Dzīvnieku aizstāvji grib aizliegt sakāmvārdus, kuros "aizskar" zvērus

Dzīvnieku aizstāvji pat ieviesuši jaunu terminu “sudzisms” (angļu valodā “speciesism”, no vārda “species”, kas nozīmē “bioloģiska suga”). Šo parādību “gandrīz visās izpausmēs var salīdzināt ar rasismu un seksismu, izņemot to, ka par diskriminācijas upuriem kļūst dzīvnieki, nevis cilvēki”, intervijā “Die Welt” teic Reinhards Heibergers no Insbrukas universitātes Austrijā, kurš sevi dēvē par ekolingvistu.

Lāci nedrīkst dancināt

Starptautiskās dzīvnieku aizsardzības organizācijas PETA Vācijas nodaļas eksperti nāk klajā ar saviem ieteikumiem. Piemēram, nekam nederot vācu sakāmvārds “Da steppt der Bär” – tur lācis danco. Ar šo frazeoloģismu apzīmē klausītāju gaidas pirms kāda aizraujoša, pat grandioza pasākuma.

Teiciena izcelsme rodama gadatirgu tradīcijā, kur senāk publikas priekam izrādīja lāčus, iedresētus dancot. Ķepaiņiem tā nebija nekāda izklaide, lācēnus dīdīja kopš agra vecuma, degunā bija ievērts riņķis, lai varētu kontrolēt zvēra kustības. Dzīvnieku aizstāvji uzskata, ka šis sakāmvārds jāaizstāj ar kaut ko korektāku, piemēram: “Tur suns asti luncina.” 

Neplūkt vistu, nešaut zaķus...

“Ein Hühnchen rupfen” – noplūkt vistiņu – nozīmē “atrisināt strīdu”. Senāk vistu spalvu plūkšana nebija automatizēta, prasīja daudz roku darba, un bija daudz laika pie viena apspriest visdažādākos jautājumus, arī sasāpējušos. “Zoovalodnieki” piedāvā vietā likt “Weinblätter rollen”, sarullēt vīnogu lapas, kas taču arī prasot daudz laika.

Latvieši saka – nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu. Šis teiciens PETA lingvistus iedzītu stāvās šausmās, jo viņi grib piespiest vāciešus atteikties no “Zwei Fliegen mit einer Klappe schlagen” – nosist divas mušas ar vienu pletni. Politkorektais aizstājējs būtu “uzdurt divus zirņus uz dakšiņas”.

Vērsim ragus neaiztikt

Ņemam vērsi pie ragiem, mēdzam teikt, pirms ķerties pie kāda svarīga, grūta uzdevuma. Zoovalodniekiem tas šķiet nežēlīgi, un viņi grib vietā likt šo: “Tikpat bezbailīgi kā govju māte.” Skaidrojums ir, ka govis sparīgi aizsargā teļus.

Kā zivs bez ūdens, pat šis teiciens par cilvēku, kas jūtas slikti ārpus ierastajiem apstākļiem, neesot korekts, jo zivis taču uz sauszemes cietīs daudz smagāk, nevis tikai diskomfortu. Labāk esot vienkārši izklāstīt savas izjūtas.

Ne zivs, ne gaļa, mēdz teikt par viduvējībām. PETA eksperti norāda, ka gaļas un zivju patēriņš nozīmē dzīvnieku ciešanas. Ja to nav, tad taču šis teiciens nozīmējot kaut ko labu.

Tikai ne kaķi maisā

“Die Katze aus dem Sack lassen” – izlaist kaķi no maisa – vāciešiem nozīmē izpļāpāt kādu noslēpumu. Mēs ar kaķi maisā apzīmējam risku, pērkot nezināmu, iepriekš neapskatītu preci. PETA ar nabaga dzīvnieku maisā nav mierā.

Pļāpas viņi grib apzīmēt ar “Die vegane Calzone aufschneiden” – sagriezt vegānu “calzone”. Tā sauc krāsnī ceptu itāļu pīrāgu, kuru pilda ar salami, šķiņķi, mocarellu, bet ne jau PETA piedāvājumā, kur atļauti tikai dārzeņi. Kaķis maisā esot jāaizstāj ar “pirkt zupu terīnē”.

