Seniorus uzmundrina ar maigo suņu terapiju. FOTO
Ilgas kundze samīļo ciemiņu – Bernes ganu suni Gesi. Pireneju ganu suņu meitene Barbi ik nedēļu viesojas pie „Mežciema” senioriem.
Mūsu mīluļi
2016. gada 7. februāris, 06:10

Seniorus uzmundrina ar maigo suņu terapiju. FOTO

Jauns.lv

Bernes ganu suns Gesi un Pireneju ganu suns Barbi ir jaunie terapeiti, kas katru nedēļu ierodas ciemos Rīgas pansionātā „Mežciems”. Saskarsmē ar abām suņu meitenēm senioriem kļūst gan priecīgāks prāts, gan uzlabojas veselība.

Kanisterapija ir rehabilitācijas veids, kurā izmanto speciāli trenētus suņus zinoša asistenta klātbūtnē. Pieejamības un arī finansiālu apsvērumu dēļ šis ir viens no pieprasītākajiem dzīvnieku terapijas veidiem pasaulē.

Mazāk zāļu, labāk rokām

Biedrība „Maigais suns” kopš pagājušā gada vasaras vada kanisterapijas nodarbības Rīgas sociālās aprūpes centrā „Mežciems”. Pensionāriem ir iespēja suņus pabarot ar našķiem, paglaudīt un samīļot, viņi tikmēr mierīgi stāv vai apguļas un cilvēku pieskārieniem nemaz nepretojas.

Suņu saimnieks, kinologs Viktors Mucenieks stāsta: “Ļoti interesants moments ir, kad cilvēki vēlas un mēģina sarunāties ar dzīvniekiem.”

Pansionāta direktors Ainārs Judeiks ar biedrību „Maigais suns” pirmo reizi iepazinās pirms diviem gadiem, un tagad kinologs ar saviem četrkājainajiem draugiem te viesojas katru nedēļu. “Ir cilvēki, kas mazāk sāk lietot medikamentus, ir, kam paralizēta roka sāk labāk strādāt,” terapijas iedarbību novērojis direktors.

Palīdz pārvarēt bailes

Pie Mucenieks bieži vēršas tieši tie cilvēki, kuriem no suņiem ir bail. Kinologs uzskata, ka sliktās atmiņas par suņiem var līdzsvarot ar daudz patīkamāko pieredzi, kas gūta kanisterapijas laikā.

“Baiļu daļa samazināsies un nedominēs, negūs pārsvaru jūsu dzīves uztverē,” skaidro Mucenieks. Ir bijuši gadījumi, kad bērnam ir paniskas bailes no suņiem, bet pēc pāris nodarbībām bērns prasa, kur ir sunītis, jo grib viņu paglaudīt.

Aprūpes centra brīvprātīgā darbiniece Marija, kura nāk apciemot draudzeni, atzīst: “Man pirms tam bija mazliet bail no suņiem, nepatīkamu bērnības atmiņu dēļ, bet šie suņi, kaut arī lieli, ir tik mīļi un mierīgi.”

Suņu ciemošanās pansionāta iemītniecei Olgai liek atcerēties savu bērnību un viņas vilku suni Baro. “Man pašai kādreiz, jaunībā, bija vilciņš. Viņš mani vilka ar divriteni peldēties,” atmiņās kavējas Olga.

Patīk našķoties un skaļi krākt

Abi suņi ir apmācīti, lai nodrošinātu vispozitīvāko pieredzi, bet arī šiem mīluļiem ir savas rakstura iezīmes. “Gesi ir viens liels mīnuss – viņa ir drausmīga kārumniece,” neslēpj kinologs. Arī Barbi nav bez grēkiem – viņa skaļi krāc.

It kā saimnieka apgalvoto apstiprinot, četrkājainais terapeits, uzlicis galvu uz kādas pensionāres kājām, aizmieg un skaļi sāk krākt. Pārējiem gan tas šķiet piemīlīgi, viņi našķošanos un skaļo krākšanu atbalsta.

Veicina dzīvesprieku

Speciālisti uzskata, ka šis terapijas veids palīdz prāta funkciju attīstībai un atjaunošanai, uzlabo kustības, sniedz pozitīvu emocionālu efektu. Kanisterapijas metodi var izmantot arī vecuma demences jeb plānprātības gadījumos. Kaut arī šo slimību terapija neārstē, tā veicina dzīvesprieku un interesi par dzīvi.

„Maigais suns” regulāri apciemo arī biedrības „Rūpju bērns” aprūpes centrus un internātskolu Upeslejas, kur darbojas ar bērnudārzu grupu un jaunāko klašu skolēniem. Suņi dodas arī uz Lielvārdes dienas aprūpes centru. Bērni suņu klātbūtnē iemācās nedarīt citam pāri un nekliegt.

Mucenieks kanisterapijas nodarbības labprāt rīkotu mājās, bet pietrūkst naudas piemērotu telpu izbūvei – ventilācijai, apsildāmai grīdai, lēzenākām kāpnēm, lai var piekļūt cilvēki ar kustību traucējumiem. “Ja pašvaldības nāk pretī un aicina uz savām telpām, tad tas ir iespējams,” piebilst kinologs.


Alekss Pjats/Foto: Rojs Maizītis

Tēmas