Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks uzskata, ka zaļo organizāciju ekstrēmisti izvērš neargumentētu informatīvo karu pret meža īpašniekiem, viņus nomelnojot un neļaujot viņiem strādāt. (Foto: Lita Krone/LETA)

Meža īpašnieki nāvīgi apvainojušies uz zaļajiem ekstrēmistiem 151

Māja un dārzs
2017. gada 15. decembrī 06:44 2017. gada 15. decembrī 06:44
Elmārs Barkāns | Kasjauns.lv
Latvijas Mežu īpašnieku biedrība (LMĪB) pieņēmusi lēmumu ar aicinājumu Zemkopības ministrijai, respektīvi – valdībai, apturēt izstrādāto noteikumu par koku ciršanu mežā izskatīšanu, jo vairs nespēj izturēt vairāku vides aizsardzības organizāciju mobingu, kas nekrietni nomelnojot meža īpašniekus.

Pirms pusgada meža īpašnieki sadarbībā ar Zemkopības ministriju un mežzinātnes speciālistiem izstrādāja grozījumus Ministru kabineta noteikumos „Par koku ciršanu mežā” un „Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos”, kuru mērķis bija „novērst absurdo situāciju, kad aptuveni 16 procentos teritorijas, kas atrodas no 300 metriem līdz 5 kilometriem no Baltijas jūras, pēc koku ciršanas vairs nav iespējams kvalitatīvi atjaunot priežu mežus”. Patlaban tur ir atļautas tikai izlases cirtes, kurās priedes, kas ir saulmīles, normāli neaug, jo piejūras mežiem noteikts īpašs aizsargājamās teritorijas statuss, kas tajā nepieļauj saimnieciskas cirsmas.

Diemžēl nākamās paaudzes varēs teikt paldies mūsu zaļajiem aktīvistiem par lazdājiem un bērzu audzēm piejūras ainavā, kurā priežu vairs nebūs, saka LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Zaļie ekstrēmisti izmanto padomjlaika saukļus

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss norāda: „Ar nožēlu jāatzīst, ka daudzu valstisku un tautsaimniecībai svarīgu jautājumu risināšana Latvijā reti kad norit konstruktīvi, bet pārsvarā to pavada emocionāli pārsātinātas un vāji argumentētas diskusijas”. (Foto: Edijs Pālens/LETA)

Meža īpašnieki vēlējās nevis panākt, lai viņiem atļauj cirst priedes teju vai pašā jūras krastā, bet gan vienkārši normāli apsaimniekot mežu un rūpēties par meža veselību un atjaunošanu, uzsver LMĪB. Tomēr zaļo organizācijas uzsāka masu kampaņu, kas nonicināja meža īpašniekus kā kuri it kā vēlas iznīcināt mežus, tos nežēlīgi izcērtot, un domājot tikai un vienīgi par naudu. Zaļie ekstrēmisti populistiski izmantoja dažādus „satricinošus” saukļus, kā, piemēram, „100 kailcirtes Latvijas simtgadei” un „Meža māte sauc!”, pat nekautrējoties izmantojot padomju propagandas plakātu Otrā pasaules kara laikā „Dzimtene māte sauc”, saka Muižnieks. Muižnieks šos zaļo uzbrukumus sauc par informatīvo karu, kura laikā izmanto ne tikai „viltus ziņas”, bet pat „iespļauj sejā meža īpašniekiem”. Racionālu izskaidrojumu šādai zaļo ekstrēmistu kampaņai viņš nevar rast.

Šādos apstākļos nav iespējama normāla diskusija par jaunajiem noteikumiem un to pieņemšana racionālā redakcijā. Vairāki mežu īpašnieki Kasjauns.lv pauda, ka priekšvēlēšanu gaisotnē politiķi jēdzīgi izstrādātos meža ciršanas un kopšanas noteikumus nobloķēs. Par to liecinot tas, ka jau valdošo partiju pārstāvji esot pateikuši, ka jaunizstrādātos noteikumus neatbalstīs – tie esot gan Zaļās partijas biedri, gan „Vienotības”, kuras valdes loceklis ir Pasaules Dabas fonda Latvijas nodaļas valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs, pārstāvji

Kāds meža īpašnieks Kasjauns.lv pauda: „Priekšvēlēšanu gaitā Saeimas deputāti pakļausies nevis konstruktīvam vairākumam, bet gan skaļajam destruktīvajam mazākumam”. Politiķi pieņemšot nevis loģikā balstītu lēmumu, bet gan tādu lēmumu, kas patiks „apvārdotajai tautai”. Tomēr meža īpašnieki neatkāpsies un viņi turpinās sabiedrībai skaidrot un cīnīties, lai valdībā nākotnē tiktu pieņemti, pēc viņu domām, mežam un valsts ekonomikai labvēlīgi lēmumi. Visdrīzāk tas varētu notikt jau nākamajā Saeimas sasaukuma laikā – pēc vēlēšanām, kas notiks nākamā gada rudenī.

