foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
24. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Mūziķis Valters Pūce - šīs dienas gaviļnieks.
Slavenības
2018. gada 24. jūnijs, 04:27

24. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jauns.lv / LETA

Šīs dienas gaviļnieks ir mūziķis Valters Pūce, bet futbola zvaigzne Lionels Mesi kļūst 31 gadu vecs. Pasaulē 24. jūnijs iegājis vēsturē ar to, ka 1916. gadā sākas pirmā Sommas kauja, kas bija viena no lielākajām kaujām Pirmajā pasaules karā un viena no asiņainākajām cilvēces vēsturē.

Jubilāri Latvijā

1952. gadā Ungars Savickis - komponists, skaņu režisors Latvijas Radio.

1986. gadā Valters Pūce – čellists, grupas “DaGamba” dalībnieks.

Jubilāri pasaulē

1860. gadā Orleānas Mersedesa, Spānijas karaliene (mirusi 1878.gadā).

1930. gadā Klods Šabrols - franču kinorežisors (miris 2010.gadā).

1938. gadā Lorenss Bloks - amerikāņu rakstnieks.

1944. gadā Džefs Beks - angļu mūziķis ("The Yardbirds").

1945. gadā Kolins Blanstouns - angļu mūziķis ("The Zombies").

1947. gadā Miks Flītvuds - angļu mūziķis ("Fleetwood Mac").

1949. gadā Džons Ilslijs - angļu basģitārists ("Dire Straits").

1961. gadā Kurts Smits - angļu mūziķis ("Tears for Fears").

1967. gadā Rihards Kruspe - Bernšteins - vācu mūziķis ("Rammstein").

1979. gadā Petra Ņemcova - čehu supermodele.

1987. gadā Lionels Mesi - argentīniešu futbolists.

Notikumi Latvijā

1998. gadā noslēdzas Valsts bērnu kardioloģijas centra sadarbībā ar AS "Laima" rīkotā akcija "Palīdzi mazai sirsniņai!", kuras laikā iegūtie līdzekļi tiek izmantoti ehokardiogrāfa jeb krāsu ultraskaņas kardiogrāfa iegādei Valsts bērnu kardioloģijas centram.

1999. gadā uz Bosniju izbrauc Nacionālo bruņoto spēku vadības virsnieku grupa, lai iepazītos ar latviešu karavīru darbu SFOR (NATO vadītie miera nodrošināšanas spēki Bosnijā - Hercegovinā) misijā Bosnijā.

 

Notikumi pasaulē

1340. gadā Francijas un Anglijas Simtgadu kara sākumā Slausas kauja, kurā Anglijas karaļa Edvarda III vadītie jūras spēki gandrīz pilnībā iznīcina Francijas floti. Rezultātā lielākā daļa kara notika Francijas teritorijā.

1571. gadā Migels Lopess de Legaspi dibina Manilu, mūsdienu Filipīnu galvaspilsētu.

1812. gadā Napoleona vadītā Francijas armija iebrūk Krievijā.

1901. gadā Parīzē tiek atklāta 19 gadus vecā gleznotāja Pablo Pikaso pirmā izstāde, kas izpelnās kritiķu atzinību.

1916. gadā sākas pirmā Sommas kauja, kas bija viena no lielākajām kaujām Pirmajā pasaules karā un viena no asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē. Sabiedroto spēki mēģināja izlauzties cauri Vācijas līnijām 40 kilometrus garā frontē uz ziemeļiem un dienvidiem no Sommes upes Francijas ziemeļos. Kaujā sabiedroto pusē krita 146 000 karavīri, bet vācu pusē 164 000 karavīri.

1916. gadā kanādiešu aktrise Mērija Pikforda kļūst par pirmo sieviešu kārtas kinozvaigzni, kas par filmu saņem miljonu ASV dolāru.

1945. gadā Maskavā notiek grandioza militāra parāde, svinot uzvaru Otrajā pasaules karā.

1947. gadā amerikāņu pilots ziņo par debesīs redzētiem dīvainiem objektiem, kas līdzinājās "virs ūdens planējošiem lidojošajiem šķīvīšiem". Tas ir pirmais gadījums, kad lietots termins "lidojošais šķīvītis".

1948. gadā Padomju Savienība sāk bloķēt Berlīni, apturot visu sauszemes satiksmi no Rietumvācijas.

2003. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins sāk vēsturisku vizīti Lielbritānijā, kļūstot par pirmo Krievijas līderi, kurš apmeklējis Lielbritāniju kopš cara Aleksandra II 1874. gada vizītes.