No Nidas līdz Ainažiem: kur ir tīrākais jūras krasts 1

Zaļās dzīves ABC
2016. gada 31. augustā 15:20 2016. gada 31. augustā 15:20
Visnetīrākā pludmale ir Daugavgrīvā, Rīgā, vistīrākā – Abragciemā, noskaidrots jau piekto gadu pēc kārtas Vides izglītības fonda rīkotajā kampaņā Mana jūra.

Redzamākā daļa ir zaļo neformāļu gājiens gar piekrasti, kas ilgst mēnesi, šogad – no 14. jūlija līdz 14. augustam. Tā laikā dalībnieki ne tikai mēro kājām ceļu no Nidas līdz pat Ainažiem pa liedagu un priecājas par ainavām, bet arī vērtē vides stāvokli pēc vienotas ANO Vides programmas metodikas.

Kājām mēro ap 700 kilometru

Šogad kampaņā iesaistījās rekordliels skaits – ap 500 dalībnieku. Protams, reti kurš nogāja visus 500 kilometrus, taču katrā posmā piedalījās vidēji 25 cilvēki. Organizators Jānis Ulme, kurš ik pēc gada noiet visu maršrutu, saka, ka, pēc soļu skaitītāja datiem, viņš ir mērojis ap 700 kilometru.

Katru rītu un vietām divas reizes dienā aktīvisti rūpīgi pārbauda 100 metru platus laukumus no ūdens līnijas līdz pirmajiem augiem. Viņi uzlasa pilnīgi visus atkritumus – pudeles, skārdenes, plastmasas un papīra maisus, virves, spuldzes, pazaudētas sandales utt.

Smēķēt aizliegts, bet...

Savāc izsmēķus, tos lasa desmit platumā no ūdens līdz augājam. Majoru pludmale bija tik bagātīgi nosēta ar cigarešu galiem, ka nācās uz laiku nolaist Zilo karogu, kas ir apliecinājums labai peldvietas vides kvalitātei. Turklāt Latvijas pludmalēs smēķēt ir aizliegts...

Mēneša laikā pārbaudīti 40 parauglaukumi, un rezultāti nav iepriecinoši: iepriekšējos trīs gados atkritumu vienību skaits samazinājās, taču šogad tas ir pieaudzis. Vidēji piekrastes 100 metros atrasts vairāk nekā 200 drazu.

Visvairāk liedags piemēslots ar nu jau neskaidras izcelsmes plastmasas gabaliem, plēves maisiņiem, papīru, izsmēķiem, vienreizējām dzērienu krūzēm, paplātēm, iepakojumu.

Lielākoties piemēslo no krasta

Ne vienmēr visvairāk atkritumu atrasts plaši apmeklētās pludmalēs. Jau atkal labā nozīmē izceļas Abragciems Engures novadā. Šeit atpūšas daudz cilvēku, bet, tā kā labi strādā apsaimniekotājs un netrūkst konteineru atkritumiem, nav vilinājuma visu lieko mest zemē.

Interesants novērojums – kopš Lietuvā ieviesta iepakojuma depozīta sistēma, strauji samazinājies atkritumu daudzums Nidas un Papes konteineros. Lietuvieši ved atpakaļ gan skārdenes, gan stikla un PET pudeles, lai iemainītu šo taru pret naudu.

To gan nevar teikt par jūras krastu. Pirms gada ar 408 atkritumu vienībām Papes jūrmala bija trešā piesārņotākā Latvijā, šogad – 354 drazas un sestā vieta melnajā topā. Var vainot kuģus, kas piesārņo jūru, tomēr, kā man šovasar stāstīja kāds prāmja apkalpes loceklis, pašlaik starptautiskie kuģošanas noteikumi ir tik stingri, ka vismaz personāls neuzdrošinās neko mest jūrā.

Arī kampaņas Mana jūra vadītāji apgalvo, ka 60–80% no visa piesārņojuma, kas peld jūrā, nāk no sauszemes un upēm. No jūras – visbiežāk virves, akmeņogļu gabali un vētras aiznestie tīkli. Piemēram, sazvanot Zvejniekciema krastā atrasta tīkla īpašnieku, izrādās, ka viņš zvejo Engures piekrastē. Tātad tīkls ceļojis pāri visam līcim.

Tīrākās pludmales Abragciems    15 (atkritumu vienības uz 100 metriem)

Gaujas ieteka    53

Pūrciems    54

Veczemju klintis    57

Ziemupe    76

Miķeļtornis    81

Mērsrags    83

Staldzene    87

Netīrākās pludmales

Daugavgrīva    746    

Engure    627    

Saulkrasti    484    

Vecāķi    479    

Majori    425    

Nida, Latvijas-Lietuvas robeža    354    

Apšuciems        286    

Papes bāka        279    

Jūrkalne    273    

Jaunķemeri    216    

Bernāti    207    

Zvejniekciems    204    

Kolka    200    

Salacgrīva    200    

Anitra Tooma, "Kas Jauns Avīze" / Foto: Krišjānis Piliņš

Citi šobrīd lasa

Žannas Friskes māsa atrādījusi vēl nepublicētus dziedātājas foto 16
Jāņa Joņeva bestsellera "Jelgava 94" ekranizēšanai meklē aktierus 10
Šmigas bode kultūras namā - tā attīstību redzot Bauskas pusē 5
Pievienot komentāru