Kokaīna stāsts un šamaņu rituāls - Sandija Semjonova apdullinošais ceļojums Bolīvijā
Žurnālists Sandijs Semjonovs pabijis daudzās pasaules valstīs, taču nesenais ceļojums uz Bolīviju viņam sagādājis īpaši spilgtus iespaidus. Gan krāšņās dabas, gan piedzīvoto notikumu dēļ.
Uz šo Latīņamerikas valsti Semjonovs devās, lai veidotu stāstu par kokas – auga, no kura iegūst narkotisko vielu kokaīnu, – kultūru. Bolīviju Sandijs apceļoja kopā ar tur dzīvojošo Rolandu Prīvertu, bijušo narkokurjeru, kurš daudzus gadus pavadījis cietumā par narkotiku kontrabandu, un rezultātā tapis dokumentālais seriāls "Bolīvija: Kokai pa pēdām".
Legāli nelegālais kokas bizness
Par Rolanda Prīverta dzīvesstāstu Sandijs Semjonovs uzzināja pavisam nejauši – ceļotāja Harija Sila grāmatas prezentācijā Sandiju uzrunāja izdevējs Juris Visockis, iedodot viņam izlasīt Prīverta grāmatu "Nebaidies ne no kā".
"Izlasīju, un man kā žurnālistam uzreiz kļuva skaidrs, ka te ir filmas vērts stāsts. Pēc kāda laika zvanīju Rolandam un piedāvāju savu ideju braukt pie viņa uz Bolīviju. Viņš apsolīja mūs nogādāt pat tādās vietās, kur žurnālistiem jebkādos citos apstākļos iekļūt būtu nereāli. Piemēram, džungļos, kur tiek sagatavota kokas pasta – izejviela kokaīnam," stāsta Semjonovs.
Protams, pandēmijas dēļ braucienu uz Bolīviju nācās vairākas reizes atlikt, līdz šā gada sākumā radošā grupa – filmas režisors Sandijs Semjonovs, operatori Ģirts Straustiņš un Jānis Indriks un seriāla vadītājs Jānis Krīvēns jeb Krivenchy – devās ceļā. “Aizbraucām par spīti tam, ka Bolīvija tobrīd bija viena no Covid-19 pandēmijas skartākajām vietām Latīņamerikā. Bet ir lietas, kurām bija lemts notikt, un šī ir viena no tām. Rezultātā izbaudījām Bolīviju mēneša garumā, pabijām vietās, kuru esamība pat sapņos nerādījās, redzējām neticami skaistas dabas ainavas, kā arī izveidojām dokumentālu seriālu,” gandarīts ir Sandijs, sakot, ka šajā laikā iepazinuši kokas kultūru, šī biznesa legālo un nelegālo pusi.
Patiesībā kokas bizness Bolīvijā ir pat legāls. Taču te ir runa par kokas krūmu, nevis no tā sintezēto narkotisko vielu kokaīnu, kas ir nelegāls rūpals. Kokas krūmam jau izsenis ir ļoti liela nozīme Andu kultūrā, šis augs gadsimtiem tiek izmantots ārstnieciskiem un reliģiskiem mērķiem, jo kokas lapām ir stimulējoša iedarbība.
“Indiāņi koku lietoja pirms simtiem gadu un lieto joprojām. Kokas lapas košļāja bada laikos, lai remdinātu izsalkumu, bet tēju dzēra enerģijas iegūšanai. Šobrīd gan kokas lietošana ir nelegāla gandrīz visā pasaulē, izņemot Bolīviju un Peru, turklāt agrāk koka bija dzēriena Coca-Cola galvenā sastāvdaļa. Bolīvijā arī tagad legālais kokas bizness ir ienesīgs, bet, protams, daudz, daudz ienesīgāks ir nelegālais – no kokas lapām ražotais kokaīns,” stāsta Sandijs.
Priverts un Semjonovs Kalnciema kvartālā stāsta par Bolīvijā piedzīvoto
16. jūnija vakarā Kalnciema kvartālā notika "Bolīvijas stāstu vakars", kurā par piedzīvoto ekspedīcijā Latīņamerikā sanākušajiem pastāstīja Jānis Krīvēns jeb Krivenchy, ...
Kur iegādāties kokaīnu
Kas Sandiju pašu visvairāk šokēja un pārsteidza ceļojumā Bolīvijā? “Visvairāk paliks atmiņā kokas pastas ražotne džungļos. Kokas pastu taisa no kokas lapām – tās sasmalcina un sajauc kopā ar cementu, benzīnu un vēl visādām dīvainām lietām. Šī ķīmiskā procesa rezultātā tiek radīta balta pasta, no kuras tad laboratorijās taisa kokaīnu. Kokas pasta ir kokaīna bāze. Protams, tas bizness ir nelegāls, un jebkurš cits no malas tur klāt netiks – neviens jau neies riskēt, ielaižot svešos, it sevišķi žurnālistus. Taču mēs, pateicoties Prīvertam, tur tikām,” teic Sandijs Semjonovs, piebilstot: “Vispār jau man bija grūti saprast, kāpēc narkobiznesā kādreiz iesaistītais bija gatavs visu to rādīt un stāstīt, uzticēties mums un atklāt šī biznesa slēptās aizkulises. Jo šajā biznesā nevienam neko nestāsta. Bet, pateicoties Rolandam, esam dzīvi un veseli atgriezušies mājās,” nosaka Sandijs un, vaicāts, vai tad ir bijušas situācijas, kas varēja izvērsties citādi, atbild, ka īsti jau nē. Izņemot vienu, kad patiešām jutušies visai neomulīgi.
