Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv X
Saukļa „Aizver muti!” autoram, Saeimas deputātam Ingmāram Līdakam 51. Aizveram, apsveicam! (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)

13. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
13. augustā 05:22 2017. gada 13. augustā 05:22
Kasjauns.lv / LETA
Dzimšanas diena šodien saukļa „Aizver muti!” autoram Ingmāram Līdakam, kuplākās matu rotas saimniecei Baibai Rozentālei, bijušajam Valsts kontrolierim Raitam Černajam... Pieminēšanas vērts, ka šajā dienā pirms 104 gadiem cirka akrobāts Oto Vite tika kronēts par Albānijas karali.

Jubilāri Latvijā

1966. gadā Ingmārs Līdaka - apvienības "Zaļo un Zemnieku Savienība" deputāts Saeimā.
1955. gadā Baiba Rozentāle - bijusī veselības ministre, Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste.
1950. gadā Rolands Greiziņš - Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs.
1948. gadā Raits Černajs - bijušais Latvijas valsts kontrolieris.
1936. gadā Ļevs Birmanis - Valsts leļļu teātra aktieris.
1914. gadā Aleksis Dreimanis - ģeologs, Kanādas karaliskās biedrības Zinātņu akadēmijas loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis. 1938.gadā atklājis brūnogļu iegulas Kurzemē.

