Miljonārs Jūlijs Krūmiņš savā lielajā jubilejā rīkos dižāko balli mūžā

Nekādu ziedu un dāvanu! Vienīgais, ko būs ļauts viesiem nest Krūmiņa kungam uz jubileju, būšot cigāri. To Jūlijs atklāj intervijā žurnālam "Kas Jauns".

Tādi nieki kā bailes no vecuma Jūlijam Krūmiņam ir neaktuāls jautājums. Viņš nešķiež savu enerģiju bailēm, bet gan ar jauneklīgu azartu vienu aiz otras ceļ viesnīcas Jūrmalā, koķetē ar sievietēm un 80. dzimšanas dienā grib sarīkot tādu tusiņu, kur gan jaunie, gan mūžam jaunie varēs no sirds izdejoties.

Kas tagad, bez piecām minūtēm 80 gados, ir jūsu laimes atslēga un prieka avots?

Patiesībā esmu laimīgs cilvēks, man ir kupla, saliedēta ģimene un lieliski cilvēki apkārt. Viņi arī ir mans prieka avots. Viņu atbalsts ne tik gaišos brīžos ir nenovērtējams. Un visā šajā medus mucā ir tikai viena darvas karote – jau astoņus gadus ievilcies tiesas process. Savos astoņdesmit 10 procentus no savas dzīves jeb astoņus gadus esmu aizdomās turamās personas statusā, un šis riņķa dancis ap šampanieša pudeli, kas uzdāvināta pirms tik daudz gadiem, joprojām nebeidzas. Rūgtums pārņem no domas, ka Latvijā tiesībsargājošās iestādes tik paklausīgi izpilda politiskos pasūtījumus.

Citādi – ir nodzīvota skaista, piepildīta, vērtīga dzīve. Tikai periodiski māc bažas, vai mani mazbērni tiešām ir mani, jo neviens no viņiem ne tuvu nav tāds žuļiks, kāds biju es viņu vecumā! (Smejas.)

Vēl pirms nepilna mēneša es ne par kādām jubilejām un svinēšanām nedomāju, jo ģeopolitiskie notikumi neveicina svētku noskaņojumu. Bet… man ir draugi un radinieki, kuri pierunāja to jubileju organizēt.

Vai esat izdomājis, kā sevi iepriecināt dzimšanas dienā?

Visvairāk es varu iepriecināt sevi tikai ar to, ka viss manu radu pulciņš – mazbērni, mazmazbērni – beidzot būs vienuviet. Dažus neesmu redzējis jau vairākus mēnešus, tas būs mans lielākais prieks. Un, protams, priecāšos satikt savus sen neredzētus draugus.

Kā domājat pārspēt savu 75 gadu jubilejas balli, kura, kā daudzi atzina, bija viens no vērienīgākajiem un skaistākajiem pasākumiem, kurš jebkad ir pieredzēts?

Negribu būt lielīgs, bet pēc jubilejas, nākamajā dienā, sazvanījos ar draugu Jāni Peteru, kas atzinās, ka tādā ballē viņš nekad nav bijis un tādu balli neviens cits nevar uzrīkot. Viņš toreiz piemetināja – ja nu vienīgi pats Jūlijs Krūmiņš.

Jūs saprotat, ka man pārsteigt manus viesus ar kaut ko labāku ir liels izaicinājums. Man ir skaidrs, ka Latvijas mūziķi (kā dziedātāji, tā komponisti) ir dzirdēti un daudzas dziesmas mēs zinām no galvas. Ar to es nevienu nepārsteigšu. Daudzi lasījuši manu grāmatu, kurā rakstīts, ka esmu beidzis Kinematogrāfijas institūta ekonomikas fakultāti, bet nav ievērojuši, ka esmu beidzis arī divgadīgus režisora/scenārista kursus. Šajā jubilejā vēlos likt lietā iegūtās zināšanas un pārsteigt viesus ar svētku programmu. Esmu iekļāvis programmā daudz mūzikas, ar kuru uzaugu 50. un 60. gados un kura ir izturējusi laika pārbaudi un nenoveco daudzās desmitgadēs.

Vēlos dalīties ar saviem bērniem, mazbērniem un viesiem šajā nostalģijā. Tā ir mūzika, kura kļuvusi par estrādes klasiku. Mūsdienu mūzikas ritmiem ir ļoti pārejošs raksturs, tāpēc tā manos svētkos šoreiz neskanēs. Biju aizgājis uz "Positivus", un tas, kas tur skanēja, mani neiedvesmoja.

Izvēlējos tādu mūziku, lai pie katras dziesmas varētu virpuļot dejā, neatkarīgi no tā, kurš to izpilda. Diemžēl iepriekšējā jubilejā starp daudzām pozitīvām atsauksmēm es saņēmu arī aizrādījumu, ka nebija iespējas dejot. Varu pavērt priekškaru un atzīties, ka būs divas grupas no Itālijas, viena no Anglijas un viena no Zviedrijas.

Izklausās ļoti interesants scenārijs...

