Krivenchy atstāj "Singapūras satīna" biedriem savu vokālu, ja nu "atstiepj kedas"
“Esmu intervijās vairākkārt izteicies: ja nebūtu "Singapūras satīna", es būtu vai nu zārkā, vai ielicies uz septiņiem vai 15 gadiem un ar atplestām rokām sagaidījis Neidu Centrālcietumā, vai arī spokotos Vecrīgas klubu pagrabos,” savu oficiālo uzrunu albuma izdošanas ballītē iesāka grupas līderis Jānis Krīvēns jeb Krivenchy.
Jāteic, ka Krīvēns runas teikšanai bija gatavojies atbildīgi, to iepriekš uzrakstot. “Daudz cilvēku, to skaitā Eliots, domāja, ka esmu pilnīgi izkūkojis smadzenes, kad es viņam pičoju ideju par šo supergrupu. Ir pagājuši gandrīz seši gadi, un mēs esam šeit – ar vienu no pasaules lielākajiem mūzikas leibliem, fenomenāliem cilvēkiem… Tas man lauž smadzenes, kā mēs varam tā transformēties…”
Savu beidzamo artavu šī albuma tapšanā Krīvēns ielicis, pirms devies ekspedīcijā uz Bolīviju (šā gada sākumā), – atstājis savus pēdējos vokālus gadījumā, ja ar viņu kas notiek. “Tad vismaz viss ierakstīts, un džeki varētu uz manu kedu atstiepšanas rēķina normāli uzvārīties,” ar oficiālo uzrunu uzjautrināt klātesošos turpināja Krivenchy. “Albumam "Stonks", līdzīgi kā biržā, ir bijuši kāpumi un kritumi, kas atspoguļo mūsu kāpumus un kritumus – gan kā grupai, gan personībām. Pēdējais gads nav bijis viegls nevienam no mums – īsts pārbaudījums mūsu nervu izturībai, vienotībai, tas ir ļoti acīm redzami parādījis cilvēku patieso seju. Un mēs no sirds esam pateicīgi visiem, ka esat bijuši klāt mūsu augšās un lejās, ka pastiepāt roku tad, kad citi gribēja to salauzt. Saprotam, ka pīties ar mums ir visai slidens pasākums, tas prasa drosmi, raksturu un pārliecību.”
Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