„Tiek apvainota Latvijas valsts”

„Grozījumu iniciatori aicināja risināt valdības noteikto prioritāti, lai turpmāk racionālāk tiktu izmantoti mūsu zemes resursi, lai pārstrādē palielinātos kvalitatīvas koksnes īpatsvars un saruktu mazvērtīgās koksnes apjomi, bet jaunaudzes būtu jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu, lai garantētu labāku mežu augšanu nākotnē. Taču arī iespējas uzlabot nozares produktivitāti un augstvērtīgu mežu audzēšanu nākotnē tiek atņemtas.

LMĪB uzsver, ka priekšlikumi balstījās uz Latvijas zinātnieku daudzu gadu pētījumiem. Diemžēl, nespējot zinātniski pamatoti iebilst pret priekšlikumiem pareizākai un efektīvākai mežu apsaimniekošanai, atsevišķas „zaļās” organizācijas uzsāka apmaksātu dezinformācijas kampaņu, ar kuru tika ne vien nomelnoti Latvijas mežu īpašnieki, kokrūpnieki un meža nozarē strādājošie, bet arī apvainota Latvijas valsts, kurā it kā tiekot mežonīgi izcirsti meži. Izrādījās, ka zinātniski pamatoti dati par mežu platību un krājas pieaugumu oponentiem nemaz nav arguments.

Biedrība vērš uzmanību, ka oponenti, piemēram, pat necentās pierādīt (un parādīt), ka jaunās priedes var kvalitatīvi izaudzēt izlases cirtēs, kur tām trūkst saules. Tā vietā tika populistiski klaigāts, ka grozījumu mērķis ir mežu izciršana un priedes nemaz nav jāatjauno, jo tās taču var augt vairākus simtus gadu. Kas notiks pēc tam, kādu mantojumu saņems nākamās paaudzes, viņus īpaši neinteresē. Atsevišķos gadījumos viltus ziņas un viedokļi bez argumentiem tika apmaksāti, izmantojot pat valsts budžeta līdzekļus.

Apzināta dezinformācija par situāciju Latvijas mežos valsts simtgades svinību priekšvakarā acīmredzot tiek izplatīta, lai veicinātu nihilistisku attieksmi pret Latvijas valsti un provocētu jaunu aizbraucēju vilni. Nevēloties, ka turpinās nomelnojoši pārmetumi valstij un tiek izplatīti meli un viltus ziņas, LMĪB nolēma lūgt Zemkopības ministriju apturēt Ministru kabineta noteikumu grozījumus,” sarūgtinājumu pauž LMĪB.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss norāda: „Ar nožēlu jāatzīst, ka daudzu valstisku un tautsaimniecībai svarīgu jautājumu risināšana Latvijā reti kad norit konstruktīvi, bet pārsvarā to pavada emocionāli pārsātinātas un vāji argumentētas diskusijas, kurās netiek meklēts veids, kā izdarīt labāk, bet gan - kā nedarīt. Un gandrīz vienmēr konstruktīvisms tiek slīcināts emocijās. LKF ir pārliecināta, ka grozījumu neveikšana valdības noteikumos ir kļūda. Šos noteikumu grozījumus ir nepieciešams akceptēt Latvijas tautsaimniecības vārdā, un mēs nebeigsim to atgādināt”.

Sadarbībā ar:

Citi šobrīd lasa

Dziednieks Dmitrijs Guļajevs: "Kad abi ar sievu no sirds nožēlojām abortu, Dievs mums deva bērnu" 1
Klasisko Dziesmu svētku stilistiku eleganti pārkāps Kaupers, Aminata, Busulis un citi tautas mīluļi 13
Britu karaliskajā ģimenē - vēl vienas kāzas. Pirmo reizi precēsies geju pāris 12
Skatīt visus komentārus

"Тварь, сволочь, подонок!": страшный гнев Пугачевой обрушился на Малахова 12

Его скрывала Жанна Фриске: бывший возлюбленный певицы раскрыл тайну их отношений