Redziet, esmu vairāk nekā divdesmit gadus nostrādājis kinostudijā un esmu redzējis, kā no izciliem scenārijiem top ļoti viduvējas filmas un otrādi. Piemēram, kulta filmai "Москва слезам не верит" bija vājš scenārijs, bet filma – lieliska. Cik labs vai interesants būs bijis mans scenārijs, kļūs zināms tikai 13. decembrī.

Iepriekšējās svinībās uzstājās Maksims Galkins, vai arī šoreiz viņš ieradīsies? Un kā ar Raimondu Paulu, ar ko esat pazīstami kopš bērnības?

Ziniet, šajā ballē es ļoti negribēju, lai uzstātos tie mākslinieki, kas to darīja manā iepriekšējā 75 gadu jubilejā. Bet tā sanāca, ka Galkins nesen viesojās pie manis jaunajos "Stories" apartamentos Jūrmalā un pabrīdināja – pat ja es viņu nelūgšu, viņš pats tāpat ieradīsies. Tā ka man variantu nav – būs vien jāļauj viņam kāpt uz skatuves.

Bez šaubām, Maksims Galkins būs ļoti labs pasākuma vadītājs krievvalodīgajiem un partnerim Andrim Bulim, kurš pasākumu vadīs latviski runājošiem viesiem.

Atšķirībā no Galkina Raimonds Pauls uz manu 75 gadu jubilejas pasākumu Rīgas Latviešu biedrībā netika – viņam bija koncerti. Bet šogad viņš, nenoliedzami, ir goda viesu sarakstā. Esmu aicinājis viņu arī ar savu padomu iesaistīties šī jubilejas pasākuma organizēšanā. Mūsu radošajā tandēmā gan periodiski rodas domstarpības, mēs esam divi veci spītīgi buki, bet vienmēr atrodam kompromisu. Ceru, ka viņam būs interesanti noskatīties Maksima Galkina parodiju par Maestro, ko komiķis augustā bija svītrojis no savas uzstāšanās programmas saistībā ar Raimonda Paula sievas Lanas aiziešanu mūžībā. Tas ir vēl viens iemesls ļaut Maksimam uzstāties un Paulam apmeklēt svinības.

Cik viesu plānojat uz svinībām aicināt?

Mana ģimene un radi vien ir vairāk nekā 50 cilvēku. Viesi un tuvi draugi, kurus pazīstu daudzus gadus, ir skaitāmi simtos. Bet man jau šobrīd jāatvainojas tiem, kas nav uzaicināti, jo šodien, ja man jābūt atklātam pret jums un sevi, man būtu jāuzaicina vairāk nekā 3000 cilvēku. Tie ir tie cilvēki, kas ļāva kļūt man par turīgu cilvēku. Tie ir 1500 cilvēki, kuri pie manis strādāja 25 gadu garumā un ļāva man pelnīt. Ja viņi nāktu ar otrām pusēm, tad tie būtu 3000 cilvēku.

Par svinību ieraksta pārraidīšanu interesi ir izrādījis TV kanāls "STV Pirmā!", kas nesen mani filmēja raidījumam "Slavenības bez filtra". Reitings esot bijis tik augsts, ka TV kanāls vēlējās uzfilmēt vēl dažas epizodes no manas dzīves. Vietā piedāvāju jubilejas koncerta ierakstu. Jāatgādina, ka jubileja ir privāts pasākums, kurā tiks filmēta tikai skatuve. Primāri tas ir pasākums maniem bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem, kuri pēc 20 vai 30 gadiem atradīs noputējušu šā pasākuma ierakstu un ar patiku noskatīsies.

Taču, iespējams, šis ieraksts nonāks arī "STV Pirmā!", un ap Ziemassvētkiem jubilejas koncertu mani bijušie darbinieki, kuriem būs interese, varēs noskatīties TV.

Savus ciemiņus vienmēr esat radis sēdināt pie bagātīgi klātiem galdiem. Ar ko obligāti plānojat pamielot savus sveicējus?

Latvieši nav gurmani, tāpēc būs vietējais ēdiens – cepts jērs, cepts Latvijas lasis, kartupeļi ar siļķi un krējumu. Aukstajā galdā būs nēģis, kūpināta vistiņa un gaļas salāti, mencu aknas ar olu. Patiešām izsmalcināts būs tikai vīns. Vasarā biju pie draugiem Itālijā, kur tika degustēts fantastiski gards vīns. Viņi man atsūtīja 100 pudeles sarkanā un 100 baltā vīna, kas tiek izturēts kopš astoņdesmito gadu sākuma. Vīns nāca no pagrabiem bez etiķetēm, tās nācās organizēt pašam. Viesi tiks sagaidīti ar glāzi dzirkstošā, un bārā būs pieejami dzērieni dažādām gaumēm. Viesi galvenokārt tiks izklaidēti ar koncerta programmu, nevis ēdieniem.

Viesi tiek aicināti nākt bez ziediem un dāvanām. Ja nu vienīgi ar kādu cigāru, lai tītos cigāru dūmos un izbaudītu dzīves garšu. Ir nodzīvoti 80 azarta un pārgalvības gadi. Daudzi no maniem viesiem ir bijuši tiem liecinieki, par ko viņiem esmu ļoti pateicīgs.