Gustavs Terzens Zemessardzes nometnē zaudējis sešus kilogramus
TV raidījumu "Literatūre" un "Te!" vadītājs, zemessargs un patriots Gustavs Terzens paralēli ikdienas dzīvei un saviem profesionālajiem pienākumiem brīvprātīgi nu jau pusotru gadu dien Zemessardzē. Nesen viņš piedalījās Zemessardzes Rīgas 1. brigādes Studentu kājnieku bataljona deviņu dienu nometnē Kurbads 2. Un pēc nometnes kļuvis par sešiem kilogramiem vieglāks.
Sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" Gustavs Terzens pastāstījis, ka vispirms vairākas dienas nometnē apguvis dažādas padziļinātas prasmes un iemaņas, kuras pēc tam pēdējās trijās dienās lika lietā, izdzīvojot pilnā kaujas režīmā, ko sauc par FTX jeb final tactical exercise: “Diezgan maz gulējām, veicām daudzslāņainus uzdevumus – bija gan kauja apdzīvotā vietā, gan patruļas punktu uzstādīšana, pārbraukšana starp objektiem. Jāteic, bija fiziski diezgan grūti.”
Gustavs atklāj, ka var jau cilvēks būt tik stiprs kā Švarcenegers, bet nometnē visu uzdevumu laikā ir diezgan liela smadzeņu piepūle un ir jādomā, daudz jārisina ne tikai fiziski, bet arī mentāli rēbusi. “Psiholoģiskā slodze ir daudz lielāka nekā fiziskā, un tā ir daudz izšķirošāka. Fizisko jau var piedzīt, ja tas ir nepieciešams, bet mentālā noturība – kāda ir, tāda ir. Daudziem jau, kā saka, nometnes sestajā vai septītajā dienā gribējās pie mammītes,” par piedzīvoto stāsta Terzens.
Visu šo pārbaudījumu laikā viņš arī atbrīvojies no sešiem kilogramiem svara. “Jebkurš sportists jums pateiks, ka tas ir uz šķidruma rēķina. Bet no tās slodzes, jā... jā... jā… Tiku vaļā no sešiem kilogramiem. Kad mūs tur baroja, visu laiku bija sajūta, ka nepietiek, jo mēs no šņukura līdz astei visu apēdām līdz ar visu bulciņu. Un, ja vēl kaut ko papildus var dabūt, to arī ēd. Tur viss iet iekšā, jo tā krāsniņa kuras uz visiem 110 procentiem. Jāteic, ka komandieriem ir vēl grūtāk, jo viņiem jāgaida pavēles un taktiskie plānojumi, viņi vēl mazāk ir gulējuši,” ar apbrīnu nosaka Gustavs.
Vaicāts, kā, būdams Zemessardzes rindās, pats mainījies, Terzens atbild ar sakāmvārdu – jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. “Man pirms kāda laika Ukrainas kara dēļ likās, ka vajadzētu vismaz pamatapmācību iziet. Pēc tam kļuva skaidrs, ka ar to nepietiek, ka ir jāturpina mācīties un jāpalielina sava varēšana. Jo vairāk es mācos, jo vairāk saprotu, cik ļoti sarežģīti tas viss ir un cik ļoti lielā mērā tas varbūt nemaz nav saistīts ar ieročiem un sprādzieniem, vai agresīvu un brutālu spēku. Tur ir vesela kursu līnija, kas ietver civilo un militāro sadarbību, medicīnu, arī psiholoģiju, komunikāciju.”
Pusotrs gads Zemessardzes rindās Gustavu ir norūdījis un stiprinājis: “Esmu saticis tik daudz kolosālu jaunu cilvēku! Mums jau tā ir kļuvusi par brālību, ģimeni. Kad jāguļ grāvī un jāēd zeme, tad savstarpējā atbalstā arī rodas draudzības,” piebilst viņš.
Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
