Zināšanas par kiberdrošību ir, bet ikdienā pietrūkst disciplīnas sevi pasargāt

Vaicāti par preventīvām darbībām, kuras iedzīvotāji veic, lai izvairītos no kiberriskiem, aptaujātie visbiežāk (39%) norādījuši, ka izmanto antivīrusa programmas un izvēlas apmeklēt drošas, pazīstamas interneta vietnes (32%). Respondenti salīdzinoši bieži atzīmējuši, ka regulāri veic ierīces operētājsistēmas atjaunināšanu (29%) un apdomā, kādus datus uztic mobilajām lietotnēm, kad tās pieprasa, piemēram, pieeju fotogrāfijām un video, kontaktiem u.tml. (25%). Retāk aptaujas dalībnieki atzinuši, ka izmanto divpakāpju autentifikāciju (15%) un nelieto internetbanku un tamlīdzīgas vietnes, pieslēdzoties publiskam Wi-Fi tīklam (11%). Retāk cilvēki lejupielādē failus no drošām un pazīstamām vietnēm (7%), veic datu, foto un video dublēšanu (6%), kā arī maina paroles (4%). Aptaujātie arī reti norādījuši, ka neveic nekādas preventīvas darbības, lai sevi pasargātu (5%).

Šobrīd lietotājiem ir pieejamas dažādas metodes, kā pasargāt savu ierīci un datus, piemēram, drošu paroļu ieviešana, informācijas dublēšana, antivīrusa programmas, regulāri sistēmas atjauninājumi, divpakāpju autentifikācija un citi soļi, kam jākļūst par daļu no drošības rutīnas.

“Runājot par mobilo ierīču un datu drošību, manuprāt, ir ļoti svarīgi apzināties, ka tas ir vairāku preventīvu darbību kopums, kas nodrošina pietiekami lielu aizsardzību. Es negribētu teikt, ka iedzīvotājiem trūkst zināšanu par kiberdrošības jautājumiem, viņi drīzāk neizprot un nenovērtē, cik nopietnu kaitējumu var radīt kiberriski, tā atliekot preventīvu darbību ieviešanu savā ikdienā vai ieviešot tikai dažas no tām. Līdz ar to, jāsaka, ka šobrīd svarīgākais uzdevums ir sekmēt paradumu maiņu, rūpējoties par savu kiberdrošību, un iegūtās zināšanas pārnest praktiskās un regulārās ikdienas darbībās. Paraugoties uz aptaujas datiem, atzinīgi jāvērtē, ka cilvēki bieži atzīmējuši antivīrusa izmantošanu, taču ir neliela daļa cilvēku, kas nedara pilnīgi neko. Tiesa, lai gan antivīruss palīdz, piemēram, identificēt nedrošas interneta vietnes, novērst ar vīrusiem inficētu failu lejupielādi u.tml., tik vienkāršai, taču būtiskai darbībai kā paroļu maiņai gan ir jābūt mūsu pašu prioritātei,” stāsta Vladislavs Gurmans, “Bite” IKT produktu un pakalpojumu attīstības un partnerības vadītājs Latvijā.

Viņš papildina, ka mūsdienās kibernoziedznieku mērķi arvien biežāk ir tieši viedtelefoni, jo datoros cilvēki biežāk izmanto antivīrusus, kā arī kopumā par kiberdrošību datoros cilvēki tiek vairāk izglītoti. Savukārt prakse lietot antivīrusu telefonos un ievērot dažādus kiberdrošības priekšnosacījumus arī šajās ierīcēs vēl nav nostiprinājusies, tajā pašā laikā šajā ierīcē ikdienā glabājam gan kredītkaršu datus, internetbankas pieejas, gan foto un video saturu u.tml. Līdz ar to jebkurš uzbrukums viedtelefonam vai kaitīgā saite, ko cilvēks apmeklē, izmantojot telefonu, rada būtiskus riskus.

V. Gurmans uzsver, ka ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē starp populārākajiem kiberdraudiem mobilajās ierīcēs ir krāpnieciskas mobilās lietotnes, kas, lejupielādētas ierīcē, zog datus. Tikpat izplatīta ir arī pikšķerēšana, kas visbiežāk tiek īstenota ar e-pastu, īsziņu starpniecību, aicinot ierīces lietotāju lejupielādēt kādu failu vai apmeklēt kādu interneta lapu, tā inficējot ierīci un sniedzot iespēju krāpniekam piekļūt ierīcei un datiem. Populāras “lamatas” ir arī viltoti publiskie Wi-Fi tīkli – cilvēkam izmantojot šo tīklu un ielogojoties kādā vietnē, kibernoziednieks var piekļūt lietotājvārdam un parolei. Arī šifrējošie izspiedējvīrusi var nodarīt nozīmīgu kaitējumu, jo, ierīcei inficējoties ar šādu vīrusu, kibernoziedznieks var bloķēt piekļuvi tai, pieprasot izpirkuma maksu, piemēram, lūdzot veikt pārskaitījumu kriptovalūta.

*Aptauju veica “Bite” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Aptauja notika 2022. gada oktobrī. Tajā piedalījās 1008 respondenti no visas Latvijas.