Pa Rīgas mikrorajoniem klejo eži. Skaidrojam, kā ar tiem apieties
Ļoti svarīgi zināt, ka ežiem nedrīkst dot pienu, tā nav viņu ierastā barība. Ezim var sākt sāpēt vēders, jo piens nepārstrādājas.
Viena Vide Visiem
2016. gada 22. septembris, 08:09

Pa Rīgas mikrorajoniem klejo eži. Skaidrojam, kā ar tiem apieties

Jauns.lv

Ežus laukos vai mazdārziņā nav nekas neparasts, taču pēdējā laikā tie manīti arī vēlos vakaros un naktīs Ķengaragā un Pļavniekos. Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns "Kas Jauns Avīzei" skaidro, ka tā nav nekāda dabas anomālija: “Pierastais standarts ir, ja savvaļas dzīvnieks dzīvo mežā. Taču mūsu meži nav nemaz tik lieli, tie vairāk ir mozaīkas veidā – maza noriņa šeit, birzīte tur.”

Tāpēc arī pilsētā atrodams lielāks neasfaltēts, zaļš zemes gabals, birzs vai pļava ir ezim dzīvošanai piemērota vieta. “Varbūt Rīgas centrā viņam nav ko īsti darīt, bet Ķengaragā, kur tuvumā ir upe, ezim dzīvosies tīri labi. Manuprāt, mums arī zoodārzā viens ir iemitinājies,” stāsta Lielkalns.

Ežiem dzīve cilvēku tuvumā pat dot labumu – pilsētā nav savvaļas plēsēju. Tiesa, daudz lielāks risks ir pakļūt zem auto riteņiem, tāpēc šoferi lūgti būt uzmanīgāki, īpaši šajā laikā.

“Jaunā saime ir laukā un klīst apkārt riņķī. Mazie ezīši ir paaugušies, pametuši migu,” skaidro Lielkalns. “Viņiem šobrīd ir ļoti karsts darba laiks, jo ir kārtīgi jāpaēd, lai varētu augt smagi un apaļīgi un pēc tam ietu čučēt ziemas miegu.”

Pretēji bērnu bilžu grāmatu radītam priekšstatam eži neēd ne sēnes, ne ābolus, bet gan gaļu – dažādus kukaiņus, kāpurus, gliemežus, mazus grauzējus un abiniekus.

“Vispareizākais būtu viņus likt mierā. Protams, ja eži atrodas uz brauktuves, var mēģināt viņus nonest malā, vēlams nevis uz māju pusi, bet gan tur, kur cilvēku mazāk,” skaidro dzīvnieku pazinējs. Tiesa, pārāk tālu aiznest adataini nevajagot, citādi ezis var apmaldīties. Lielkalns arī brīdina pašiem pārliecināties par savu drošību: “Lai skrienot glābt ezi, pats nekļūsti par guļošo uz ielas.”

Ļoti svarīgi zināt, ka ežiem nedrīkst dot pienu, tā nav viņu ierastā barība. “Viņam var sākt sāpēt vēders, jo piens nepārstrādājas. Arī piebarot nevajadzētu, jo tad dzīvnieks pie tās vietas pieradīs,” piebilst Lielkalns.


Alekss Pjats, "Kas Jauns Avīze" / Foto: Shutterstock