Privātmājas īpašnieks Jānis: "Negribu maksāt par atkritumiem, kuru nav!"

Katrā pašvaldībā ir savi atkritumu apsaimniekošanas noteikumi, bet kopumā tie ir līdzīgi. Rēzeknē, Jurija Tiņanova ielā, dzīvojošais privātmājas īpašnieks Jānis žurnālam „Likumas un Taisnība” teic, ka viņam pašvaldība piespiež noslēgt līgumu par konteinera izvešanu reizi mēnesī, kaut arī viņš nespēj „saražot” tik daudz atkritumu. Turklāt viņš vairākus mēnešus gadā nedzīvo savā mājā.

Gatavs maksāt par reālo apjomu

“Rēzeknes dome man, pensionāram, kurš lielāko daļu dzīvo pie radiem, liek maksāt par atkritumu izvešanu katru mēnesi ar priekšapmaksu. Neatkarīgi no tā, vai ir atkritumi vai nav, maksā tik ragā!

Man nav tik daudz atkritumu. Zaļos atkritumus sakrāmēju komposta kaudzē, jo man ir dārziņš, bet pārējos aiznesu uz atkritumu šķirošanas konteineriem, kas ir bezmaksas. Vairākus mēnešus gadā nedzīvoju savā mājā. Esmu gatavs tikai maksāt par to, cik atkritumus no mana īpašuma izved atkritumu apsaimniekošanas kompānija. Nevēlos maksāt par tukšu konteineru iztukšošanu,” raksta Jānis.

Rēzeknes atkritumu apsaimniekošanas firmas „ALLAS” mājaslapā publicētā informācija liecina, ka par konteinera vienreizēju izvešanu jāmaksā no 3,15 līdz 14,43 eiro (atkarībā no tilpuma).

Par līguma neslēgšanu līdz 700 eiro sods

Rēzeknes domes Administratīvās inspekcijas vadītājs Pāvels Savickis skaidro, ka Jānim tomēr jāslēdz līgums par atkritumu izvešanu reizi mēnesī. Taču viņš mēnesī, kad nav sakrājušies atkritumi, var atteikties no savācēju pakalpojumiem, un līdz ar to nebūs jāmaksā par tukša konteinera iztukšošanu un varēs ietaupīt naudu.

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16. panta pirmā daļa nosaka, ka “sadzīves atkritumu radītājs vai valdītājs” piedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā un sedz visas izmaksas.

Rēzeknē līgumu ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanu noslēgusi SIA „ALAAS”. Privātmāju īpašniekiem atkritumu izvešanai jābūt ne retāk kā reizi mēnesī, un uzņēmums, slēdzot līgumu, nav tiesīgs noteikt citu izvešanas biežumu.

Tomēr gadījumā, ja persona kādu iemeslu dēļ nedzīvo īpašumā un nav atkritumu, var atteikt kārtējo izvešanu, piezvanot pa telefonu 64607673 vai 20211337, vai rakstot uz e-pastu: sia.alaas@inbox.lv. “Tā var samazināt izvešanas reižu skaitu un maksu par atkritumu izvešanu,” skaidro Savickis.

Administratīvo pārkāpuma kodeksa 75. panta otrā daļa nosaka, ka “par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, juridiskajām personām – no 430 līdz 1400 eiro”.

Ar pašvaldībām iespējams vienoties

Juridiskā biroja „Birchlawfirm” eksperts Normunds Bērziņš informē: “Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. pantā ir noteikts, ka Latvijā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības.

Ja iedzīvotājs spēj pierādīt ar dokumentiem, ka viņš tiešām nedzīvo šajā mājā vairākus mēnešus gadā, domāju, ka ir iespējams vienoties ar pašvaldību par atkritumu savākšanu attiecīgajā laika periodā. Taču to nepieciešams dokumentāri pierādīt, jo arguments “es tur nedzīvoju vairākus mēnešus gadā” nebūs pietiekams.”