Dabas pētnieks tuvplānā. Uģis pazīst dabā katru tauriņu

Nu jau Uģis ir pabeidzis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti un ieguvis bakalaura diplomu, viņu var sastapt Tropu tauriņu mājā Botāniskajā dārzā Pārdaugavā, kur Uģis ir gids. Bet visnozīmīgāko darbu – dabas draugu izglītošanu – viņš joprojām dara pilnīgi brīvprātīgi un bez atlīdzības.

Biologs trīs paaudzēs

Ja ievietosiet vietnē Dabasdati.lv fotogrāfiju ar kukaiņa attēlu, tad pēc pusnakts visdrīzāk tieši “CerambyX” – Uģa segvārds – būs pievienojis sugas nosaukumu latviski un latīniski. Mana mīļākā lasāmviela ir Uģa blogs Upiterans.blogspot.com, kur labā valodā un aizraujoši pat nezinātājam viņš apraksta savus riteņbraucienus dabā. Tā kā tekstu bagātina labas fotogrāfijas, tad arī šim brīvprātīgajam darbam ir liela pievienotā vērtība.

Kas jādara, lai iegūtu patiesu inteliģenci? Jābūt vismaz trim augstākajām izglītībām – vectēvam, tēvam un pašam. Uģa vectēvs Alfons Piterāns ir zinošākais Latvijas ķērpju pētnieks. Astoņdesmit sešus gadus vecais kalsnais vīrs, kaut pensijā, joprojām katru gadu praksēs tiekas ar bioloģijas studentiem.

Tēvs Andris Piterāns pēta jātnieciņus (ir tādi kukaiņi no plēvspārņu kārtas), raksta izglītojošus rakstus žurnālos un kalendāros. Uģa mamma Nora ir mikrobioloģe. Tēvs atceras, ka Uģis bērnībā ķēra dažādas vabolītes un nesa rādīt – jau tad bieži vien tie bija tādi retumi, ka profesori noelsās.

“Jā, kopš Kolkas prakšu laikiem, kur bērnībā braucu līdzi vectēvam, es staigāju līdzi studentiem,” piebalso Uģis. “Gāju ar viņiem ekspedīcijā, klausījos, ko stāsta par kukaiņiem, bet paralēli skatījos arī augus, ķērpjus un citas dzīvas radības. Uzskatu, ka biologam nav jābūt šauri specializētam, bet jābūt gatavam, ka cilvēks var paprasīt arī ko citu.”

Pusotrā stundā atšifrē 100 sugu

Laba acs uz retumiem Uģim ir arī tagad, turklāt viņam ir talants paturēt prātā dažādu sugu atšķirības. Kad apvaicājos, cik ilgā laikā viņš portālā Dabasdati.lv spēj noteikt 100 sugas, ko bildētāji novērtējuši kā nezināmas, Uģis paraugās gaisā un atbild: “Hmm, katrai sugai 1–2 minūtes – pusotrā stundā tiktu galā.”

Uģis arī izcili fotografē. Īstam entomologam gan bilde daudz nenozīmē, svarīgi kukaini notvert un pēcāk pievienot kolekcijai. To biologiem māca, un tagad Uģis Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejā atjauno senās kukaiņu kolekciju kastes.

Tomēr man šķiet, ka viņš sirdī ir vairāk mākslinieks, un diez vai savu mūžu veltīs, skrupulozi pētot tikai vienas dzimtas kukaiņus, un spraudīs tos uz adatiņām. Viņam svarīgi ir satikties un nenogalinot izšķirties.

Pirmo objektīvu izgatavoja pats

Savu pirmo makroobjektīvu Uģis izgatavoja pats skolas laikos, attapis, ka, pieliekot vectēva dāvinātājam fotoaparātam binokulārās lupas detaļu, var iegūt labas bildes. Tagad viņš fotografē ar ļoti labu tehniku: “Canon 7D” un 150 un 70 milimetru makroobjektīviem, bet kā zibspuldzes joprojām izmanto paša gatavotās, kas izskatās kā divas lielas ķepas.

Drīz visu Latvijas dienas tauriņu sugas būs nobildētas. No 60 mūsu spārēm nobildētas 56 sugas. Toties naktstauriņu ir vairāk nekā 2500 sugu, te paveras milzīgs darba lauks! Tāpēc daudzi siltie vasaras vakari paiet, gaismojot šīs grupas tauriņus. Pa zinātniskās karjeras kāpnēm Uģis nerāpjas, dabā dodas ar sabiedrisko transportu un divriteni. Sasodīti talantīgs gara aristokrāts.

“Mani tiešām interesē visa dzīvā daba. Esmu dažkārt domājis, ka varētu būt gids, atvērt cilvēkiem acis dabā – mācīt to saskatīt un saprast. Turklāt man ir priekšrocība, ka tepat līdzās, ģimenē, ir cilvēki ar īpašām un dziļām zināšanām par dabu,” piebilst pats Uģis.