22.marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1931. gadā Valters Nollendorfs - Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes     1947. gadā Afanasijs Kuzmins - šāvējs, vienpadsmitkārtējs pasaules čempions, desmitkārtējs Eiropas čempions, Seulas olimpisko spēļu čempions, piedalījies 8 olimpiskajās spēlēs, pieder vairāki pasaules rekordi šaušanā.

1955. gadā Valdis Zatlers - bijušais Latvijas Valsts prezidents, 11.Saeimas deputāts.

1976. gadā Raivis Vidzis – bijušais spēkavīrs.

1977. gadā Santa Ratniece - komponiste, muzikoloģe.

1979. gadā Staņislavs Olijars - vieglatlēts.

1982. gadā Andris Bulis – aktieris.

1983. gadā Jevgeņijs Isajevs - Jaunā Rīgas Teātra aktieris.

Jubilāri pasaulē

1459. gadā Maksimiliāns I - Svētās Romas impērijas imperators (miris 1519.gadā).

1599. gadā Antonijs van Diks - flāmu gleznotājs (miris 1641.gadā).

1609. gadā Jans II Kazimirs - Polijas un Lietuvas karalis (miris 1672.gadā).

1797. gadā Vilhelms I - Vācijas imperators (miris 1888.gadā).

1817. gadā Brekstons Bregs - amerikāņu konfederātu ģenerālis (miris 1876.gadā).

1908. gadā Luī l'Amūrs - amerikāņu rakstnieks (miris 1988.gadā).

 1912. gadā Karls Maldens - amerikāņu aktieris (miris 2009.gadā).

1921. gadā Nino Manfredi - itāļu kinoaktieris un režisors (miris 2004.gadā).

1923. gadā Marsels Marso - franču mīmiķis (miris 2007.gadā).

1924. gadā Alens Neuhārts - amerikāņu uzņēmējs, laikraksta "USA Today" dibinātājs.

1931. gadā Viljams Šatners - kanādiešu aktieris.

1937. gadā Andželo Badalamenti - amerikāņu komponists.

1943. gadā Džordžs Bensons - amerikāņu džeza ģitārists.

Vairāku “Grammy” ieguvējs, leģendārais džeza ģitārists un dziedātājs Džordžs Bensons

1943. gadā Kīts Relfs - angļu rokmūziķis ("The Yardbirds"), miris 1976.gadā.

1947. gadā Džeimss Patersons - amerikāņu rakstnieks.

1948. gadā Endrū Loids Vēbers - britu komponists.

1949. gadā Fanija Ardāna - franču aktrise.

1950. gadā Gorans Bregovičs - dienvidslāvu mūziķis.

1967. gadā Mario Čipolīni - itāļu riteņbraucējs.

1972. gadā Elviss Stojko - kanādiešu daiļslidotājs.

1973. gadā Beverlija Naita - angļu dziedātāja.

1976. gadā Rīsa Viterspūna - amerikāņu aktrise.

1979. gadā Ārons Norts - amerikāņu mūziķis ("Nine Inch Nails").

Notikumi Latvijā

1997. gadā Privatizācijas aģentūras rīkotajā AS "Līgatnes papīrfabrika" izsolē papīrfabrikas akciju kontrolpaketi par Ls 454 000 nopērk fiziska persona - šīs rūpnīcas direktors Andris Segliņš.

1999. gadā tiek nodibināta jauna graudu audzētāju kooperatīvo sabiedrību savienība "Zemgales grauds".

2002. gadā, atzīmējot Starptautisko ūdens dienu, Vides aizsardzības klubs Rīgā pie Akmens tilta svinīgi atklāj ceļa zīmi "Daugava".

2002. gadā Rīgas rajona Ķekavas pagastā oficiāli tiek atklāta restaurētā Rāmavas muiža.

2002. gadā Viļņā tiekas Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga, Valds Adamkus, Arnolds Rītels un Aleksandrs Kvasņevskis.

2003. gadā Korupcijas apkarošanas biroja darbinieki un premjera ārštata padomnieki pieredzes apmaiņas vizītē apmeklē Honkongu.

2004. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga paraksta pavēli par viceadmirāļa pakāpes piešķiršanu Nacionālo bruņoto spēku komandierim Gaidim Andrejam Zeibotam. Līdz ar to viņam piešķirta augstākā militārā dienesta pakāpe Latvijā.

