Neizpildīti solījumi, kavēti termiņi un nekvalitatīvi darbi. Vairākas iestādes lauzīs līgumu ar firmu "Būvkore"

Būvdarbi tiek finansēti no tā dēvētās kovidnaudas – līdzekļiem, ko 2021. gadā papildus piešķīra būvniecībai, lai sildītu ekonomiku. Lai arī šīs programmas mērķis bija ātri uzsākt un ātri pabeigt būvdarbus, tas šajos gadījumos nav izdevies, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Viens no līderiem iepirkumos

2021. gadā SIA “Būvkore” bija viens no līderiem uzvarētu valsts un pašvaldību būvniecības iepirkumu skaitā – iegūti deviņi pasūtījumi par kopējo summu 13 miljoni eiro. Tas ir aptuveni trīsreiz vairāk nekā uzņēmuma iepriekšējā gada apgrozījums. SIA “Būvkore” īpašnieki ir Kristaps Pielēns-Pelēns (80%) un Haralds Pielēns-Pelēns (20%).

2021. gada augustā SIA Būvkore” uzvarēja divos Valsts izglītības un attīstības aģentūra (VIAA) izsludinātajos būvdarbu iepirkumos – par  Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma jumta atjaunošanu un pārejas pārbūvi (iepirkuma summa 752 293 eiro), kā arī par Rīgas Tūrisma un radošās industrijas dienesta viesnīcas pārbūvi (3 407 131 eiro).

Jau oktobrī būvuzņēmums ķērās pie jumta Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma ēkai. Jumta atjaunošana notika, neizmantojot pagaidu jumtu (konkursa dokumentācijā bija norādīts, ka nepieciešamības gadījumā tādu vajag, lai aizsargātu ēku no nokrišņiem).

Būvdarbu laikā skola regulāri applūst

Pāris mēnešu vēlāk tehnikumā sākās cīņa ar mitrumu, kas turpinājusies gada garumā. Pērn janvārī tehnikuma klases notecēja pirmoreiz. Jumta atjaunošana turpinājās, bet ēka applūda atkal un atkal. Turklāt vasarā lietus izmērcējis ne vien halli un augšējo stāvu, bet arī zemākos.

Iesaistījās gan pilsētas būvinspektori, gan Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), kas aizliedza ekspluatēt daļu no augšējo stāvu telpām, uzskatot, ka tās ir bīstamas.

“Pastāv risks, ka daļa no samitrinātās konstrukcijas, apdares materiāli, kas ir mitri, var nekontrolēti nokrist  uz cilvēkiem, kas uzturas atsevišķās telpās. Šajā zonā, lai izvairītos no potenciālā nelaimes gadījuma riska, ir pieņemts šāds lēmums. Aizliegums ir spēkā arī pašreiz,” saka BVKB Būvju ekspluatācijas kontroles nodaļas vadītāja Kristīne Griga.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Būvobjektu kontroles nodaļas būvinspektors būvdarbu žurnālā izdarīja atzīmi par to, ka ir jāpievērš uzmanība pagaidu jumta seguma nodrošināšanai, lai būvdarbu laikā nokrišņi tomēr telpās nenokļūtu vai nokļūtu pēc iespējas mazāk, stāsta minētās nodaļas vadītājas vietniece Aija Meļņikova.

Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktors Gvido Zilūzis stāsta: “Bija novilkti tenti, kuri, protams, pie pirmā lielā vēja un pie pirmās lielās lietusgāzes tā arī neko neizturēja. Un sākās tas pats stāsts - tad, kad bija noņemts jumts, tad slikti uztaisīts pagaidu jumts nebija vairs lietojams, un viss tas ūdens, kas tanī brīdī jūlijā nogāzās uz mums, tad arī visas klases applūdināja.”

