Vladislava Tretjaka dzīvoklis un Pjotra Avena muiža. Kas notiks ar Putina atbalstītāju īpašumiem Latvijā?

Tā, piemēram, itin ātri - jau 25. februārī - Eiropas Savienības izsludinātajā sankciju sarakstā nokļuva hokeja leģenda Vladislavs Tretjaks, kam, pēc paša stāstītā, Jūrmalā pieder dzīvoklis. Tretjaks ir Krievijas Valsts domes deputāts, kas atbalstīja Krievijas sadarbību ar Doneckas un Luhanskas “republikām”. Tretjaka paziņas zina stāstīt, ka viņš Jūrmalā atpūšas katru vasaru, bet pats bijušais sportists atklājis, ka Latvijā agrāk dzīvojusi viņa sievas krustmāte.

Eiropā konfiscē daudzus miljonus vērtas jahtas

Tāpat sankcijas noteiktas pret vairākiem krievu oligarhiem. Un sekas var redzēt - cita pēc citas Eiropā tiek konfiscētas miljoniem vērtas jahtas. Marta sākumā Vācijas varasiestādes konfiscēja krievu miljardiera Ališera Usmanova 600 miljonu ASV dolāru vērto jahtu "Dilbar".

Tāpat Francijas varas iestādes pavēstījušas, ka sagrābušas jahtu, kas saistīta ar Krievijas oligarhu Igoru Sečinu. Sečins no 2008. līdz 2012. gadam bija Krievijas premjerministra vietnieks un pašreiz ir valsts naftas kompānijas "Rostneft" vadītājs. Viņš tiek uzskatīts par vienu no “elites, kas ir tuva Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam”.

Itālijā savukārt konfiscēta jahta, kas pieder Krievijas oligarham Aleksejam Mordašovam. Tērauda magnātam Mordašovam pieder grupa "Severstaļ". Viņš ir viens no ultrabagātajiem un ietekmīgajiem Krievijas pilsoņiem, pret kuriem noteiktas ES sankcijas viņu tuvības Kremlim dēļ. Mordašova jahta "Lady M" gan ir “tikai” 65 miljonu eiro vērta. Tāpat Itālijā savākta jahta "Lena", kas pieder miljardierim Genādijam Timčenko, un jahta "Sy A", kuras īpašnieks ir oligarhs Andrejs Meļņičenko. "Sy A" ir viena no pasaulē dārgākajām jahtām – tās cena sasniedz pusmiljardu eiro.

Ja Usmanovs savu viedokli par Krievijas iebrukumu Ukrainā nesniedz, tad Mordašovs, piemēram, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka distancējas no kara. “Man nav pilnīgi nekāda sakara ar pašreizējo ģeopolitisko saspīlējumu, un es nesaprotu, kāpēc ES noteikusi sankcijas pret mani,” sacīja magnāts. Tikmēr Eiropas Savienība norāda, ka Mordašovs ar savu līdzdalību ir atbildīgs par Ukrainas teritoriālās integritātes un neatkarības graušanu. Viņa uzņēmums "Severgroup" ir akcionārs "Bank Rossiya", kas ir atvērusi filiāles visā Krimā un Sevastopolē, nostiprinot to integrāciju Krievijas Federācijā. Turklāt "Severgroup" ir ievērojama līdzdalība "National Media Group", kas kontrolē televīzijas stacijas, kuras aktīvi atbalsta Krievijas valdības politiku Ukrainas destabilizēšanai.

Latvija atņem ordeni un krustu

Bet kā tad ar sankciju izpildi veicas Latvijai? Nav taču izslēgts, ka bez Tretjaka dzīvokļa Jūrmalā īpašumi mūsu zemē ir citiem Krievijas domes deputātiem, oligarhiem, viņu ģimenēm un pietuvinātām personām? Vēl arī baumo, ka Rīgas lidostā šobrīd atrodas sankciju sarakstā iekļautā miljardiera Romāna Abramoviča viena no lidmašīnām. VAS Starptautiskā lidosta “Rīga” komunikācijas vienības vadītāja Laura Kulakova žurnālam "Kas Jauns" gan norādīja: “Pašlaik spēkā esošās sankcijas paredz ar Krieviju saistītiem gaisa kuģiem aizliegumu izmantot Latvijas gaisa telpu. Līdz ar to tie sankcijām pakļautie gaisa kuģi, kas sankciju spēkā stāšanās brīdī atradās lidostā Rīga, izlidot no Rīgas nevar.”