Notikumi pasaulē

1622. gadā indiāņi nogalina 347 angļu kolonistus netālu no Džeimstaunas Virdžīnijā. Tā ir trešdaļa kolonijas iedzīvotāju.

1784. gadā Smaragda Budas statuja svinīgā ceremonijā tiek pārvietota uz kapelu Bangkokā, kur tā atrodas joprojām.

1809. gadā par Zviedrijas karali pēc Gustava IV Ādolfa kļūst Kārlis XIII.

1829. gadā Lielbritānija, Francija un Krievija nosaka Grieķijas robežas.

1859. gadā zemestrīcē Ekvadoras galvaspilsētā Kito iet bojā vairāk nekā 5000 cilvēku un tiek sagrautas vairākas no Dienvidamerikas slavenākajām celtnēm.

1873. gadā Spānijas Nacionālā asambleja Puertoriko apstiprina likumu par verdzības atcelšanu.

1888. gadā tiek dibināta Anglijas un Velsas Futbola līga, kurā piedalās profesionāli futbola klubi. Tā ir senākā profesionālā līga pasaules futbola kartē.

1894. gadā notiek pirmā Stenlija kausa izcīņas izslēgšanas spēle hokejā.

1895. gadā francūži Ogists un Luī Lumjēri privātā skatē pirmo reizi pasaulē demonstrē filmu.

Pasaulē pirmā filma

1917. gadā ASV kļūst par pirmo pasaules valsti, kas atzīst Krievijas pagaidu valdību pēc monarhijas krišanas.

1933. gadā ASV prezidents Franklins Rūzvelts legalizē alus un vīna tirdzniecību.

1939. gadā Otrajā pasaules karā Vācija atņem Lietuvai Klaipēdu (Mēmeli).

1943. gadā Otrajā pasaules karā Vācijas okupācijas spēki Baltkrievijā dzīvus sadedzina visus Hatiņas ciemata iedzīvotājus.

1945. gadā Ēģipte, Irāka, Jordānija, Libāna un Sīrija Kairā dibina Arābu līgu.

1960. gadā Amerikāņu fiziķi Arturs Leonards Šoulovs un Čārlzs Taunss saņem pirmo patentu uz lāzeri.

1963. gadā Lielbritānijā tiek izdots pirmais grupas "The Beatles" albums "Please Please Me".

1980. gadā grupas "Pink Floyd" singls "Another Brick in the Wall" sasniedz pirmo pozīciju "Billboard" topu tabulā.

1993. gadā datortehnoloģiju kompānija "Intel" laiž tirgū pirmos "Pentium" procesorus.

1995. gadā krievu kosmonauts Valērijs Poļakovs atgriežas no misijas kosmosā, tajā pavadot rekordilgu laiku - 438 dienas.

1997. gadā 14 gadus un 10 mēnešus vecā amerikāniete Tara Lipinski kļūst par jaunāko pasaules čempioni daiļslidošanā.

2001. gadā ASV izraida četrus Krievijas diplomātus un paziņo, ka līdz 1.jūlijam valsti būs jāatstāj vēl 46 viņu kolēģiem, cenšoties likvidēt Krievijas spiegu tīklu. Dienu vēlāk Krievija liek arī ASV nomainīt 50 diplomātus.

2004. gadā Izraēlas helikoptera uzbrukumā Gazas joslā tiek nogalināts palestīniešu islāma kaujinieku grupējuma "Hamas" līdzdibinātājs Ahmeds Jasins un viņa miesassargi.

2005. gadā Arābu valstu līderi vienojas atjaunot Tuvo Austrumu miera iniciatīvu, piedāvājot Izraēlai normālas attiecības, ja tā izvestu savus spēkus līdz 1967.gada robežām.

2006. gadā Basku kaujinieku grupējums ETA pasludina pastāvīgu pamieru.

2016. gadā pašnāvnieku sarīkotos sprādzienos Briseles lidostā un metro iet bojā 35 cilvēki un vairāk nekā 300 tiek ievainoti.

LETA, kasjauns.lv/FOTO: no Izdevniecības Rīgas viļņi arhīva