Skrubji, kas apdraud veselību. Nemazgājies ar plastmasas smiltīm!

Plastmasas mikrogranulas izmanto arī dušas želejās un sejas mazgāšanas līdzekļos. Britu vides revīzijas komiteja ierosinājusi aizliegt mikroplastmasas izmantošanu kosmētikas produktos, jo milzu tempos tiek piesārņotas jūras un okeāni.

Plastmasa kafijas biezumu vietā

Eiropas Komisija kopš 2015. gada izskata, vai un kāda rīcība nepieciešama, lai mikroplastmasas nokļūšanu vidē samazinātu. Briti Eiropas funkcionārus steidzina, jo uzskata, ka pusotra gada laikā jāliedz ražot un tirgot kosmētiku, kas satur sīkas plastmasas daļiņas.

Agrāk dāmas pirtīs un vannas istabās berzās ar kafijas biezumiem, maltām olu čaumalām, sāls un sodas maisījumu, dienvidnieces lietoja maltus aprikožu kauliņus, zobus tīrīja ar izsijātiem zilajiem māliem. Šajā plastmasas laikmetā kā skrubis kalpo plastmasa.

Lai pārbaudītu, cik tās ir kosmētikas līdzeklī, kura sastāvā minēts, piemēram, PE jeb polietilēns, PP jeb polipropilēns vai PET jeb polietilēnterepftalāts, jāizšķīdina tas ūdenī un jāizfiltrē caur daudzās kārtās salocītu marli. Tajā aizķertos krietna šķipsniņa plastmasīgu smilšu.

Barības ķēdē no vēzīšiem līdz cilvēkiem

Nekas liels, teiksiet? ANO vides programmas speciālisti konstatējuši, ka abrazīva dušas želeja var saturēt tikpat daudz mikroplastmasas, cik pudelīte! Lielbritānijas vides eksperti aprēķinājuši, ka ik gadu no Apvienotās Karalistes kanalizācijas jūrā nokļūst apmēram 86 tonnas mikroplastmasas. Valstis ap Baltijas jūru katru gadu jūrā ieplūdina notekūdeņus, kas satur ap 40 tonnu mikroplastmasas (attīrīšanas iekārtu filtri to neaiztur).

Smiltīm līdzīgās daļiņas nepūst, nesadalās, pārvietojas ar straumēm, tās apēd gan sīkie vēzīši, kas mīt jūras dibenā, – bentoss, gan peldošie vēzīši – planktons. Šie sīkie jūras dzīvnieciņi ir daudzu zivju barība. Un zivis ēd ne tikai citas zivis, roņi un putni, bet arī cilvēki.

Jo mazāka izmēra plastmasas gabaliņš, jo vairāk dažādu sugu dzīvo radību to var apēst. Turklāt – jo sīkāka plastmasa, jo lielāka tās kopējā virsma, pie kuras piesaistās dažādas indīgas vielas, piemēram, pesticīdu atliekas.

Mikroplastmasa, kas nonāk dažādu ūdens radību vēderos, ne tikai maitā to gremošanas sistēmu, bet arī nokļūst asinsritē, un dzīvnieks kļūst slimīgs. Neapēstā mikroplastmasa blīvi noklāj jūru un okeānu grunti, traucējot dabisku gāzu apmaiņu un bioķīmiskos procesus.

Kalifornija mūs apsteidz

Plastmasas pievienošana kosmētikai to labāku nepadara, un es no tādas izvairos ētisku apsvērumu dēļ. Bet, kad izvēlies zobu pastu, ņem vērā, ka zobārsti pamanījuši: abrazīvajām pastām pievienotā mikroplastmasa iekļūst aiz smaganām un veicina asiņošanu un iekaisumus.

Kamēr Eiropas Savienība vēl tikai prāto, ko darīt ar mikroplastmasas problēmu, Ilinoisas un Kalifornijas štatš ASV to plāno aizliegt. Nīderlande, Austrija, Beļģija, Zviedrija un Luksemburga jau 2014. gadā izstrādāja kopīgu aicinājumu aizliegt mikroplastmasas izmantošanu mazgāšanas līdzekļos un kosmētikas produktos.

Eiropas Komisija tikusi vienīgi tik tālu, ka aicina kosmētikas rūpniekus brīvprātīgi samazināt mikroplastmasas daudzumu savos ražojumos. Daudzi lielie kosmētikas uzņēmumi tiešām apņēmušies mikroplastmasu izslēgt vai samazināt savā produkcijā līdz 2020. gadam, bet tie ir vēl četri gadi jeb vairāk nekā tūkstoš dienu. Tāpēc Britu Vides revīzijas komiteja uzskata, ka nepieciešams pilnīgs juridisks aizliegums.

Kā izvairīties no mikroplastmasas

* Nepirkt līdzekļus, kuru sastāvā ir viela, kuras nosaukums sākas ar poli- vai minēts PE, PP, PET.

* Pirkt ekosertificētu kosmētiku, jo tajā aizliegts izmantot mikroplastmasu.

* Lejupielādēt viedtelefonā mobilo lietotni no vietnes beatthemicrobead.org un pirms pirkuma nofotografēt preces svītrkodu.

* Ja līdzeklī būs mikroplastmasa, sekos brīdinājums.