Izglītības iestāde ķīlnieka lomā

Vasaras vidū darbiem bija jābūt jau pabeigtiem. Būvnieks attaisnojās gan ar kovidu, gan karu. Viņam darbus ļāva pabeigt līdz septembrim. Taču tas nenotika un jaunieši remonta ēnā mācās nu jau otro mācību gadu. Jumts vēl nedēļas sākumā pabeigts nebija.

“Mēs, Rīgas Mākslas un mediju tehnikums, esam ķīlnieka lomā, un šobrīd ir, protams, skaidrs, ka tas jumts ir gandrīz par 90 vairāk procentiem pabeigts un atliek to tikai pabeigt tikai. Bet tanī pašā brīdī nav pilnīgi skaidrs, kad tas tiks izdarīts un kādā veidā,” saka Zilūzis.

Īsi pirms Ziemassvētkiem lietusūdens jau atkal appludināja vairākas telpas. Ēku apseko pilsētas būvinspektors, kuram strādnieki nupat kā apgalvojuši, ka visas problēmas esot novērstas. Pasūtītājs apņēmies būvnieku prom nelaist, kamēr patiešām nav atjaunotas arī visas nopludinātas telpas.

Būvnieks brīdināts par līguma laušanu

Tehnikuma ēkas remontam līdzekļi tika iedalīti no tā dēvētās kovida naudas, kad 21. gada pavasarī valdība nolēma strauji iepludināt būvniecībā vairāk nekā 200 miljonus eiro, lai caur šo nozari sildītu visu ekonomiku. Tobrīd svarīgākais nosacījums bija, lai projekti būtu augstā gatavībā – jeb tādi, kurus var uzsākt jau tajā pašā gadā, un pērn (2022. gadā) pabeigt. 

Taču nekāda ekspresbūvniecība nesanāca. VIAA, kas ir darbu pasūtītājs Mākslas un mediju tehnikumā, šobrīd cīnās ar vēl vienu augstas gatavības projektu, ko celtniekam vajadzēja pabeigt līdz gadu mijai. Arī te būvnieks tas pats – SIA “Būvkore”. Jau oktobrī viņus brīdināja par nepieciešamību nodrošināt darbu veikšanai nepieciešamo darbaspēka daudzumu. Pasūtītājs piekrita termiņu pagarināt līdz februārim. Taču, redzot, kādā tempā darbi notiek, visticamāk ēkas pārbūvi nepabeigs arī līdz vasarai, kad te jau bija iecerēts izmitināt Dziesmu svētku dalībniekus.

“Faktiski būvnieks jau ir brīdināts par līguma laušanu. Viņam ir izvirzīti nosacījumi, lai mēs varētu līgumu turpināt, viņam ir jāizpilda darbi līdz kaut kādam noteiktam posmam. Un reizi nedēļā mēs pārvērtējam, vai viņu progress pa šo nedēļu ir pietiekams, lai mēs ar viņu darbu turpinātu. Ir jāsaprot, ka līguma laušana šinī gadījumā arī nāk ar savu risku komplektu. Pasūtītājam tas nav viegls lēmums,” saka VIAA Izglītības infrastruktūras projektu departamenta Projektu vadības nodaļas vadītāja vietnieks Mārcis Zitmanis.

Izrādās - solījumi nav pildīti arī citviet

Lēmumu par līguma laušanu ar SIA “Būvkore” jau pieņēmusi Nacionālā mākslu vidusskola. Uzņēmums 2021. gada augustā uzvarēja iepirkumā par skolas vienas ēkas pārbūvi (līgumcena 2 987 801 eiro). Arī šīs ēkas pārbūve bija viens no objektiem, ko finansēja no kovidlaika naudas, bet tas iestrēga un izpildīta nav pat trešdaļa. No visa kā darīts pa druskai, kādu laiku daļa ēkas arī stāvējusi bez jumta, stāsta skolā.

