Ivo Fomina ģitārists uz skatuves vienmēr kāpj basām kājām. Kāpēc?

Dziedātājs Ivo Fomins devies savā līdz šim vērienīgākajā Latvijas koncertturnejā "30 gadu uz skatuves un jūsu sirdīs", ko pavada arī ģitārists Roberts Dinters.

Pieprasījums pēc koncertiem ir tik liels, ka daždien grupa vienā pilsētā sniedz pat divus. Līdz ar to arvien vairāk ir skatītāju, kas pamana, ka viens no mūziķiem uz skatuves atrodas plikām kājām, un tas raisa izbrīnu. Arī žurnāls "Kas Jauns" šajā ziņā nebija izņēmums, nesen viesojoties Fomina koncertā Ulbrokā.

Saikne ar liepājnieku Robertu Ivo ir sena – jau kopš muzicēšanas kopā ar Fēliksu Ķiģeli. Klātesošs Roberts bija arī brīdī, kad Ivo kā komponistam 2006. gadā tapa pirmā dziesma "Viņa raud", kas drīz vien pacēlās hitu virsotnēs. Kopš tā laika radošajā dzīvē abi ir nešķirami, lai arī Robertam kā multiinstrumentālistam, “skaņu meklētājam” un producentam paralēli ir arī savi neatkarīgi projekti, piemēram, solo albuma izdošana, sadarbība ar Liepājas teātri un aktrisi Karīnu Tatarinovu, dziesmu sacerēšana, par ko liecina pandēmijas laikā tapušais skaņdarbs "Mūsu bēres" depresijas problēmas aktualizēšanai.

Bet, atgriežoties pie kailajām kājām, Roberts sarunā ar "Kas Jauns" atklāj, kādēļ šāda izvēle. “Tas notika pirms pāris gadiem vienkārša iemesla dēļ – ar Ivo spēlējām koncertu Sabilē, un es biju aizmirsis mājās kurpes. Tieši tik vienkārši. Biju atbraucis flipflopos [iešļūcenēs], negribējās tādam uz skatuves kāpt, nospriedu – tad labāk basām kājām,” atceras Roberts.

Ar to vienu reizi būšana baskājim tik ļoti iepatikusies, ka mūziķis tāds izlēmis būt arī turpmāk. “Pēc koncerta sapratu, ka tā jūtos ļoti labi, neierasti brīvs. Jūtu skatuvi, kā tā dun, vieglāk varu trāpīt pa pedāļiem, īpaši tagad, kad esmu nomainījis efektpedāli, kam podziņas ir tuvāk. Tas ir praktiski un funkcionāli! Izņemot vienu reizi, kad reāli nosalu. Toreiz spēlējām Rojas pludmalē. Vasarā turklāt. Sākām spēlēt, kad vēl bija gaišs un silti, bet burtiski ceturtajā dziesmā norietēja saule un skatuve atdzisa momentā. Kājas sala briesmīgi, tad gan nobijos, ka dabūšu plaušu karsoni. Par laimi, izturēju, nesaslimu, tik no tā laika arī par to padomāju – vai tiešām es nenosalšu,” stāsta ģitārists.

Sapratis, ka “no šā tā tomēr jāuzmanās”, esot basām kājām, Roberts pirms koncertiem radis apstaigāt un izpētīt skatuvi. “Pārbaudu, vai  nav pārāk auksta, vai nav skabargaini dēļi… Un man mazliet žēl ir katru reizi, kad esmu spiests uz skatuves vilkt apavus. Jūtos nedaudz bēdīgi.” Vaicāts, vai bijušas uzstāšanās – filmēšanas, smalki pasākumi –, kad būt baskājim liegts, Roberts ir noraidošs. “Tā nav bijis. Es gan cenšos pats filtrēt notikumus. Parasti arī nediskutēju par to un nevienam neprasu, vai drīkstu, vienkārši eju tāds, un problēmu nav bijis… Bijis pat otrādi, kad teikts – ar apaviem tevi uz skatuves negribu redzēt,” smej Roberts.

Mūziķis dzirdējis par sevi izskanam komentārus, ka “Ivo ģitāristam vajadzētu samesties un nopirkt apavus”. Nu pamēģiniet! Pačukstēsim, ka viņa kājas izmērs ir 44 ar pusi.

Ko par to saka Ivo Fomins?

“Jā, sākumā arī es par to biju pārsteigts. Bet nu tas ir iegājies tā, ka, redzot Robertu apavos, vairs nav interesanti. Ļoti daudzi teikuši – Ivo, taču sametiet un nopērciet viņam apavus! Bet, ja nopietni, tas ir Roberta imidžs. Viņš ir tā izdomājis un vienmēr, ja vien tas ir iespējams, ir uz skatuves plikām kājām.”

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" svētku dubultnumurā!