Protams, Abramoviča privātajai lidmašīnai, pēc oficiāliem dokumentiem, nekādas saistības ar Krieviju var arī nebūt, tātad viņa lidaparāts pa Eiropas gaisa telpu var pārvietoties daudz brīvāk. Vai vismaz varēja, jo pirms kāda laika Abramoviča dzīve kļuva krietni grūtāka – sankciju dēļ stingri ierobežojumi noteikti pat viņam piederošajam Anglijas futbola superklubam Londonas "Chelsea".

Kamēr Itālija konfiscējusi Mordašovam piederošu miljonus vērtu jahtu, tikmēr Latvija šo pašu miljardieri sodījusi, atņemot viņam pirms deviņiem gadiem piešķirto Atzinības krustu. Mordašovs ir arī Latvijā strādājošā tūroperatora "TT Baltics" vienīgais patiesais labuma guvējs. Viņš ir arī metālapstrādes uzņēmuma "Severstal Distribution" patiesais labuma guvējs. Arī "Severstal" ir starp lielākajiem Krievijas uzņēmumiem Latvijā ar vairāk nekā 700 miljonu apgrozījumu 2020. gadā un vairāk nekā 200 darbinieku, liecina "Lursoft" dati.

Ko aizvērs?

Kā zināms, Mordašovs 24. februārī – dienā, kad Krievija sāka karu Ukrainā, – bija audiencē pie Putina. Tāpat šajā audiencē bija miljardieris Pjotrs Avens, kam ir arī Latvijas pilsonība. Un ar Putinu tajā dienā satikās arī oligarhi Dmitrijs Mazepins un Andrejs Bokarevs, kuriem, kā izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums "de facto", ir saistība ar Latviju.

Apgrozījuma ziņā lielākie Krievijas oligarhu uzņēmumi Latvijā caur citu uzņēmumu ķēdi pieder Mazepinam. Pēc "Lursoft" datiem, ķīmisko vielu vairumtirgotājkompānijas "Uralkali Trading", "Uralchem Trading" un kravu pārkraušanas kompānija "Ventamonjaks", kura daļās caur citiem uzņēmumiem atrodams arī ar Aivara Lemberga ģimeni saistītais Jānis Austriņš, 2020. gadā kopā šeit apgrozīja divus miljardus eiro. Mazepina vietējās biznesa saites ved arī Aināra Šlesera un Andra Šķēles virzienā. Ar viņu ģimenēm saistītajai Rīgas Tirdzniecības ostai (RTO) un Mazepinam kopīgi pieder pārkraušanas kompānija "Riga Fertilizer terminal".

Mazepina saistību ar Kremli un sadarbības turpināšanu Tirdzniecības ostā šobrīd atsakās vērtēt. RTO valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis, par to runājot, kļūst emocionāls: “Visu kaut ko mēs esam domājuši. Nu paskatieties – tur strādā vairāki simti cilvēku, vai ne. Otrkārt, mēs neesam vadošais partneris – viņi ir vadošais partneris. Tātad mēs esam mazliet pasīvā, ja ne dikti pasīvā lomā. Lēmumu par aizvērt neaizvērt – tas ir regulēts, kā to dara. Kā mēs varam aizvērt, būdami mazākuma akcionāri?”

Savukārt Bokarevs kopā ar vēl vienu ietekmīgu Krievijas oligarhu – Iskanderu Mahmudovu – kopš pērnā gada maija ir Rīgas Eletromašīnbūves rūpnīcas patiesie labuma guvēji. Rūpnīcā Latvijas Televīzijai apliecināja, ka tā turpina strādāt bez izmaiņām. Uzņēmums ar gandrīz 800 darbiniekiem 2020. gadā apgrozīja 68,5 miljonus eiro un sev veltītajā dokumentālajā filmā vēl 2018. gadā lepojās, kā apgādā Krievijas tirgu ar elektroaprīkojumu vilcieniem. Bokarevs un Mahmudovs Latvijā uzmanību gan vairāk izpelnījušies ar to, ka, neraugoties uz saistību ar kalašņikova ieroču ražotni Krievijā, viņiem caur vairākiem uzņēmumiem piederošā Tveras rūpnīca Latvijā tika izraudzīta gan kā tramvaju piegādātāja Daugavpilij, gan vilcienu vagonu ražotāja reisam Rīga–Maskava.

Avenam pieder muiža un muzejs

Pagaidām lielākā uzmanība no tiem, kas iekļauti sankciju sarakstos un ir saistīti ar Latviju, protams, ir Pjotram Avenam, kura vectēvs Jānis bijis latviešu strēlnieks, pēc Krievijas pilsoņu kara palicis dzīvot Maskavā.