“Mēs esam pārtraukuši sadarbību ar šo būvnieku. Mēs viņiem esam aizsūtījuši uzteikumu un laužam līgumu. Un drīzumā sludināsim iepirkumu jauniem būvdarbiem. (..) Es domāju, ka šis uzņēmējs katrā ziņā nav spējīgs... es negribētu teikt, ka uzbūvēt, brīžiem gribas teikt, ka viņš arī būvēt nav spējīgs,” saka Nacionālās mākslu vidusskolas direktors Jānis Ziņģītis.

Par solījumu nepildīšanu un darbu izpildes kavēšanu stāsta arī “Salaspils veselības centrā”, kur “Būvkore” vinnēja konkursā par dzīvojamās mājas pārbūvi par sociālās aprūpes centru, un kas arī bija jāpabeidz 2022. gadā.

Līgumi par summu, kas trīsreiz lielāka par gada apgrozījumu

Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja datiem “de facto” aprēķināja, ka 2021. gadā, kad atvēra programmu augstas gatavības būvprojektiem, SIA “Būvkore” pavisam tika pie deviņiem objektiem par kopējo summu 13 miljoni eiro. Tā ir trīsreiz lielāka par viņu iepriekšējā gada apgrozījumu.

Firmas īpašnieks Kristaps Pielēns-Pelēns visu nedēļu uz zvaniem neatbildēja, un nebija sastopams arī būvobjektos, kurus apmeklēja “de facto”.

Kāds no strādniekiem “de facto” klātbūtnē sazvanīja priekšnieku, kurš solīja atbildēt:

Strādnieks: Sveiks! Klau, tevi te gaida cilvēki ar mikrofoniem un kamerām.

K.Pielēns-Pelēns: Nu, es jau tagad nevarēšu būt, es esmu pie juristiem. “de facto”, ja? Es viņiem vēlāk uzzvanīšu vai atrakstīšu, zinu, zinu, jā.

Savukārt uz e-pasta vēstuli, kas tika nosūtīta uz Būvniecības informācijas sistēmā norādīto e-pasta adresi, viņš atbildēja jau pēc darba nedēļas beigām. K.Pielēns-Pelēns e-pastā norāda uz virkni problēmu, ar ko viņi ir sastapušies nosauktajos būvobjektos, piemēram, neprecīzi projekti, ka laikus nav bijis iespējams uzsākt darbus, faktiskā situācija izrādījusies atšķirīga no iepriekš prognozētā.

“Pirms līgumu parakstīšanas izvērtējām un daļēji pārklājās ne vairāk par pusi no objektiem. Taču šo ļoti lielo un īpašo laikietilpīgo izmaiņu dēļ pilnībā tika izjaukti mūsu darbu izpildes plāni-grafiki,” raksta K.Pielēns-Pelēns. Viņš pats apgalvo, ka visa jumta plakne Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā ir pabeigta.

Parādi VID

“Lursoft” datu bāzes liecina, ka uzņēmums šobrīd ir parādā Valsts ieņēmumu dienestam. Tas arī aizvadītajā vasarā uzsācis auditu par pēdējo divu gadu darījumiem. Bet par neapmaksātiem rēķiniem pret “Būvkori” vērsušies arī vairāki uzņēmumi, turklāt jau pirms kara Ukrainā, ko būvnieks pats sarunās ar pasūtītāju nosaucis par vienu no grūtību iemesliem. To pašu viņš norāda arī “de facto” nosūtītajā epastā: “Izmaiņas materiālu cenās, daļu materiālu bija jāmeklē jauni piegādātāji un būtiskākais, ka dēļ šīs nestabilās situācijas piegādātāji izmainīja piegādes nosacījumus, pieprasot pat līdz 100% priekšapmaksu, (iepriekš pārsvarā bija 20% priekšapmaksa ja tieši ar ražotāju). Arī lielie tirdzniecības tīkli, izvērtējot riskus, samazināja limitus 2 -3 reizes.”

Būvobjektu kontroles nodaļā iesaka, pasūtītājiem lieki nenogaidīt un, saskaroties ar būvdarbu veicēju iespējamiem pārkāpumiem, par notiekošo ziņot būvinspektoram.