Lidostas "Rīga" Juridisko departamentu vada savulaik par krāpšanu tiesāts jurists

Šeit vietā jautājums – vai lidostas Juridiskā departamenta direktora amatu drīkstēja uzticēt cilvēkam ar ne visai „tīru” reputāciju. Viņš ne tikai ir agrāk tiesāts, bet pēdējā laikā izgaismojies arī kā juridiskais pārstāvis visnotaļ skandalozās lietās gan saistībā ar „Laimas” reiderisma lietu, gan „Liepājas metalurgu”.

Jāņem vērā, ka lidosta „Rīga” ir valsts stratēģisko interešu objekts, kas, piemēram, nodrošina NATO transportlidmašīnu uzņemšanu un risina citus ar valsts drošību saistītus jautājumus. Tātad lidostas augstākā līmeņa amatpersonām būtu jāstrādā ar konfidenciāliem, valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem. Tomēr Krieķa biogrāfijā ir arī „melni plankumi”. Viņam savulaik piespriesta brīvības atņemšana uz diviem gadiem pēc Kriminālkodeksa 142. panta otrās daļas, 193. panta un 218. panta pirmās daļas, kuri paredz atbildību par krāpšanu, izspiešanu un šaujamieroču nēsāšanu vai glabāšanu. Tādēļ viņš nevar kļūt par zvērinātu advokātu, šo vai citu iemeslu dēļ viņam arī liegta pielaide valsts noslēpumam.

Interesanti, ka gluži vai valsts noslēpums ir tas, ka lidostas „Rīga” Juridisko departamentu vada Krieķis. Atšķirībā no citām amatpersonām un lidostas departamentu vadītājiem viņa vārds lidostas interneta mājaslapā nav publiskots. Tādējādi rodas iespaids, ka kāds nevēlas, lai plašāka sabiedrība zinātu, ka viņš vada Juridisko departamentu.

Lidostas „Rīga” Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane gan patiesību neslēpj un Kasjauns.lv atbildēja: „Valsts akciju sabiedrības „Rīga” Juridiskā departamenta direktore ir Lauma Jenča. Juridiskā departamenta direktores prombūtnes laikā saskaņā ar  noslēgto darba līgumu Juridiskā departamenta direktora pienākumus veic Mg. iur. Mārtiņš Krieķis.” Te jāpiebilst, ka Jenča pērnā gada nogalē devās bērna kopšanas atvaļinājumā.

Lidostas „Rīga” vadība: „Nebija pamata neslēgt darba līgumu ar Krieķi”

Satiksmes ministra Anrija Matīsa padomniece komunikāciju jautājumos Līga Līce norādīja, ka „kapitālsabiedrības (tostarp arī starptautiskā lidosta „Rīga”) pašas veido savu kadru politiku”. Lidostas komunikāciju speciāliste Rinmane. Viņa Kasjauns.lv atbildēja:

„Attiecībā uz visām personām, kuras strādā valsts akciju sabiedrībā „Starptautiskā lidosta „Rīga”” (Lidosta) pirms personas stāšanās darbā tiek veikta obligātā iepriekšējās darbības pārbaude, un darba līgumi tiek slēgti tikai pēc sekmīgas iepriekšējās darbības pārbaudes rezultātu saņemšanas. Minētā pārbaude tika veikta arī attiecībā uz Juridiskā departamenta direktoru Mg. iur. Krieķi, un tās laikā netika iegūtas ziņas, kas saskaņā ar iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem var būt par pamatu atteikties slēgt darba līgumu starp starptautisko lidostu „Rīga” un Krieķi.

Attiecībā uz Juridiskā departamenta direktora kontaktu publicēšanu Lidostas mājaslapā, Lidosta informē, ka Juridiskā departamenta direktora kontaktinformācija interneta vietnē nav tikusi publicēta iepriekš un netiek publicēta pašlaik tāpēc, ka Lidosta mājaslapā publicē to Lidostas darbinieku kontaktinformāciju, kuru tiešajos pienākumos ietilpst komunikācija ar citām personām savu darba pienākumu ietvaros pēc trešo personu iniciatīvas.”

Tai pašā Krieķa darbību arī izvērtējusi Drošības policija un tā secinājusi, ka juristam nevar uzticēt pielaidi valsts noslēpumam. Drošībnieki Kasjauns.lv pavēstīja:

„Informējam, ka Drošības policija (DP) atteica VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” minētajai amatpersonai atļauju darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, par ko attiecīgi tika informēta arī lidostas vadība. Līdz ar to šai amatpersonai nav tiesības iepazīties ar informāciju, kas satur valsts noslēpumu, taču viņš formāli var ieņemt citu amatu, ja tam nav nepieciešama atļauja darbam ar valsts noslēpumu. Lēmumu par to, vai šī amatpersona var turpināt strādāt VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, pieņem lidostas vadība. DP kompetencē šajā situācijā ir pārraudzīt, vai VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” tiek ievēroti normatīvajos aktos paredzētie informācijas aizsardzības pasākumi, tai skaita, vai tiek nodrošināts, ka valsts noslēpumu saturoša informācija nenonāk to personu rīcībā, kam nav atļaujas iepazīties ar šādu informāciju. DP no savas puses arī veic visus likumā paredzētos pasākumus šādas pārraudzības nodrošināšanai.”