2016. gadā Pjotrs ieguva Latvijas pilsonību, viņš darbojies arī Krievijas valsts pārvaldē, bijis pat Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs, Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina pārstāvis G8 padomē. Bijis "Alfa-Bank" prezidents, līdzdibinājis holdingu "ABH Holdings", un viņa īpašumu vērtība esot vairāki miljardi eiro. Pjotra Avena dibinātā labdarības organizācija "Aven Foundation" Latvijā darbojas kopš 2008. gada, ik gadus atbalstot gan Latvijas kultūras pasākumus, gan izglītības, kā arī ar veselības veicināšanu saistītos projektus.

28. februārī Avens nokļuva sankciju sarakstos. Latvija uz to reaģēja, marta sākumā atņemot viņam piešķirto Triju Zvaigžņu ordeni. “Latvijas nacionālajās interesēs ir miers un drošība Eiropā. Krievijas karš pret Ukrainu ir starptautisko tiesību pārkāpums, noziegums pret ukraiņu tautu. Avens nav norobežojies no Putina režīma izraisītā kara. Tas nozīmē atbalstu Krievijas agresijai, kas nav savienojams ar augstāko Latvijas valsts apbalvojumu un apbalvotas personas statusu, to nevar atsvērt iepriekšējie personas nopelni,” tā paziņojumā pauda Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte.

Bet kā tad ar īpašumiem un kapitāldaļām, kas Avenam pieder Latvijā? Vai tās tiks iesaldētas, atņemtas, nacionalizētas? Pēc firmas.lv pieejamiem datiem, Avens ir patiesā labuma guvējs savā labdarības fondā "Paaudze", fondā "Aven Foundation", kā arī SIA "Ezermaļu mežu īpašumi", SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Klauģu muiža". Kā zināms, Madonas novada Klauģulejās esošā Klauģu muiža uzbūvēta 2017. gadā. Ēku kompleksa projekta autors ir Krievijas arhitektu birojs Totana Kuzembajeva arhitektūras darbnīca sadarbībā ar arhitekti Tatjanu Kurdjumovu. Klauģu muiža bija pieteikta kā pretendents uz Latvijas Arhitektūras gada balvu.

Fonda "Aven Foundation" saistīto objektu skaitā ir, piemēram, muzejs Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā. Nekustamo īpašumu Avens tur iegādājās pirms gada – ar mērķi nākotnē šajā namā izveidot nevalstisku latviešu un krievu mākslas muzeju. Avens tolaik pauda, ka “viens no Rīgā iecerētā muzeja mērķiem būs veicināt Latvijas porcelāna atpazīstamību, aicinot novērtēt tā unikalitāti un augstvērtīgo māksliniecisko kvalitāti”. Tika arī norādīts, ka viņam “pieder pasaulē lielākā, divdesmitā gadsimta sākuma, krievu mākslinieku darbu privātkolekcija, tāpat arī vairākas citas kolekcijas. Starp tām ir arī lielākā privātā padomju propagandas porcelāna kolekcija un Rīgas mākslas porcelāna un keramikas kolekcija.”

Kā tad īsti notiks sankcijām pakļauto personu un viņu īpašumu daļu apzināšana un arestēšana, dažādas organizācijas, kas ar to varētu nodaroties, pauž izvairīgas atbildes un pārsvarā jautājumus par to “aizfutbolē” uz kādu citu institūciju. LTV raidījumam "de facto" vismaz nelielu skaidrību ieviesis Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks Paulis Iļjenkovs: “Mēs proaktīvi apkopojām visas šīs sankcijas, visas fiziskās un juridiskās personas, un nosūtījām visām sankciju koordinācijas padomē iesaistītajām institūcijām. To skaitā tām institūcijām, kas uztur attiecīgos reģistrus: Uzņēmumu reģistrs attiecībā uz uzņēmumu kapitāldaļām, Tiesu administrācijai attiecībā uz Zemesgrāmatā iekļautajiem datiem par nekustamajiem īpašumiem, Civilās aviācijas aģentūrai attiecībā uz gaisa kuģiem, Jūras administrācijai attiecībā uz kuģiem. [..] Un, ja viņi konstatē, ka reģistrā iekļautā ķermeniskā vai bezķermeniskā lieta, to skaitā nekustamais īpašums, pieder sankcionētai personai, ir jāaizliedz atsavināt, jebkādā veidā pārdot vai mainīt īpašumtiesību struktūru šai lietai.”

Pagaidām oficiāli paziņots, ka saistībā ar sankcijām Latvijas bankās iesaldēti aptuveni astoņi miljoni eiro. “Tas ir mūsu visu kopējais pienesums Ukrainas tautai cīņā ar agresoru un tā atbalstītājiem,” saka finanšu ministrs Jānis Reirs. Un, protams, iesaldēto līdzekļu apjoms nākotnē var pieaugt, ņemot vērā, ka izpēte vēl notiek, atsevišķu paaugstināta riska klientu kontu darījumi uz izpētes laiku ir apturēti un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!