Vēža nomocītajam Pitam nāve nāca kā atpestīšana. Rokenrola karaļa novēlējums. PĒDĒJIE FOTO
Trīs dienas pirms aiziešanas aizsaulē mūziķis Pits Andersons (70) sūrojās, ka vairāk par visu viņu nomoka bezmiegs. Nu skatuves mākslinieks dus mūža mierā.
22. janvārī Pitam Andersonam bija paredzētas veselības pārbaudes, kas viestu skaidrību par to, vai Minhenē veiktais protonterapijas kurss bijis pietiekami efektīgs retā un neprognozējamā vēža paveida – liposarkomas – uzveikšanai. Tomēr cerību izveseļoties mūziķis jau bija zaudējis, jo nesen viņam tapis zināms – vēdera dobumā un sānā ir radušies divi jauni audzēji.
Audzējs Pitam tika atklāts pirms gada, un Vācijas klīnikā septembrī par privātajiem līdzekļiem, kā arī, pateicoties draugu un tautas ziedojumiem, mūziķim tika veikta protonterapija. Terapijas beigās Pitam mediķi paziņoja, ka vēža skartā zona pēc starošanas nav nedz palielinājusies, nedz samazinājusies, bet ārstēšanas procesā ir pilnībā iznīcināts ļaundabīgā audzēja DNS. Tomēr organismā esošais veidojums, pirms terapijas pāris nedēļu laikā bija izpleties, sasniedzot 1,1 litra apmēru, un slīpi iegūlies Andersona kreisajā plaušā. Ārsti viņam teica, ka tā bija pēdējā cerība, pēdējais brīdis glābšanai. "Vēl dažas dienas, varbūt pat stundas, un mani neņemtu pretī ne viņi, ne kāds cits. Ekstremālā steiga attaisnojās, citādi šo loterijas biļeti uz dzīvi būtu zaudējis,” atgriezies dzimtenē no Vācijas, pērn rudenī stāstīja Pits, kurš slimojot bija nokrities svarā par 23 kilogramiem.
Aizkustina, cik daudz visapkārt ir mīlestības
Minhenē starošanas procedūras varonīgi izturējušais Pits rudenī žurnālam „Kas Jauns” stāstīja, ka ārstēšanās laikā piedzīvojis arī priekpilnus un aizkustinošus brīžus. Proti, viņu apciemoja jaunības dienu draugi, kā arī pasaulslavenās rockabilly grupas „Big Sandy and His Fly-Rite Boys” mūziķi. „Savus jaunības dienu draugus nebiju redzējis 25 vai pat 30 gadus, un viņi tagad dzīvo netālu no Minhenes. Tik daudz bija, ko atcerēties. Tas bija pozitīvs lādiņš. Sajutos kā laika mašīnā, tik aizkustinoši,” priecājās Andersons. Savukārt ar mūziķiem no grupas „Big Sandy and His Fly-Rite Boys” Pits pēdējoreiz bija ticies 1993. gadā festivālā Minhenē. „Viņi, izrādās, bija uzzinājuši par manu slimību un to, ka ārstējos Minhenē. Atnāca visi pie manis nākamajā dienā pēc koncerta. Atnesa lielu plakātu, uz kura katrs uzrakstīja laba vēlējumus, un pielika pretim manai gultasvietai. Tas mani ļoti, ļoti iepriecināja un uzmundrināja. Patiešām nemaz nenojautu, ka man visriņķī ir tik daudz mīlestības,” atzinās Latvijas rokenrola leģenda.
Ikdienā nerimstošu mīlestību un rūpes Pitam sniedza viņa tuvinieki. Mūziķi apciemoja regulāri apciemoja viņa pieaugušie bērni ar mazbērniem, un vasaras izskaņā dzimušo jaunāko mazmeitiņu Katrīnu viņam bija iespēja sastapt vairākas reizes. Lielākais atbalsts Pitam nenoliedzami bija viņa sieva Anna, kas pašaizliedzīgi gan apkopa slimo vīru, gan pelnīja iztiku, gan, pildot laulātā drauga gribu, turpināja muzicēt kopā ar Pita dārgāko lolojumu – grupu „The Swamp Shakers”.
Vēzi saista ar pārmērīgu stresu
Lai arī Pita omīte savulaik aizgāja ar kuņģa vēzi, arī mammas onkulim bija audzējs, Andersons domāja, ka audzējs viņu piemeklējis dzīvesveida dēļ. „Manuprāt, tas uzbruka stresa dēļ. Ļoti satraucos par katru sīkumu. Darbā allaž esmu bijis viens liels nervu kamols. Man raksturīgi kategoriski spriedumi – tikai melns vai balts. Mans viedoklis vienīgais vienmēr bija tas pareizais, un kategoriski nosodīju it visu, kas man nebija pieņemams. Pret daudziem mūziķiem esmu negatīvi attiecies...
Nu esmu ļoti daudz ko savā dzīvē pārvērtējis. Ja otrreiz būtu iespēja izdzīvot iepriekšējo dzīves posmu, būtu to darījis citādi. Tagad mācos un cenšos sevi virzīt uz pozitīvu domāšanu, un jau šobrīd cilvēkus vērtēju pavisam citādi, nekā to darīju kādreiz,” savā beidzamajā rudenī atklāja skatuves mākslinieks.
Pits Andersons & The Swamp Shakers: "Baby let's play house" - video:
Visvairāk nomocīja bezmiegs
Ārstēšanās Vācijā ar progresīvo protonterapiju Pitam neatgrieza dzīvi un iespēju atkal būt uz skatuves, par ko viņš visvairāk sapņoja, tomēr deva laiku. Pēdējie četri mūziķa dzīves mēneši gan aizritēja grūtā cīņā, dziedējot protonterapijā gūtos ķermeņa apdegumus, regulāri vingrinot nomocīto ķermeni fizioterapeita uzraudzībā, lietojot medikamentus, tostarp pretsāpju zāles, un cīnoties ar nespēku. „Viegli nav... Gulēt grūti, gandrīz nemaz neguļu. Tas mani visvairāk nomoka,” sestdienas vakarā caur nopūtu atzina Pits. Viņš neslēpa, ka necer vairs izārstēties, jo sapratis, ka ļaunā slimība viņu vaļā vairs nelaidīs. Ja vēl vasarā mūziķis neslēpa, ka viņam ir „šausmīgi bail no nāves”, tad nu jau viņš lika noprast, ka aiziešana viņam būtu kā atpestīšana.
Rokenrola karaļa pēdējais novēlējums mūziķiem un klausītājiem
„Mūzika ir jāmīl un jāpēta, jo mūsdienās pārāk daudzi uzskata, ka var lasīt grāmatas, pirms vēl ir izmācījušies ābeci. Mums pietrūkst iedziļināšanās visās lietās – to gribētu teikt visiem mūziķiem. Bet publikai – vienmēr uzturēt labu gaumi un atšķirt īstās lietas no falšajām. Liels paldies visiem, kas ar mani un manu mūziku ir bijuši visus šos gadus kopā!”