Pilnīgi mērkaķi

Krokodila asaru, kā dēvē viltus nožēlu, vietā esot jāsaka “cilvēka asaras”. PETA uzskata, ka tas nemaz nav diskriminējoši pret visu “Homo sapiens” sugu, jo viens un tas pats cilvēks varot tīksmināties par kaķēniem, bet aukstasinīgi nokaut sivēnu vai vistu.

Pilnīgs mērkaķis, vācu variantā “Sich zum Affen machen” – tā saka par cilvēku, kurš uzvedies ļoti nejēdzīgi. PETA izfantazējusi savu variantu, kas tai nemaz nešķiet aizvainojošs – “fleischessende Umweltschützer”, “gaļēdāji – apkārtējās vides aizstāvji”. Paliekot pie vecajiem, tautā aprobētajiem teicieniem, atliek par tādu valodas jaunradi piebilst – pilnīgi mērkaķi. Jo te jau pat zirgam jāsmejas!

Divi burkāni ar vienu rāvienu Sandris Ādminis, dzīvnieku aizstāvības projekta “Zootēka” veidotājs:

“PETA mēdz pievērst uzmanību dzīvniekiem ar sensacionāliem paziņojumiem, jo tas patīk medijiem. Bet sava taisnība ir, jo dzīvnieku vārdus lieto, lai pazemotu, nosaucot kādu par cūku, kazu, kuci, govi, čūsku, zosi, ēzeļi, lopu un tamlīdzīgi. Tas nes līdzi domu, ka šie dzīvnieki ir dumji, netīri vai ļauni, kaut gan patiesībā tas balstās aizspriedumos. Varbūt tā nevajag apsaukāties?

Daži teicieni mēdz morāli novecot, piemēram, pirmie kucēni jāslīcina – tas sen vairs nav likumīgi un nekad nav bijis jauki. Es reizēm joka pēc saku “divi burkāni ar vienu rāvienu”, nevis “divi zaķi ar vienu šāvienu” – tas ir amizanti un pievērš uzmanību, ka mēs dzīvniekiem varbūt nodarām pāri jau valodas līmenī.

Arī dzīvnieku izmantošanas nozaru žargons ir uzmanības vērts, jo tur dzīvniekus apraksta tīri saistībā ar viņu pielietojumu. Piemēram, kažokzvērs, gaļaslops, atrakciju dzīvnieks bezmaz liek domāt, ka viņu dzīves nav nekā cita vērtas. Spilgts piemērs ir remontcūkas – tās, ko izmanto ganāmpulka papildināšanai. Aizliegt vārdus un teicienus nevajag, bet ir vērts pievērst uzmanību, lai pamanītu, kā tie atspoguļo mūsu attieksmi pret citām būtnēm uz Zemes. Pārsvarā tas nav mums glaimojoši, bet aizdomāšanās par to var veicināt labestīgāku attieksmi.”

Dzīvnieki latviešu sakāmvārdos

* Pirmie kucēni jāslīcina – par pirmo reizi veicamu darbu, kas var neizdoties.

* Cāļus skaita rudenī – par rezultātu skaidrība būs vēlāk.

* Tā gan ir cūkas laime – ļoti paveicies, kā cūkai, kuru nenokāva.

* Kur aitas, tur cirpēji – naivus cilvēkus izmanto blēži.

* Lācis uz ausīm uzkāpis – par cilvēku bez muzikālās dzirdes.

* Kā pīlei ūdens – par vienaldzīgu attieksmi.

* Labāk zīle rokā nekā mednis kokā – labāk reāls, kaut mazāks ieguvums.

* Bada laikā pat velns mušas ēd – kādreiz jāsamierinās ar to, kas ir.

* Te jau pat zirgam jāsmejas – kaut kas ļoti smieklīgs.

* Glums kā zutis – viltīgs, blēdīgs cilvēks.

* Āža kāja – par cilvēka patieso dabu.