"Žokļi", "Monstrs", "Psiho" un citas šausmu filmas, kas balstītas uz patiesiem notikumiem
Tas, ka patiesība mēdz būt vēl biedējošāka par režisora fantāziju, pierāda šīs šausmu filmas, kas ir balstītas uz reāliem notikumiem.
Mirdzums (1980)
Stenlija Kubrika filmas "Mirdzums" iedvesmas avots ir Kolorādo slavenā viesnīca "Stanley Hotel", kur 1974. gadā bija apmeties šī paša stāsta autors Stīvens Kings ar sievu.
Tukšajā viesnīcā izolēts viņš mitinājās istabā ar visai šausminošu pagātni un (iespējams, vēstures iedvesmots) pats savām acīm redzējis cilvēciskus augumus, dzirdējis neizskaidrojamas skaņas, un dažas no viņa līdzi paņemtajām mantām tikušas nozagtas vai saplēstas. Pati filma vēsta par rakstnieku, kurš, te strādājot pie jaunā romāna, ieslīgst nomoda murgos un tiem pakļauj visu savu ģimeni.
Vinčestera (2018)
Vinčesteras noslēpumainā māja ir reāla, un filma ir Holivudas versija par patiesu stāstu. Vietu, kas ir bijušas mājas Sārai Vinčesterei (filmā viņu atveido Helēna Mirena) – Vinčesteru ieroču uzņēmuma mantiniecei, kura uzskatīja, ka māju ir apsēduši to cilvēku gari, kuri ir miruši no šiem ieročiem.
Lai pret tiem cīnītos, ēkā ir neskaitāmas kāpnes, kas ved uz nekurieni, durvis, kuras neatveras, un dekoros cipars 13. Sāra celtniekiem esot likusi strādāt 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā ar cerību atbaidīt šos atriebīgos spokus. Celtne kopš īstās Sāras nāves (1922) ir kļuvusi par atrakciju miljoniem tūristu, kam sirdij tuvi ir spoku stāsti.
Monstrs (2003)
Aktrise Šarlīze Terona filmā "Monstrs" atveido sērijveida slepkavu Eilīnu Vornosu.
Bijušo prostitūtu, kura nogalināja septiņus savus klientus (1989–1990), līdz tika notverta un 2002. gadā notiesāta uz nāvi. Šī filma gan tipiski netiek uzskatīta par šausmu filmu, drīzāk drāmu trilleri, un tomēr reālas sērijveida slepkavas atveidojums ir gana biedējošs.
Emīlijas Rouzas ļauno garu izdzīšana (2005)
Annu Elizabeti Mišelu esot apsēduši dēmoni, un ar viņu veiktie 67 katoļu eksorcisma rituāli ir iedvesmojuši šo 2005. gada šausmu filmu.
1973. gadā, pirmajā universitātes studiju gadā, Anna esot sākusi dzirdēt balsis, regulāri ieslīgusi transam līdzīgā stāvoklī, naktī murgojusi, kāds ģimenes draugs esot pamanījis, ka atsakās dzert svēto ūdeni un izvairās atrasties netālu no svētbildēm. Annas simptomiem pasliktinoties, ģimene paļāvās tikai uz reliģiskiem rituāliem, un rezultātā jaunā sieviete 1976. gadā nomira no nepietiekama uztura un dehidrācijas, un viņas gādīgie vecāki un divi priesteri tika apsūdzēti par slepkavību.
Atklātie ūdeņi (2003)
Patiesās dzīves realitāte, kas kļūst par murgu pat kino ekrānā, – 2004. gada filmu "Atklātie ūdeņi" iedvesmojis stāsts par amerikāņu Toma un Eilīnas Lonerganu pazušanu (1998), kad viņus, nirstot Lielajā barjerrifā, tūristu kuģītis nejauši atstāja atklātajos ūdeņos.
Lai gan filma demonstrē nirēju sastapšanos ar haizivīm, vēlāk izskalotās Lonerganiem piederošās mantas – glābšanas vestes un nirēju tērpi – esot liecinājuši, ka viņi, visticamāk, ir nomiruši noslīkstot vai no dehidrācijas.
Šausmas Amitivilā (2005)
Par patiesu stāstu uzskatītās Lutzu ģimenes nedienas viņu Longailendas mājā, kas pazīstama kā Amerikas spokainākā māja, ir biedējošākas nekā 1979. gada šausmu filma un 2005. gada rīmeiks kopā ņemts.
Mājas neomulīgā vēsture ir sākusies 1974. gadā, kad 23 gadus vecais Ronalds DeFeo nogalinājis visu savu aizmigušo ģimeni. Pēc aptuveni gada šo māju par lielisku cenu iegādājās Lutzu ģimene. Viņi te esot nodzīvojuši tikai 28 dienas un paziņojuši, ka no sienām esot nākušas tādas kā gļotas, uz viņiem esot lidojuši naži un cūku atgādinošs radījums piespiedis māju pamest. Lai gan Lutzu bijušais advokāts minēja, ka sūdzības ir izdomājums, lai atbrīvotos no kredīta, ģimene melu detektora testu bija nokārtojusi.
Psiho (1960)
Kinorežisora Alfreda Hičkoka klasika ar Entoniju Pērkinsu kā Normanu Beitsu un Dženetu Lī kā upuri dušā (Merionu Kreinu) ir balstīta uz Roberta Bloha tāda paša nosaukuma noveles.
Stāsta pamatā ir patiesi notikumi – tas ir par slepkavu Edu Geinu, kas nogalināja vairākas sievietes Viskonsīnā, izraka līķus, gluži kā miesnieks savāca ķermeņa trofejas un nodarbojās ar nekrofiliju. Viņa pieķeršanās mātei tika atspoguļota Normana Beitsa tēlā, kurš atdarināja savas mirušās māmiņas uzvedību. Eda Greina noziegumi kļuvuši par pamatu arī 1974. gada filmai "Deranged", elementi ir arī filmās "Teksasas slaktiņš ar motorzāģi" (1974) un "Jēru klusēšana" (1991).
Žokļi (1975)
Par bailēm no zemūdens pasaules, visticamāk, var pateikties Stīvena Spīlberga kases grāvējam "Žokļi" par gigantisku haizivi, kas plosās Atlantijas okeānā kādā izdomātā kūrortā.
Biedējošāk – sižeta pamatā ir patiesi haizivju uzbrukumi, kas norisinājušies 1916. gadā Džersijas krastā. 1916. gada jūlijā 12 dienu laikā kāda haizivs bija nogalinājusi piecus cilvēkus, un bailes izplatījās tiktāl, ka biedējošais stāsts tika nopublicēts "New York Times" pirmajā lappusē. Tas iedvesmoja noveles autoru Pīteru Benčliju un vēlāk jau Stīvenu Spīlbergu.
