Ansis Klintsons izslimojis Covid-19 un saka: "Jāuzticas jomas speciālistiem"

Tagad Ansis aicina sabiedrību būt vienotai, jo šis vīruss ietekmē visus – gan tos, kas saslimst, gan arī veselos. “Nu nav labi, ka kaimiņš nostājies pret kaimiņu, un man negribētos, lai brālis karotu pret brāli. No tā, ka viens otru nosauc par vainīgu, ka viens uz otru rāda ar pirkstu, labāk nevienam nekļūs,” uzsver Klintsons.

Vistrakākais bija bailes

Tas bija pirms septiņiem mēnešiem, kad Anša sieva Monta sajutās ne pārāk labi, bija saaukstēšanās simptomi, tāpēc drošības pēc izlēma izolēties no ģimenes – padzīvot vecākās meitas dzīvoklī, bet meita tikmēr pabūtu pie Anša un savas jaunākās māsas.

Viņš pats slimības simptomus sajutis pēc pusotras nedēļas: “Todien ar velosipēdu aizvedu sievai augļus un siltu zupu, ko noliku pie ārdurvīm. Bija silta pavasara diena, tāpēc biju ģērbies vienā termokreklā. Atbraucot mājās, sajutos, it kā būtu smagi apaukstējies. Jau nākamajā dienā, apzinoties, ka šajos laikos lieki riskēt nevajadzētu, aizgāju nodot testu. Un, protams, biju pozitīvs!”

Par slimības gaitu Klintsons saka: “Divas dienas bija temperatūra ap 38 grādiem un nejutos labi. Bet pats trakākais šajā slimošanas laikā bija bailes. Neziņa, kā tas viss beigsies, ar ko beigsies, kā nu tagad būs... Garīgi man bija daudz sliktāk nekā fiziski. Ārstējos es, lietojot vitamīnus, lēnām vingroju, lai palielinātu asinsriti, kā arī dzēru "Fat Burner" – sporta dzērienu termoģenēzei. Bet tas jau viss der pie jebkuras apaukstēšanās. Slims biju dienas četras, bet jau pēc divām nedēļām analīzes vīrusu organismā vairs neuzrādīja.”

Situāciju vēl saasināja arī tas, ka tobrīd ierobežoto medicīnas pakalpojumu dēļ viņai nebija iespējas veikt nepieciešamās procedūras pavisam citai problēmai. “Oi, viņai patiešām bija grūti. Un Montai vēl tagad nav pilnībā labi. Ir gan komplikācijas no Covid-19, gan arī no laikus neizārstētas citas kaites. Kovida dēļ viņai uz slimnīcu nenācās doties, taču tā dēļ ielaistas kaites gan,” nosaka Ansis.

Ja mediķi saka, ka vajag, tad vajag!

Lai arī Anša Klintsona sieva joprojām izjūt komplikācijas, mūziķis mierina, ka viņa ģimeni šī sērga skāra minimāli. “Visi esam dzīvi, sveiki un veseli, meitas kovids neķēra. Viss veiksmīgi, taču, skatoties uz to, kas tagad notiek Latvijā... Atkal cilvēki vairs netiek pie ārstiem, atkal nenotiek ne pasākumi, ne semināri, ne koncerti, atkal ir komandantstunda. Bet nekas, tas vīruss ir jāpieveic,” teic Ansis, kurš jau ir vakcinējies pret Covid-19.

Viņš izlēma to darīt, jo ieteica jomas speciālisti. “Kad atveseļojāmies un vakcīnas beidzot kļuva pieejamas visiem, sākām domāt – vakcinēties vai nē. Pirms izlēmu, aprunājos gan ar speciālistiem, gan ar draugiem ārzemēs – kā viņiem ar šo lietu viss notiek. Konsultējos, piemēram, ar Indriķi Muižnieku. Viņš tomēr ir mikrobioloģijas profesors. Un viņš viennozīmīgi aicināja vakcinēties,” paskaidro Ansis un uz jautājumu, vai būtu vakcinējies arī pirms saslimšanas, atbild: “Visticamāk, būtu to darījis. Lai gan citi saka, ka veselam, spēcīgam organismam vakcīna nav nepieciešama, tomēr es uzticos mediķiem. Ir lietas, kurās es labāk klausu speciālistu padomam nekā savējai iekšējai balsij vai paziņām. Es taču ģitāru spēlēt eju mācīties pie atbilstošā skolotāja, nevis pie metinātāja. Un, ja mediķi saka, ka vajag vakcinēties, es uzticos viņiem un zinātnei.”

No rāšanās gudrāks nekļūsi

Ansim Klintsonam ir arī savs viedoklis par to, kāpēc Latvija nonākusi tādā situācijā, ka nu saslimstības ziņā esam līderi Eiropā.

“Albēra Kamī romānā "Mēris" viss ir lieliski aprakstīts. Rekomendēju izlasīt, jo tas atbilst tam, ko šobrīd piedzīvojam, parāda, kur mēs varam nonākt, kādas ētiskās puses katram no mums var attīstīties. Problēma ir tajā, ka mēs joprojām dzīvojam tādā kā alu cilvēku līmenī. Sadalāmies grupās un mēģinām viens otru iebiedēt, apsaukāt, domājot, ka tā tiks panākts kaut kas labs. Bet tā nenotiek! No rāšanās jau gudrāks nekļūsi. Šī agresija gan no vienas, gan otras puses ir lieka un nevajadzīga. Jāsaprot, ka mēs visi kopā jau tepat vien arī turpmāk dzīvosim. Protams, ja izdzīvosim. Taču nevar problēmas atrisināt ar konfliktiem! Jāatceras pats galvenais – tos, ko sadala, vieglāk uzvarēt. Šāda stratēģija ir gan no Senās Romas laikiem, gan aprakstīta Senās Ķīnas militārajā traktātā "Kara māksla". Tur tā arī minēts – vispirms sadali pretinieku, lai tas nebūtu vienots veselums, un tad to sakauj. Jo tā ir droša uzvara. Man ļoti nepatīk, ka Latvija nu ir sadalīta divās daļās, ka kādam tas ir izdevīgi, lai mēs nebūtu vienoti. Nu nav labi, ka kaimiņš nostājies pret kaimiņu, man negribētos, lai brālis karotu pret brāli. No tā, ka viens otru nosauc par vainīgu, ka viens uz otru rāda ar pirkstu, labāk nevienam nekļūs. Ka atradīsies tādi, kas šādas situācijas izmantos pašlabuma dēļ, tas ir tikai loģiski. Tā ir bijis visos laikos! Tāpēc, lūdzu, saglabājam garīgo veselību, esam atbildīgi cits pret citu,” aicina Klintsons, izstāstot nesen avioreisā pieredzēto: “Diemžēl arī šajos laikos atrodas cilvēki, kas uzvedas kā panki, kuri vienmēr protestējuši pret pastāvošo sabiedrību. Viņi grib būt revolucionāri, viņi nevelk masku! Jo tas ir viņu protests. Bet tas ir protests pret ko?! Viens kungs uz stjuartes aizrādījumu tā arī atbildēja: “Ja es neuzvilkšu masku, lidmašīna apgāzīsies?” Diemžēl cilvēki ir tik ļoti saguruši, ka viņiem racionālais prāts jau ir atslēdzies. Un pret viņiem nelīdzēs nekādi argumenti, vēl jo vairāk agresija. Tāpēc ir jācenšas atrast spēkus negrauzt citam citu. Jo slikti jau ir visiem! Tikai esot visiem kopā vienotiem, mēs varam šos laikus pārvarēt!”