Piejūras siliem draud zāģis

Vides aizstāvji ceļ trauksmi par šo ieceri, bet tās piekritēji apgalvo, ka šādi meža masīvus pasargās no degradācijas un padarīs tos pievilcīgākus, turklāt runa ir par vairāku miljonu eiro lielu peļņu.

Ko vēlas mainīt

Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi Noteikumos par koku ciršanu mežā paredz:

* samazināt cirst atļauto priedes, egles un bērza stumbru apkārtmēru. Tagad atļauts cirst priedes, kuru apkārtmērs atkarībā no meža tipa ir no 39 līdz 27 centimetriem, bet projekts paredz visām priedēm no 30 centimetriem, eglēm – 26 centimetriem (tagad 31 līdz 27), bērziem – 25 centimetriem (tagad – 31 līdz 22);

* turpmāk kailcirtes varēs veikt arī Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes priežu mežaudzēs, kurās tās veido vairāk nekā 80% no mežaudzes šķērslaukuma. Pašlaik piecu kilometru aizsargjoslā gar jūru kailcirtes ir aizliegtas.
Peļņas iespējas

Dabas draugi uzskata, ka šis ir pilnīgs biznesa projekts. To apliecina arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes aprēķini – mūsu valsts mežu kopējā kapitāla vērtība šobrīd ir ap 11 miljardiem eiro, tostarp pieci miljardi ir privātajos mežos.

Mainot galvenās cirtes caurmēru, kapitāla vērtības pieaugumu privātos mežos var palielināt par 440 miljoniem eiro, bet valsts mežos par 800 miljoniem. Ikgadējais tīrais ienākums gadā varētu palielināties par 12 miljoniem eiro.
Piejūras mežos ierobežotas saimnieciskās darbības (aizsargājamajā) joslā priežu audzes ir 11 000 hektāru platībā, kas var nonākt zem cirvja.

Dūklavs piejūras silos ainavu neredz

Lai arī Latvija lepojas ar saviem piejūras siliem, Zemkopības ministrijā uzskata pretēji. Dūklava parakstītajā protokolā par noteikumu apspriešanu pausta visnotaļ pārsteidzoša nostāja: “Esošās piejūras platības vērtējamas kā vienmuļas, monolītas teritorijas ar visai trūcīgu estētisko (ainavisko) vērtību.”
Izvērsta pat kampaņa, lai sabiedrību pārlecinātu, ka izciršana ir teju vienīgā iespēja, lai saglabātu piejūras priežu silus. Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols saka: “Pašlaik ir spēkā normatīvie akti, kuri virknē teritoriju aizliedz priedi nocirst vienlaidus, tas ir – kailcirtē. Galvenā šādu ierobežojumu problēma ir tā, ka šajās teritorijās priedi atjaunot vairs nevar, jo priede ir gaismas prasīga suga, ēnā tā neaug, un rezultātā ir risks šajās platībās priedi pazaudēt vispār.”
Piecu kilometru joslā gar Baltijas jūru un Rīgas līci pamatā ir smilšaina augsne, kur vislabāk aug priede, bet likumdošana neļauj šeit saimniekot tā, kā “priede ir pieradusi augt”.
Ozols argumentē: “Mēs vēlamies, lai mums šajās platībās priede būtu mūžīgi tā, kā tā tur ir pieradusi augt, kā arī vēlamies, lai priežu augsne dotu nākotnē produkciju, kuru mēs varam izmantot savā tautsaimniecībā, kura dotu mums darbus. Šādā veidā mēs varam veiksmīgi saimniekot, labi atjaunot priedi, saglabāt daudzveidību, atstājot ekoloģiskās grupas un visus tos elementus, ko mums nosaka noteikumi par dabas aizsardzību mežu apsaimniekošanā.”

Vides ministrija kategoriski pret

Pret kailcirtēm piejūras priežu silos kategoriski iestājas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas savus iebildumus izklāstījusi dokumentā, adresētā Zemkopības ministrijai: “Kailciršu un jaunaudžu koncentrācija Piejūras zemienē priežu audzēs ilgtermiņā var nozīmīgi mazināt Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes rekreācijas un estētisko vērtību, degradējot piekrastes ainavu un mazinot vietas pievilcību, kam jau pašlaik ir liela nozīme tūristu piesaistei un kas palielina piejūras pašvaldībās ienākumus no tūrisma industrijas, kā arī negatīvi ietekmēt Latvijas iedzīvotāju rekreācijas kvalitāti.”
Norādīts arī uz ekoloģiskiem draudiem – kailcirtes veicinās augsnes eroziju, izzudīs vērtīgi biotopi. Pret kailcirtēm iebilst arī Pasaules Dabas fonds, Vides aizsardzības klubs, Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

Maldina sabiedrību

Vides sargi kategoriski iebilst arī pret to, ka tiek samazināts cirst atļauto koku stumbru caurmērs. Pasaules Dabas fonda Latvijas pārstāvniecība to vērtē šādi: “Sagaidāms, ka galvenās cirtes caurmēru samazinājums priedei, eglei un bērzam intensificēs kailciršu pielietojumu un vēl attīstīs plašāku fragmentāciju un samazinās vecāku audžu īpatsvaru ainavā.”

Latvijas Dabas fonda padomes loceklis un ornitologs Jānis Priednieks par ieceres autoriem saka: “Es domāju, ka viņi maldina gan valdību, gan sabiedrību ar to, ka meža vērtība pieaugs.”

Zemkopības ministrijas piedāvātie grozījumi vēl būs jāskata Ministru kabineta sēdē, un, ja valdība tos apstiprinās, tie būs jāpieņem Saeimā. Iespējams, tikai no deputātu saprāta būs atkarīga Latvijas piejūras ainavas nākotne.