foto: REUTERS/SCANPIX
Nākamgad pieprasījums pēc naftas augs straujāk nekā plānots, bet kādas tendences prognozē Eiropā?
Naftas un gāzes nozares darbinieks staigā urbšanas iekārtas darbības laikā Žetībajas atradnē Mangistau apgabalā, Kazahstānā.
Bizness un ekonomika
2023. gada 22. decembris, 10:02

Nākamgad pieprasījums pēc naftas augs straujāk nekā plānots, bet kādas tendences prognozē Eiropā?

Jauns.lv

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) ceturtdien paziņoja, ka pasaules pieprasījums pēc naftas nākamgad pieaugs straujāk, nekā gaidīts, un tas liecina, ka, neraugoties uz šonedēļ noslēgto COP28 vienošanos par atteikšanos no fosilā kurināmā, tuvākajā laikā naftas patēriņa perspektīvas joprojām ir stabilas. Bet kādas ir naftas pieprasījuma tendences Eiropā?

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) jaunākajā ziņojumā par naftas tirgu iezīmē pozitīvu ainu par globālo pieprasījumu 2023. gadā, taču tajā ietverts brīdinājums: aģentūra ir samazinājusi pieprasījuma prognozes par 400 000 barelu dienā (bpd) 2023. gada ceturtajā ceturksnī, un puse no samazinājuma attiecas uz Eiropu.

Ņemot to vērā, aģentūra prognozē, ka vēl viens svarīgs notikums, kas ietekmēs naftas cenu tendences 2024. gadā, būs ārpus OPEC esošās ražošanas pieaugums.

Kas teikts ziņojumā?

Viens no galvenajiem ziņojumā ietvertajiem datiem paredz, ka globālais naftas pieprasījums pieaugs par 2,3 miljoniem barelu dienā (mbpd) līdz 101,7 mbpd.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) atsaucas uz ASV naftas ieguves straujo pieaugumu, kas nesen sasniedza 13,24 miljonus tonnu dienā (saskaņā ar EIA datiem), un norāda, ka ir novērots ražošanas pieaugums valstīs, kas nav OPEC, bet kas ir pasaules lielākās naftas eksportētājas. 

Gajānā, Brazīlijā un Irānā naftas ieguves pieaugums ir palielinājis globālo piedāvājumu par aptuveni 1,8 miljoniem tonnu dienā, kas 2023. gadā sasniedza 101,9 miljonus tonnu dienā, norāda IEA, savukārt 2024. gadā šīs valstis ir gatavas palielināt globālo ieguvi līdz pat 3 miljoniem tonnu dienā.

Citviet Krievija ir sākusi saskarties ar sankciju sekām, jo tās jēlnaftas eksports novembrī strauji samazinājās, kas samazināja arī tās eksporta ieņēmumus, norādīja IEA. Ienākumi no naftas un kondensātiem mēneša laikā samazinājās par 17 %, sasniedzot 15,2 miljardus ASV dolāru (13,9 miljardus eiro), kas ir zemākais rādītājs kopš 2023. gada jūlija. 

Interesanti atzīmēt, ka arī Krievija brīvprātīgi samazināja savu eksportu un, neraugoties uz naftas ieņēmumu kritumu mēnesī, tās eksporta ieņēmumi gada griezumā joprojām ir lielāki.

Vispārīgāk runājot, arī pasaules krājumos ir reģistrēts būtisks samazinājums, jo, saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) datiem, oktobrī tie samazinājās par 19,6 miljoniem barelu.

Naftas pieprasījuma kritums Eiropā

foto: ZUMAPRESS.com
Darbinieks rāda jēlnaftu, kas iegūta Ķīnas naftas ķīmijas korporācijas (Sinopec) urbumā Yuejin 3-3XC Tarima baseinā Ķīnas ziemeļrietumu Sindzjanas Uiguru autonomajā apgabalā.

Lai gan Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) ir optimistiski noskaņota attiecībā uz naftas pieprasījuma pieaugumu nākamajā gadā, tirgos, īpaši Eiropā, ir arī ievērojami šķēršļi, ar kuriem nāksies saskarties. 

IEA norādīja, ka 2023. gada 4. ceturksnī pasaules naftas pieprasījums ir samazinājās par aptuveni 400 000 barelu dienā, un aptuveni puse no šī samazinājuma ir Eiropā. 

Globālie ekonomiskie apstākļi ir radījuši lejupvērstu spiedienu uz naftas cenām, jo kopš 2023. gada septembra beigām tās ir samazinājušās par 23%. IEA norādīja, ka Eiropas naftas pieprasījums izskatās "īpaši mērens lielos ražošanas un rūpniecības lejupslīdes apstākļos".

Jaunākais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) eirozonā - viens no labākajiem rādītājiem ekonomikas stāvokļa novērtēšanai - apstiprina IAE prognozes: decembra PMI liecina, ka uzņēmējdarbības aktivitāte turpināja samazināties katrā šī gada ceturksnī. 

Konkrētāk, Hamburgas komercbankas saliktais PMI decembrī bija 47 punkti, salīdzinot ar 47,6 punktiem novembrī. Vācijā, Eiropas lielākajā ekonomikā, reģistrēts straujāks kritums, kas liecina par recesiju.

Savukārt Francijas, Eiropas otrās lielākās ekonomikas, izaugsmes temps palēninājās straujāk, nekā gaidīts. Nodarbinātības indekss arī bija 3 gadu zemākajā līmenī - 49,6.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) ziņojumā brīdināts par iespējamo naftas pieprasījuma samazināšanos, jo kļūst skaidrāki pierādījumi, kas to apstiprina. 

"Pieprasījuma temps samazināsies no 2,8 milj. b/d gada izteiksmē 3. ceturksnī līdz 1,9 milj. b/d 4. ceturksnī," teikts ziņojumā. 

Daži no faktoriem, kas veicina šo kritumu, ir monetārās politikas ierobežošana valstīs un vispārējā globālās ekonomikas lejupslīde. Turklāt naftas pieprasījumu vēl vairāk samazināja stingrāki noteikumi attiecībā uz efektivitātes standartiem un pieaugošais elektrisko transportlīdzekļu lietojums.

2023. gads ir bijis nozīmīgs pasaules naftas tirgiem kopumā un jo īpaši Eiropas tirgiem. IEA cer, ka tās ziņojums sagatavos pasaules ekonomiku nākamajam gadam.