Sojas mērces: kā atšķirt augstvērtīgu mērci no lēta ražojuma
Pirmais sojas mērces kvalitātes rādītājs ir krāsa – jo vairāk mākslīgo krāsvielu, jo tumšāka mērce.
Garšīgi
2016. gada 29. aprīlis, 17:50

Sojas mērces: kā atšķirt augstvērtīgu mērci no lēta ražojuma

Jauns.lv

Sojas mērce pieder pie visvecākajām garšvielu mērcēm pasaulē – tai ir vismaz 2500 gadu sena vēsture. Lai gan japāņi uzskata, ka ražo vislabāko sojas mērci pasaulē, autortiesības tomēr pieder ķīniešiem. Atkarībā no valsts, ražošanas niansēm un pievienotajām garšvielām katrai sojas mērcei ir cits raksturs. Ķīniešu mērces ir biezākas un sāļākas, indonēziešu – mazliet šķidrākas un saldenas, bet japāņu – lielākoties šķidras un sāļas.

Ķīniešu sojas mērci īstenībā varētu dēvēt par ķīniešu sāli, ko pievieno gandrīz vai visiem ēdieniem, sākot no zupām un mērcēm un beidzot ar pannā gatavotiem ēdieniem un sautējumiem. Gaišā mērce ir visai sāļa, bet tumšā – ar spēcīgāku, bet ne tik sāļu garšu. Tumšo mērci vairāk lieto pikantu ēdienu garšas uzlabošanai, piemēram, sautētai vistai, cūkas un liellopa gaļai, savukārt gaišā mērce ir piemērota jūras velšu, dārzeņu, zupu un mērču pagatavošanai.

Savukārt, kad ķīnieši bija ieveduši Japānā savu sojas mērci, japāņiem tā iepatikās un viņi radīja savējo, uz vietējām tradīcijām balstītu. Tās gatavošanā vairāk tiek izmantoti kvieši, tā ir mazliet saldāka par ķīniešu sojas mērci. Tumšo mērci japāņi lieto gaļas ēdienu gatavošanā, bet ar gaišo uzlabo vieglu zupu un sautējumu garšu

Kā atšķirt augstvērtīgu sojas mērci no lēta ražojuma?

Pirmais rādītājs ir krāsa – jo vairāk mākslīgo krāsvielu, jo tumšāka mērce. Īsti kvalitatīva mērce ir drīzāk caurspīdīga un stirnu brūnā tonī. Atšķirību vislabāk noteikt, ja ielej mērci baltā trauciņā. Otrs kritērijs ir konsistence. Laba mērce viegli nopil no irbulīša, turpretī ne tik laba atgādina sīrupu un paliek pie irbulīša biezu pilienu veidā. Trešais nosacījums ir smarža – kvalitatīvā mērcē, kas ir viegli saskalināta, atraisās vesela aromātu buķete, it sevišķi citrusaugļu un vaniļas nianses.

Japāņi uzskata, ka vislabākais rādītājs tomēr ir nogaršošana, – atšķaida mērci ar remdenu ūdeni (attiecībā 1:10). Tālāk process notiek tāpat kā ar vīnu – vērtē aromātu un pēcgaršu, kas paliek mutē.

Mērce gaļas marinēšanai

4 ēdk. apelsīnu sulas sakul ar 1 ēdk. šķidra medus, 4 ēdk. sojas mērces un ½ tējk. maltu Kajēnas piparu, kā arī ar šķipsniņu sāls. Ar mērci apzied gaļu vai ribiņas un liek 180 grādu karstā cepeškrāsnī cepties. Cepšanas laikā ik pa brīdim apslaka ar mērci.

Dārzeņu sautējums ar sojas mērci

Sīpolu, cukīni, baklažānu un tomātu gabaliņus apcep sakarsētā olīveļļā, pievieno caur spiedi izspiestu ķiploku. Pielej sojas mērci pēc garšas un nedaudz tomātu sulas, uzvāri, pieber raudenes lapiņas un maltus čili piparus un mazliet pasautē. Pasniedz ar rīsiem.

Lasis sojas mērcē

4 laša filejas gabalus iemarinē mērcītē, kas sakulta no 6 ēdk. sojas mērces, 2 ēdk. eļļas, dažām ingvera šķēlītēm, 1 citrona sulas un rīvētas miziņas. Pēc pusstundas lasi izņem no marinādes un liec cepties pannā vai uz grila. Ja vēlies intensīvāku garšu, cepšanas laikā lasi vairākas reizes apzied ar marinādi.

Žurnāls "100 Labi Padomi" / Foto: Shutterstock