Jubilāri pasaulē

1977. gadā Maikls Klims - austrāliešu peldētājs.
1975. gadā Džo Perijs - angļu snūkera spēlētājs.
1970. gadā Alans Šīrers - angļu futbolists.
1969. gadā Midori Ito - japāņu daiļslidotāja.
1955. gadā Pols Grīngrāss - angļu kino režisors.
1949. gadā Bobijs Klārks - Kanādas hokejists.
1926. gadā Fidels Kastro - Kubas revolucionārs un ilggadējs prezidents.
1918. gadā Frederiks Sandžers - angļu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.
1913. gadā Freds Deiviss - angļu snūkera spēlētājs (miris 1998.gadā).
1912. gadā Salvadors Lurija - Itālijā dzimis biologs, Nobela prēmijas medicīnā laureāts (miris 1991.gadā).
1899. gadā sers Alfrēds Hičkoks - britu izcelsmes amerikāņu kinorežisors (miris 1980.gadā).
1888. gadā Džons Bērds - skotu inženieris, televīzijas pionieris (miris 1946.gadā).
1872. gadā Rihards Vilsteters - vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1942.gadā).
1866. gadā Džovanni Anjelli - itāļu rūpnieks, autoražotāja "Fiat" dibinātājs (miris 1945.gadā).
1814. gadā Anderss Jonass Engstrēms - zviedru fiziķis (miris 1874.gadā).
1803. gadā Vladimirs Odojevskis - krievu rakstnieks un filozofs (miris 1869.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā naktī pirmo reizi Aglonas svētku laikā notiek vērienīgs jauniešu pasākums "Slavēšanas nakts Aglonā" ar devīzi "Cik liels ir mans Dievs!" - Aglonas bazilikas Sakrālajā laukumā skan rokmūzikas koncerts, kura laikā mūziķi un klausītāji vienojas kopīgā lūgšanā un pateicībā Dievam.
2005. gadā Krāslavas rajona Indras pagastā rīko Ievārījuma svētkus. Pasākumā Indras, Piedrujas, Šķeltovas, Robežnieku un Šķaunes pagasta pārstāvju komandas sacenšas ievārījuma vārīšanā.
2005. gadā Murjāņu sporta ģimnāzija vērienīgā pasākumā atzīmē 40 gadu jubileju. Skola tika atklāta 1965.gada 1.septembrī. Ģimnāzija sagatavojusi nākamos pasaules čempionus un olimpisko spēļu medaļniekus, tostarp vieglatlētus Aigaru Fadejevu , Eināru Tupurīti, bobslejistu Jāni Ķipuru, kā arī riteņbraucēju Daini Ozolu. Šo skolu beigusi arī dzejniece Māra Zālīte, aktieri Jānis Paukštello un Ilze Rūdolfa, uzņēmējs Gunārs Ķirsons.
2004. gadā Grieķijas pilsētā Atēnās svinīgi tiek atklātas XXVIII vasaras olimpiskās spēles, kurās Latviju pārstāv 32 sportisti. Latvijas karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā nes šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis. Olimpiskās spēles ilgst līdz 29.augustam.
2004. gadā, veicot remontu Tukuma luteriskajā baznīcā, tās torņa smailes lodē tika atrasti vairāki vēstījumi nākamajām paaudzēm. Visvēcākais, bet ļoti labi saglabājies vēstījums ir tapis 1754.gadā. Otrs tornī atrastais vēstījums ir saglabājies no 1923.gada. Tajā aprakstīts, kas tolaik remonta laikā darīts tornī - uzklāts jauns cinkota skārda jumts, uzlikts kapara gailis, lode un krusts. Jaunākais vēstījums tapis 1960.gada jūlijā. Tajā sacīts, ka baznīcas jumts veiksmīgi pārcietis Otro pasaules karu, lai gan ticis bojāts kaujās 1944.gadā un 1945.gadā. Bojājumi salaboti, jumts un smaile ieguvusi arī jaunu krāsu.
2003. gadā, vēloties pievērst sabiedrības uzmanību gaisa kvalitātei Karostā, Liepājas Karostas iedzīvotāja Brigita Maksimova uzsāka trīs dienu badastreiku. Sākumā Maksimova badastreiku uzsāka atrodoties Liepājas domes ēkā, taču naktis pavadīja pie domes ēkas. Rezultātā Maksimova iebildumus uzklausīja pašvaldības pārstāvji un viņa badastreiku pārtrauca pēc divām dienām.
2002. gadā 2. Pasaules latgaliešu konferences "Latgale šodien un rīt" izskaņā Rēzeknē atklāj pieminekli monsinjoram Nikodemam Rancānam.
2001. gadā noslēdzas Kokneses pilsdrupu pamatu nostiprināšanas darbi.
1999. gadā viens no vadošajiem pasaules mūzikas žurnāliem "Billboard" raksturo latviešu komponista Pētera Vaska skaņdarbus kā "labāko mūziku" un uzsver, ka "latviešu mūzikas druva ir ļoti auglīga". Komponistam veltītajā rakstā, kas publicēts žurnāla jaunākajā numurā īsi pirms Vaska plašās 2.simfonijas pirmatskaņojuma Londonā, prominentais žurnāls, kas raksta par notikumiem mūzikas pasaulē, pārstāsta komponista biogrāfiju un slavē latviešu spēju komponēt skaistu mūziku.
1999. gadā Jaunmoku pilī Latvijas Zemnieku savienība bijušajam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim pasniedz partijas biedra karti ar numuru 1.
1999. gadā pie ASV vēstniecības Latvijā ēkas notiek pikets, kas rīkots sakarā ar sarkanā partizāna Vasīlija Kononova aizturēšanas gadadienu. Piketā piedalījās aptuveni 70 vecāka gadagājuma krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji, kuru vidū bija manāms arī viens "ļimonovietis". Piketā redzamie plakāti viennozīmīgi pauda atbalstu Kononova politiskajai darbībai un pieprasīja partizāna atbrīvošanu no apcietinājuma.
1999. gadā policijai izdevās aizturēt trīs vīriešu grupu, kuri kā pirāti aplaupīja Daugavā peldošas jahtas. Kārtībsargiem laupītājus izdevās aizturēt pēc kārtējās laupīšanas Daugavā, kad minētais grupējums ģērbušies zemessardzes formās uzbruka kādai jahtai, piekāva uz tās esošos cilvēkus un aplaupīja. Cietušie piestājuši krastā, lai atrastu palīdzību un tieši turpat sastapuši policistus ar automašīnu. Policisti operatīvi sākuši meklēt potenciālos vainīgos. Pēc neilga laika, kad vainīgo meklēšanā tika iesaistīta Transporta policija ar kuteriem un helikopteri, tā dēvētie pirāti tika tika notverti.
1999. gadā Daugavpils Brīvo arodbiedrību komiteja rīko protesta mītiņu pret grozījumiem pensiju likumā. Mītiņš notika Centrālajā kultūras un atpūtas parkā un tajā piedalījās aptuveni 3000 cilvēku.
1998. gadā tiek dibināta starptautiskās nevalstiskās organizācijas "Eiropa -2000" Latvijas filiāle. Organizācijas "Eiropa -2000", kuras mērķis ir veicināt demokratizāciju, tiesiskumu un stabilitāti valstī, dibinātāju vidū ir ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris un Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks Aloizs Visvaldis Blonskis.
1998. gadā pēc 53 prombūtnes gadiem uz dzīvi Latvijā atgriežas dzejnieks Andrejs Eglītis. Tikko ieradies Rīgā, dzejniekam bija vizīte pie toreizējā Ministru prezidenta Guntara Krasta, kurš tikšanās laikā pasniedza dzejniekam piešķirtā Rīgas dzīvokļa atslēgas.
1998. gadā Rīgā, Krasta ielā, darbību sāk jaunais "Varner Hakon Invest" tirdzniecības centrs "Mols".

