Ar jauno gadu stājas spēkā vērienīgas izmaiņas. Kādas tās ir?

Minimālā mēnešalga Latvijā palielināta līdz 700 eiro

Šodien stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, ar kuriem minimālā mēneša darba alga Latvijā tiek palielināta no 620 uz 700 eiro.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018.-2021.gadā darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 18,1% līdz 20,6% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem, bet 2022.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16%.

CSP dati par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, liecina, ka 2022.gadā no 123 143 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 94 190 darba ņēmēji jeb 17,7% no privātajā sektorā nodarbinātajiem, savukārt, sabiedriskajā sektorā bija 26 032 darba ņēmēji jeb 11,4% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem.

Hipotekāro kredītu ņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 000 eiro piemēros valsts atbalstu

Šodien stājas spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 000 eiro 2024.gadā būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.

Lai sniegtu šo atbalstu, kredītiestādēm noteikts pienākums maksāt nodevu "nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā mājsaimniecību maksājumu slogu".

Bankām kā nodevas maksātājiem turpmāk būs pienākums katram atbilstošajam hipotekārā kredīta ņēmējam aprēķināt kredītu procentu kompensāciju 30% apmērā no ceturksnī samaksātajiem procentu maksājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar attiecīgo hipotekārā kredīta līgumu, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes (kopējās likmes).

Taču kredītu procentu kompensāciju nemaksās par hipotekārajiem kredītiem ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.

Kredīta procentu kompensāciju saņems hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru kredīta līgums būs noslēgts līdz 2023.gada 31.oktobrim un kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniegs 250 000 eiro.

Palielina darba samaksu veselības aprūpē strādājošajiem

Šodien stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par zemāko mēnešalgu ārstniecības personām, lai īstenotu darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpē strādājošajiem, kam kopumā tiks novirzīti 71,33 miljoni eiro 2024.gadā un turpmāk ik gadu.

Veselības ministrijā (VM) informēja, ka zemākā mēnešalgas likme tiek palielināta veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, tai skaitā ārstniecības personām slimnīcās, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, Valsts asinsdonoru centrā, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem un ārstniecības personām vēl citās iestādēs, kas sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus.

No janvāra visiem pedagogiem palielina zemāko stundas likmi

No 1.janvāra visiem pedagogiem, tostarp pirmsskolas pedagogiem, zemākā stundas likme tiek palielināta līdz 9,54 eiro, paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par pedagogu darba samaksu.

Pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiks paredz, ka pedagogu zemākā vienas darba stundas likme no 1.janvāra pieaugs par 12,2%, sasniedzot 1374 eiro mēnesī par slodzi 36 stundas nedēļā.

Savukārt pirmsskolas pedagogu minimālā atalgojuma likme pieaugs par 23%, sasniedzot 1526 eiro mēnesī par 40 stundu darba slodzi nedēļā. Tādējādi tiks izpildīts Satversmes tiesas (ST) lēmums par pirmsskolas pedagogu zemākās algas likmes izlīdzināšanu ar pārējo vispārējās izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi. Kopumā ST lēmuma izpildei piešķirts papildu finansējums 16 328 984 eiro apmērā.

Bērnu no pusotra līdz četru gadu vecumam izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksa tiek finansēta no pašvaldību budžetiem. Pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai finanšu līdzekļi rodami no pašvaldību budžetiem, kas pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aplēsēm indikatīvi veido 26,2 miljonus eiro.

Palielinātas arī zemākās mēneša darba algas likmes vispārējās izglītības un interešu izglītības iestāžu vadītājiem, kā arī izglītības metodiķiem.

Mērķdotācijās un caur nozaru ministrijām pašvaldības šogad saņems gandrīz miljardu eiro

Mērķdotācijām pašvaldībām no valsts budžeta šogad paredzēti 617,07 miljoni eiro, savukārt caur nozaru ministrijām pašvaldības saņems vēl 345,77 miljonus eiro, un tas kopā veidos gandrīz miljarda jeb 962,84 miljonu eiro finansējumu.

Par to iepriekš vienojās Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un nolēma Saeima.

No kopējā mērķdotāciju apmēra 465,83 miljoni eiro paredzēti pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Vēl 80,96 miljoni eiro paredzēti pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Savukārt 69,32 miljoni eiro mērķdotācija paredzēta pašvaldību izglītības pasākumiem, bet 966 394 eiro - mērķdotācijai pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) fondam paredzēta 35,92 miljonu eiro apmērā.

Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% UIN avanss no iepriekšējā gada peļņas

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Turpmāk e-veselības vietnei nevarēs pieslēgties ar internetbanku autentifikācijas rīkiem

No šodienas e-veselības portā "eveseliba.gov.lv" iedzīvotāji un veselības nozares profesionāļi vairs nevarēs pieslēgties ar internetbanku autentifikācijas rīkiem, bet tikai ar mobilām lietotnēm "SmartID", "eParaksts mobile" vai personas apliecību jeb eID karti, aģentūru LETA informēja Nacionālajā veselības dienesta (NVD).

NVD aicina iedzīvotājus gādāt sev derīgus identifikācijas līdzekļus, lai piekļūtu savām e-receptēm, e-darbnespējas lapām, e-nosūtījumiem un citiem veselības datiem, kas ir pieejami e-veselības vietnē.