“Braucām Lapasā uz vienīgo pasaulē zināmo legālo kokaīna bāru. Tur var iedzert aliņu un, ja ir vēlme, var pasūtīt arī devu kokaīna. Pandēmijas dēļ tas izrādījās slēgts, jo tūristu taču nav, tāpēc devāmies prom. Diemžēl mūs pamanīja vietējie un sāka dzīties pakaļ. Šķita, ka tūlīt, tūlīt mūs jau aplaupīs. Bijām mazliet sabijušies, bet Rolands gan uzreiz ātri noreaģēja – pameta savu telefonu zem sēdekļa. Bet tā jau draudīgu situāciju bija vairākas. Kaut vai kokas lapu tirgū, kad mēģinājām tur filmēt. Taču viss atkarīgs no tā, kā šo procesu uztver. Ir tāds teiciens – ja no vilka bail, tad mežā neej.”
Un problēmas ar policiju? “Valsts prezidentam ir nostāja, ka zemnieki ir jāatbalsta. Kokai – jā, kokaīnam – nē! Taču tajos rajonos, kur valda kokaīna narkomafija, policija, neteikšu, ka piever acis, taču tā nav situācijas noteicēja,” zina teikt Sandijs un, vaicāts, vai Bolīvijā kokaīns ir brīvi pieejams, atbild, ka protams! “Mierīgi! Pašam nekas nav jāmeklē. Iekāp tik taksometrā, un taksists jau piedāvā, vai vakarā nevēlies izmēģināt kokaīnu.”
Kratīšana mājupceļā
Zinot, kāda uzmanība lidostās tiek pievērsta tiem, kas atgriežas mājās no narkotiku ražošanas valstīm, kā arī pēc Rolanda Prīverta grāmatas lasītā atceroties, kā tiek izkratīti potenciālie narkokurjeri, vai tiešām narkotiku apkarotāji nepievērsa uzmanību filmēšanas grupai no Latvijas, kas mēnesi pavadīja Bolīvijā, turklāt bijušā narkokurjera kompānijā?
“Protams, ka pievērsa! Un pamatīgi kratīja!” iesaucas Sandijs, izstāstot ierašanos Amsterdamas lidostā mājupceļā: “Pirmais gāju es. Uz mani paskatījās – ā, no Latvijas! Kur ir pārējie tavi biedri? Nošķīra mani no rindas, uzreiz klāt bija suns, kas apostīja visas manas mantas, mani pašu. Drošībnieki teica, ka varu viņiem uzticēties, ka varu droši visu izstāstīt, kurš no mums ved kokaīnu, ka man par to nekas nebūs, ka viņi mani atbrīvos no jebkādas atbildības... Savukārt Krivenchy vispār eleganti “paņēma pie dziesmas” – sakot, ka viņš "Instagram" licis smukas bildes no kokas plantācijām! Tas nozīmē, ka narkotiku apkarošanas dienesti mūsu gaitām sekoja, ka par mums interesējās gan Latvijā, gan pasaulē,” izstāsta Sandijs Semjonovs.
Izmēģina psihotropu dzērienu
Bez kokas kultūras iepazīšanas Sandiju fascinējusi arī krāšņā Bolīvijas daba, sirsnīgie cilvēki. Neaizmirstams bijis brauciens uz Titikakas ezeru. Turp filmēšanas komanda devusies, lai vairāk uzzinātu par ajavaskas dzērienu. Tas ir psihotrops dzēriens, ko izgatavo no koku vīteņaugiem, sajaucot tos ar dažādu sugu augiem, kas satur paaugstinātu dimetiltriptamīna daudzumu. Dzērienu reliģiskiem nolūkiem izmanto vairākas Amazones lietus mežu iezemiešu ciltis, un tas izsauc dažādas halucinācijas un vīzijas, kā arī eiforiju un pamatīgu nelabumu.
“Satikāmies ar diviem šamaņiem, kuri Covid-19 ierobežojumu dēļ nelegāli bija ieradušies no Peru. Viņi rādīja mums visus šos senos indiāņu rituālus. Protams, pats arī pamēģināju šo dzērienu. Kā? Četru stundu jaudīgs “ceļojums”. Kāds saticis dievu, kāds mirušos. Ko es satiku? To īsti nevar pastāstīt,” atbild Sandijs un piebilst: “Bet paģiras ilga vairākas dienas. Tāpēc ne velti iesaka pirms šī rituāla alkoholu nelietot, jo paģiras tad būs vēl baisākas. Tāpat nedrīkst arī ēst gaļu, nodarboties ar seksu.”