Kad 2013. gada decembrī lidostas „Rīga” Juridiskā departamenta direktore Lauma Jenča devās bērna kopšanas atvaļinājumā, viņas vietā bez jebkāda konkursa dziļā slepenībā darbā tika pieņemts jurists Krieķis. Publiskajā telpā Krieķa vārdu saistībā ar lidostu „Rīga” nav iespējams atrast, tātad jāsecina, ka kādam ir ļoti izdevīgi, lai Krieķa darbība valsts stratēģiskas nozīmes objektā paliktu „pelēkajā zonā” un ārpus sabiedrības uzmanības loka. Bet varbūt vaina tā, ka starptautiskās lidostas „Rīga” Juridiskā departamenta direktora amats pieder to kategorijai, kurai nepieciešama pielaide valsts noslēpumam? Varbūt tieši tāpēc, ka jurists Krieķis savas sodāmības dēļ nevar nokārtot zvērināta advokāta eksāmenu un pielaide valsts noslēpumam viņam ir liegta, Krieķa vārds nekur publiskajā telpā saistībā ar lidostu „Rīga” tā arī nav parādījies.

Kas īsti ir Mārtiņš Krieķis?

Zināms, ka viņš bijis Kirova Lipmana pārstāvis „Liepājas metalurga” maksātnespējas lietā, un tagad pārstāv ASV ārzonas uzņēmuma „Menard Port LLC” intereses tiesas ceļā iegūt no „NP Food” uzņēmumiem „Laima”, „Staburadze”, „Gutta” un vēl vairāk kā divdesmit uzņēmumiem 5,3 miljonus eiro. Saistībā ar „Menard Port LLC” un tā faktiskā īpašnieka Mārča Miķelsona darbībām saistībā ar iespējamu reiderismu un dokumentu viltošanu dažādos laika periodos jau ierosināti trīs kriminālprocesi, un arī šim faktam vajadzētu darīt uzmanīgus Krieķa darba devējus lidostā „Rīga”. Taču tas nenotiek. Tieši pretēji: iespējams, juristam Krieķim ir iespēja strādāt arī ar konfidenciāliem nacionālās aviokompānijas „Air Baltic” dokumentiem, ar kuriem atkal tīri teorētiski varētu strādāt tikai cilvēki ar nevainojamu reputāciju un pielaidi valsts noslēpumam. Turklāt no neoficiāliem avotiem zināms, ka juridiskā departamenta direktors Krieķis kopā ar lidostas „Rīga” valdes locekļiem Andi Damlicu un Raimondu Rožkalnu ķērušies pie vairāku lidostas dienestu restrukturizēšanas, kuru plānots pabeigt drīz pēc Saeimas vēlēšanām.

Jāpiebilst, ka savulaik Rožkalns bija spiests pamest Drošības policijas priekšnieka amatu, kad presē parādījās ziņas par viņa saistību ar plāniem izveidot regulējamu kurdu bēgļu plūsmu caur Latviju uz Skandināvijas valstīm.

Valsts kapitālsabiedrībās ikviena dienesta vadītājam būtu jāvadās pēc labas pārvaldības principiem. Tomēr tieši jurists Krieķis, iespējams, panācis lidostai neizdevīga līguma noslēgšanu ar advokātu biroju „Rebenoks un Vilders”, kurā pats pirms pārnākšanas darbā uz lidostu strādājis. Minētais birojs pārstāv lidostu darba strīdā pret trim lidostas drošības darbiniekiem, un avoti lidostā stāsta, ka par šīs tiesvedības vešanu divās tiesu instancēs „Rebonoks un Vilders” saņēmuši Latvijas mērogiem darba strīdu lietās karalisku atalgojumu – 170 tūkstošus eiro.

Tomēr lidostas valdi nemulsina ne šis milzīgais cipars, ne arī fakts, ka Mārtiņa Krieķa pirmais darbs lidostā bija savām vēlmēm atbilstoša darba krēsla iegāde par 700 eiro, vēsta Kasjauns.lv avoti lidostā. Lidosta „Rīga” šo sava jaunā darbinieka prasību arī nekavējoties izpildīja.

Krieķi Juridiskā departamenta amatā atbalstot arī lidostas valdes loceklis Andis Damlics. Par to gan nebūtu jābrīnās: Damlics un Krieķis, toreiz vēl Baložu pilsētas kultūras nama galvenais speciālists, 2009. gadā startēja Ķekavas novada domes vēlēšanās no politiskās partijas „Rīgas apriņķa novadu apvienība” saraksta. Vēlāk abi strādāja kopā Ķekavas novada pašvaldībā un runā, ka jau tolaik viņus saistījušas vairākas „interesantas” lietas.

Lidostā „Rīga” notiek vēl citas dīvainības. Piemēram, lai arī nekādi noteikumi to neparedz, lidostas valdes priekšsēdētājam Aldim Mūrniekam tikušas apmaksātas lidmašīnas pilota mācības, bet gan lidostas valde, gan Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš uz šo nelikumīgo lidostas naudas šķērdēšanu pievēruši acis.

Runā, ka, iespējams, galvenais Krieķa uzdevums lidostā esot dažādu ar „Air Baltic” un lidostu saistītu dokumentu izpēte. Diemžēl šī darba pasūtītāja vārds tā arī nav zināms.