Notikumi pasaulē

2008. gadā amerikāņu peldētājs Maikls Felpss kļūst par veiksmīgāko Olimpisko spēļu čempionu, iegūstot jau 14.zelta medaļu savas karjeras laikā.
2004. gadā Atēnās tiek atklātas XXVIII vasaras olimpiskās spēles.
2003. gadā Lībija un Lokerbijas spridzināšanas upuru ģimenes vienojas par 2,7 miljardu ASV dolāru kompensāciju.
2002. gadā Zimbabve paziņo par armijas izvešanu no Kongo Demokrātiskās Republikas, izbeidzot savu lomu karadarbībā.
2001. gadā Japānas premjerministrs Džuničiro Koidzumi apmeklē kapsētu, kurā apglabāti Japānas karavīri, no kuriem vairāki ir uz nāvi notiesāti kara noziedznieki, izraisot sašutumu gan Japānā, gan ārvalstīs.
1999. gadā motociklisti Bogotā nogalina Kolumbijas iemīļotāko komiķi Haimi Garsonu.
1998. gadā 97 gadu vecumā mirst amerikāņu rakstnieks Džuliens Grīns, kurš 1971.gadā kļuva par pirmo ārzemnieku, kas uzņemts "Academie Francaise".
1998. gadā Šveices bankas un ebreju grupas vienojas par 1,25 miljarda dolāru kompensāciju par holokausta laikā ebrejiem konfiscētajiem noguldījumiem.
1997. gadā tiek pārraidīta pirmā animācijas seriāla "South Park" ("Dienvidparks") sērija.
1996. gadā no "Galileo" kosmiskās zondes saņemtie dati liecina, ka uz Jupitera mēnešiem varētu atrasties ūdens.
1996. gadā aizdomās par bērnu nolaupīšanu un nogalināšanu Beļģijā tiek arestēts Marks Ditrū un viņa sieva Mišela Martēna, kuri abi 2004.gadā visu Eiropu satricinošā tiesas prāvā tiek atzīti par vainīgiem un viņiem piespriež ilgus cietumsodus.
1994. gadā pēc vienošanās ar ASV Ziemeļkoreja piekrīt slēgt savu kodolprogrammu apmaiņā pret sistēmām, kas mazina iespēju izstrādāt plutoniju, kas būtu izmantojams atomieroču izgatavošanai.
1994. gadā no vēža mirst NATO ģenerālsekretārs Manfrēds Verners, kurš vadīja Ziemeļatlantijas aliansi "aukstā kara" beigu posmā.
1964. gadā Lielbritānijā tiek pakārti pēdējie divi noziedznieki.
1961. gadā pie Brandenburgas vārtiem tiek slēgta robeža starp Austrumberlīni un Rietumberlīni, iezīmējot Berlīnes mūra celtniecības sākumu un pilsētas sadalīšanu.
1960. gadā neatkarību no Francijas iegūst Centrālāfrikas Republika.
1954. gadā Pakistānas radio pirmo reizi atskaņo Pakistānas himnu.
1946. gadā mirst britu rakstnieks Herberts Velss, kurš sarakstījis tādus darbus kā "The War of the Worlds" and "The Shape of Things to Come".
1940. gadā Otrajā pasaules karā nacistiskā Vācija sāk britu gaisa spēku bāzu bombardēšanu.
1923. gadā par Turcijas prezidentu tiek ievēlēts Mustafa Kemals Ataturks.
1920. gadā Polijas un Padomju Savienības karā sākas kauja par Varšavu, kas 25.augustā noslēdzas ar poļu uzvaru.
1918. gadā ASV jūras kājniekos tiek uzņemta pirmā sieviete.
1914. gadā Francija piesaka karu Austroungārijai.
1913. gadā angļu zinātnieks Harijs Brīrlijs izgudro nerūsējošo tēraudu.
1913. gadā cirka akrobāts Oto Vite tiek kronēts par Albānijas karali.
1912. gadā mirst franču komponists Žils Masenē.
1905. gadā Norvēģijā notiek referendums par atdalīšanos no Zviedrijas.
1704. gadā karā par Spānijas mantojumu Anglijas un Austrijas armijas Blenheimas kaujā sakauj Francijas un Bavārijas spēkus.
1553. gadā franču protestantu teologs Džons Kalvins Ženēvā arestē ķecerībā apsūdzēto teologu un zinātnieku Migelu Servetu.
1521. gadā konkistadors Ernans Kortess ieņem Tenočtitlanu, kas, iespējams, bija tālaika pasaules lielākā pilsēta, un to pilnībā noposta. Pilsētas drupās sākas mūsdienu Mehiko celtniecība.
1415. gadā Francijas krastā ar 8000 vīru armiju izsēžas Anglijas karalis Henrijs V.

Citi šobrīd lasa

No režisora Valda Liepiņa baznīcā atvadās vairāki simti ļaužu 63
Nākamvasar Krievijā viesnīcu cenas kļūs astronomiski dārgas 22
Satriecoši skaisti. Tā izskatās dārgākais rančo Amerikā un to iespējams nopirkt 1
Pievienot komentāru