) vērtības.

“Mežu īpašnieki nav pret saprātīgu dabas aizsardzības politiku – būtu pretdabiski būt ienaidniekiem savam īpašumam un bērniem, mūsu pašu interesēs ir saglabāt Latvijas mežu dzīvotspēju un kvalitāti. Taču cilvēki visā Latvijā ir nonākuši beztiesiskā stāvoklī, jo, lai arī ne formāli, bet pēc būtības viņu zeme tiek nacionalizēta,” teic Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, uzsverot, ka šobrīd, nosakot mežu zemes aprobežojumus, kompensācijas to īpašniekiem ir klaji netaisnīgas.

Dabisks process

Runājot par kompensācijām, īpašniekiem ir taisnība. Bet vai tiešām mežs kļūst vecs tieši kopšanas ceļā? Vai tikai kāds nav apmaldījies trijās priedēs? “Likums un Taisnība” vērsās Dabas aizsardzības pārvaldē un saņēma atbildi: “Mežam kā ekosistēmai kopšana nav vajadzīga. Mežs aug un kļūst vecāks, stumbrā gadskārtas veidojas neatkarīgi no tā, vai mežu kopj vai nē.”

Protams, īpašnieki mežu veido saviem ekonomiskajiem mērķiem – retina, lai uzlabotu gaismas apstākļus un koki augstu resnāki, tāpat izcērt augšanā atpalikušos kokus, lai vairāk telpas dotu lielākiem kokiem utt. Apsaimniekošana tradicionālā izpratnē ir vērsta uz konkrēta meža materiāla ieguves plānošanu un ekonomiskajiem mērķiem, nevis uz meža kļūšanu vecam.

Ko nozīmē boreāls mežs

Meža īpašnieku biedrības vēstījumā īpaši pieminēts boreāls mežs. Dabas aizsardzības pārvaldē skaidro, ka no bioloģiskā aspekta boreāls ir jebkurš skujkoku, apšu vai bērzu mežs ar boreālajam reģionam – ziemeļu puslodes mērenajai joslai – tipisku zemsedzi.

Sarunvalodā ar boreālu mežu apzīmē Eiropas Savienības nozīmes prioritāro biotopu “Veci vai dabiski boreāli meži” (biotopa kods 9010*). Lai mežs atbilstu šim statusam, tam jāatbilst noteiktiem kvalitātes parametriem. Primāri pēta mežaudzes struktūru jeb bioloģiski vērtīgam mežam raksturīgu elementu sastopamību – bioloģiski veci koki, atvērumi, mirusī koksne, grupveida audzes struktūra u.tml.

“Un tikai sekundāri skata meža vecumu. Tieši tādēļ nevar viennozīmīgi atbildēt, no kāda vecuma boreālu mežu var saukt par vecu,” norāda dabas eksperti. “Ja runājam par valdošo koku vecumu mežaudzē, tad bioloģiski veci koki ir jau 70 gadus vecas apšu audzes, 80 gadus vecas egļu un bērzu audzes, 120 gadus vecas priežu audzes. Mežaudzē, vērtējot atbilstību biotopa kritērijiem, primāri skata tās struktūru.”

Un vai tiešām kokus aizliedz zāģēt pēc noteikta vecuma? Nē, tieši otrādi. Koku ciršanas vecumu regulē Meža likums. Galvenajā cirtē audzi, kurā valdošā koku suga ir priede, var cirst no 101 gada vecuma (zemas bonitātes audzēs, parasti purvos, pat no 121 gada vecuma).

Ja mežs atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tad var būt atšķirīgi nosacījumi, kas izriet no Ministru kabineta noteikumiem. Nojaušams, ka piemērā minētā teritorija atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, kur ir mazliet atšķirīgs regulējums.

Cik maksā par aizliegumu

Nenoliedzami sāpīgs jautājums ir kompensācija, ja mežu aizliegts zāģēt. Tās apmērs nav atkarīgs no mežā sastopamo koku sugu sastāva, bet sasaistīts ar noteikto ierobežojuma veidu. Kompensāciju apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 197.

To 82. punkts paredz šādus apmērus (ikgadējs atbalsts par vienu hektāru):

196 eiro par mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu;

145 eiro par galvenās cirtes aizliegumu,

52 eiro par kailcirtes aizliegumu.

Mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu veidu nosaka normatīvajos aktos. Ministru kabineta noteikumos Nr. 264 noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi dažādos īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidos un zonās.

Meklējot jaunus risinājumus, Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar citām institūcijām attīsta jaunus sadarbības mehānismus privāto meža īpašnieku iesaistei dabas vērtību saglabāšanā. Piemēram, 2023. gadā uzsākta pilotprogramma Dzīvais mežs, kurā, balstoties uz savstarpēji noslēgtu līgumu, īpašnieki savos mežos apņemas ievērot augstāku dabas daudzveidības saglabāšanas standartu, nekā to paredz normatīvie akti. Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina konsultatīvu un finansiālu atbalstu.

Galvenā cirte no 101 gada

Arī Valsts meža dienesta Mežsaimniecības daļas vadītājs Normunds Knēts “Likumam un Taisnībai” atbild, ka Latvijā nav konkrēta kritērija jēdzienam vecs mežs: “Par tādu var uzskatīt valstī noteikto galvenās cirtes vecumu, kas vēsturiski nozīmē, ka mežs ir izaudzis, tātad kļuvis vecs.”

Mežaudzi, kurā aug priedes un nav ciršanas aprobežojumu, var cirst jebkurā vecumā. Taču tos cirtes veidus, kurus dēvē par galveno izmantošanu, var lietot no 101 gada vecuma I-III bonitātē un 121, ja priedes aug IV un zemākā bonitātē. Valsts meža dienests veido mikroliegumus meža zemēs, bet neadministrē kompensācijas.

Kas atklāts dabas skaitīšanā

Vai tiešām visi meži ir stingri aizsargāti? Biotopu kartēšanas jeb dabas skaitīšanas laikā no 2017. līdz 2020. gadam apsekoti vairāk nekā 1,2 miljoni hektāru un konstatēts 670 481 hektārs Eiropas Savienības nozīmes biotopu, kas aizņem 10,3% no Latvijas sauszemes teritorijas. Lielāko daļu, 50,1% no šiem biotopiem jeb 5% no kopējās valsts teritorijas aizņem ES nozīmes aizsargājami meži.

Purvu un avotu ES nozīmes aizsargājamie biotopi no Latvijas teritorijas aizņem 2%, saldūdeņu aizsargājamie biotopi tikpat, aizsargājamie zālāji – 1%, jūras piekrastes, smiltāju un virsāju aizsargājamie biotopi un arī atsegumi un alas mazāk par procentu.