Kā klājas "Lauku sētas 2" uzvarētājai Sarmītei no Tērvetes

Žurnāla “100 Labi Padomi” mašīnai iebraucot Tērvetē, Sarmīte sagaida mūs ceļa malā. Piestājot pie Silmaču mājām, apkārt sarodas draudzīgs suņu bariņš. “Nebaidieties, nekož,” mierina Sarmīte, aicinot mūs mājā uz tasi kafijas. Viņa ar ģimeni dzīvo vecāsmammas brāļa, Lāčplēša ordeņa kavaliera iegūtajā īpašumā, kuru pēc cīnīšanās Cēsu kaujās onkulim piešķīra valsts. Nams, kurā mūs sagaida ar kūpošu kafijkannu, kādreiz bijusi Bites muižas klēts. Palēnām pārtaisīta un uzlabota, tā pilnībā kļuvusi apdzīvojama tikai 80. gados. Tēta vadītajā zemnieku saimniecībā ir septiņas govis, bet Sarmītei pašai ar vīru pieder gotiņa, tele, divi zirgi, kaza un pusgadu vecs nobarojams bullis. Lauku un kūts darbos paiet liela dienas daļa. Kāpēc Sarmītei ir divi zirgi? Viņa atbild īsi – tāpēc, ka patīk. Arī salmu veidolā šie cēlie dzīvnieki darināti visvairāk.

Zirgi, zaķi, rūķi, pūķi...

Sarmītei kopš skolas gadiem patīk veidot figūras. Sākumā tās darināja no plastilīna. Vēlāk iemācījās pagatavot pūces un zaķus no dadžu adatainajām galviņām. Saspiestas kopā, tās labi notur formu. Atliek tikai izdomāt dekorējumu, piemēram, putnu gatavošanai der kūtī un apkārtnē salasītās spalvas. Vietējam bērnudārzam tā tika pagatavota skaista zoss ar dadžiem puncī, bet greznām spalvām apkārt.

Salmu lieldarbiem pamatā jāliek stingrs koka karkass. Pat tik drošs, ka uz tā var kāpt un sēdēt. Dažas no figūrām Sarmīte atdāvinājusi novada bērnudārziem un skolām, kur svarīgi, lai figūras būtu drošas bērniem.

Viss sākās nepieciešamības pēc: māsai darbā vajadzēja lielu zaķi, un Sarmīte tādu uztaisīja no salmiem. Pēc laika domājusi, diez, kā būtu, ja pamēģinātu uzveidot zirgu? Sanāca gana smuks, lai noliktu pie mājas ceļa malā. Cilvēki pamanīja, nāca un lūdza uztaisīt vēl kādu figūru. Nostrādāja klusais telefons, par Sarmītes figūrām uzzināja arī ārpus pagasta. Pasūtināti ne tikai zirgi, bet arī zaķi, rūķi, pūķi, kazas un pat krokodils. Salmu dzīvnieki tagad priecē cilvēkus arī Ventspilī, Valmierā, Lietuvā un citur.

Ja figūrai labvēlīga vide, tā turas vairākus gadus. Tērvetes sociālās aprūpes centra teritorijā salmu zirgs nostāvēja divarpus gadus, bet tad tika atvests Sarmītes darbnīcā saremontēties: no jauna jāuztin kājas. Novada domes priekšsēdētāja pajautājusi, vai nevarot dabūt kādu zirgu arī pilsētas košumam. “Iedevu, kāpēc neiedot,” tā Sarmīte.

Cena? Nav tādas vienas cenas. Kā kurš var, tā maksā. Ja naudas nav, Sarmīte atdod par velti. Kādreiz vienojas par barterdarījumu. “Es varētu noteikt cenu, taču tas nav īsti labi: cilvēks samaksās, bet, ja tā ir pēdējā nauda, tad viņam nebūs prieka par figūru,” skaidro Sarmīte, uzsverot, ka viņai svarīgāk par naudu ir redzēt aizkustinājumu un iepriecinājumu cilvēku acīs. Kādai vecmammai, kura viena audzina četrus mazbērnus, Sarmīte bez maksas pagatavoja zaķi, ko bērniem aiznest uz dārziņu. Draudzene par uzdāvināto salmu zirgu pretī sniedza tamborētu zirdziņu.

Pirms kāda laikā Sarmīte ar savām dadžu figūrām piedalījās izstādē Dobeles Jaunatnes centrā. Bet pēdējā laikā savam priekam viņa darina maz, figūras taisa galvenokārt tad, kad kāds pasūtina.

Istabā, kur dzīvo trīs Sarmītes atvases, jau “lēkā” salmu Lieldienu zaķīši. Kamēr fotogrāfs kārto zaķus nobildēšanai, viņa dalās pieredzē: “Ar mazajām figūrām ir lielāka ķēpa nekā ar lielajām, kurām visur ērti var tikt klāt. Mazās reizēm jāveido ar adatas palīdzību.” Figūrām der salijis, nekvalitatīvs siens. Arī pāraugušu un rupjiem stublājiem pilnu var labi izmantot figūru pildīšanai.

Šova Lauku Sēta traktors kalpo labi

 Sarmīte ir šova Lauku sēta2 uzvarētāja, ieguva savā īpašumā traktoru. Atgādinām, ka uzvara izcīnīta finālā, kurā bija jāveic dažādi uzdevumi – jāšķiro pupas, jāatšķir putras, jāzāģē un kūtsmēslos jāatrod traktora īstā atslēga.

Šovam pieteicās pārdomāta iemesla pēc – vajadzēja jaunu traktoru. Vecie bija izgājuši no ierindas, bankas deva lielus kredītus, pieprasot pirkt jaunus vai mazlietotus, taču ģimene apsvērusi, ka 10 un vairāk tūkstošus eiro lielu kredītu nevarēs atmaksāt. Televīzijā redzēja reklāmu par šovu un – pieteicās ar domu – tik un tā nepaņems.

Kad aiz muguras bija jau trešā atlases kārta, Sarmīte apjauta, ka vairs nav joki! Būs jāfilmējas! Viņa uzskata, ka ļoti paveicies: sabiedrotās bija gan veiksme, gan izdošanās, un traktoru taču tik ļoti vajadzēja dabūt! Tas joprojām labi kalpo saimniecībā.