"Kundziņsalas dienvidu projekts": mēs no valdības gribam tikai dzirdēt lēmumu – jā, mēs pirksim gāzi

Vai jūs sīkāk varat pastāstīt par jūsu projektu?

Kundziņsalas projekts paredz izbūvēt sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināli, no kura SDG tālāk varēs nogādāt ar autocisternām, kā arī tajā būs regazifikācijas sistēma, kas ļaus gāzi transportēt pa cauruļvadiem. Mūsu projekts sākumā bija plānots nelielā apjomā - 300 000 tonnu SDG gadā - un paredzēja SDG piegādes tikai ar autocisternām Latvijā un citās Baltijas valstīs. Ņemot vērā tagadējās ģeopolitiskās izmaiņas un grūtības, kādas šajā reģionā ir radušās ar gāzes apgādi, mēs nolēmām, ka ir jāveic izpēte par projekta paplašināšanas iespējām. Mēs iesaistījām vietējos un "Gaso" inženierus un specialistus no starptautiskām kompānijām. Kopēja darba rezultātā tika izstrādāts tehniskais risinājums - projekts, kā ar gāzi var apgādāt Rīgu un Latviju. Pašlaik tie ir no 0,75 līdz 2,2 miljardiem kubikmetru gāzes gadā, bet apjomu mēs varam turpināt palielināt visa projekta darbības laikā, lai Latvija saņemtu nepieciešamo gāzes daudzumu. Mums ir visas iespējas piegādāt gāzi gan Inčukalna gāzes krātuvei, gan apgādāt ar gāzi Rīgu un tās apkārtni. Mēs izmantosim esošo "Gaso" cauruļvadu sistēmu, un tikai nelielā posmā - aptuveni 12 kilometri - ir jāizbūvē jauns zemspiediena gāzes cauruļvads, lai pieslēgtos augstspiediena gāzes sistēmai un varētu piegādāt gāzi tieši no Rīgas ostas uz Inčukalna dabasgāzes krātuvi. Līdz ar to būs iespējama gāzes piegāde Rīgai un, ja būs tāda vajadzība - Inčukalna dabasgāzes krātuvei, kā arī mēs saglabāsim savu sākotnējo plānu par SDG piegādēm klientiem.

Par pieslēgšanos "Gaso" gāzes vadu sistēmai. Pa to jau notiek ikdienas gāzes piegādes patērētājiem, sākot no mājsaimniecībām un beidzot ar uzņēmumiem. Vai šajā tīklā ir pietiekami daudz kapacitātes, lai vēl saņemtu gāzi no termināļa? Vai par to esat runājuši ar "Gaso"?

Mums ir notikušas sanāksmes ar "Gaso" komandu un mūsu inženieri ir tikušies ar "Gaso" inženieriem. Pašlaik "Gaso" piegādā no Krievijas saņemto gāzi. Tādēļ vienīgais, kas mainīsies, būs gāzes avots, kas atradīsies Rīgas ostā, un "Gaso" būs tikai jāmaina piegādes avots. Rīgā esošai gāzes cauruļvadu sistēmai ir liela priekšrocība šim projektam un tam, lai varētu atteikties no Krievijas gāzes.

Cik šis projekts izmaksās un kas būs investori? Tāpat vai jums būs nepieciešami ieguldījumi vai garantijas no Latvijas valdības?

Mūsu projekta vērtība ir 120 miljoni eiro. Mēs nemeklējam nekādus ieguldījumus vai garantijas no valsts puses. Šis ir pilnībā komerciāls projekts. Vienlaikus, lai šis projekts strādātu, ir nepieciešami gāzes pircēji, jo nav nekādas vajadzības piepildīt infrastruktūru ar gāzi, ja to nepirks. Tādēļ mēs nelūdzam garantijas to klasiskajā nozīmē, bet mums ir vajadzīga vienošanās ar gāzes saņēmējiem, ka viņiem ir nepieciešama gāze.

Visādi citādi šis projekts tiks finansēts pilnībā no privātiem līdzekļiem un būs ASV kapitāls. Iespējams, ka arī fonds no Eiropas vēlēsies pievienoties. Pagaidām konfidencialitātes nosacījumi man neļauj publiski atklāt detaļas, bet finansējums nāks no privātiem fondiem un valsts finansējums nebūs nepieciešams.

Ar ko jūs pašlaik tiekaties Latvijā?

Mums jau ir bijušas daudzas tikšanās iepriekš. Pašlaik mēs tiekamies ar pārstāvjiem no valdības, Ekonomikas ministrijas, "Conexus" un "Latvenergo". Tiek finalizēti tehniskie nosacījumi par cauruļvadu savienošanu, jo mēs gribam būt droši, ka tas, par ko mūsu tehniskā komanda ir teikusi "jā", patiešām nozīmē "jā", un tas ir jāapstiprina visām iesaistītajām pusēm. Turpinās sarunas ar valsts pārstāvjiem. Pašlaik visi no mums sagaida atbildi, vai ir pieejams atbilstošs tehniskais risinājums, un mums tāds ir.

Kādi ir nosacījumi, lai šis projekts tiktu uzsākts? Piemēram, vai tas būtu valdības solījums, ka Latvijā netaps cits SDG terminālis Skultē vai kaut kur citur?

Mēs sākām ar mazāka izmēra projektu. Tā paplašināšanu diktēja nepieciešamība. Tādēļ mēs esam ļoti labā pozīcijā, lai turpinātu šo projektu jebkurā gadījumā. Tas, kas mums ir nepieciešams, ja mēs Latvijā īstenojam paplašināto projektu, ir pārliecība, ka gāzei būs pircēji. Tādēļ mums būtu vajadzīga indikācija no valdības, ka tā izvēlas Rīgu kā risinājumu gāzes piegādēm. Tam var būt sarunu forma, tam var būt dokumenta forma, bet, lai ietu uz priekšu ar liela apjoma projektu, mums ir nepieciešama pārliecība, ka šīm gāzes piegādēm būs tirgus. Tādēļ tagad sarunās mēs rādām, ka tehniskais risinājums ir iespējams, tas ir pieejams, bet mums vajag pārliecību, ka tādā gadījumā gāze tiks nopirkta.

Ja mēs tagad hipotētiski pieņemam, ka atbildi jūs saņemat šodien, tad cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai projekts tiktu īstenots?

Mums ir divi laika grafiki. Lai izbūvētu SDG uzglabāšanas tvertnes, kas bija paredzētas sākotnējā projektā, mums ir nepieciešami divi vai divi ar pusi gadi. Taču, ja ir nepieciešamas daudz ātrākas ārkārtas SDG piegādes, tad mēs gada laikā varam izbūvēt gāzes cauruļvadu, un tas nozīmē, ka mēs nākamajā vasarā varam sākt gāzes piegādes Rīgai un Latvijai. Tādēļ projektam ir iespējami divi īstenošanas laiki - gāzes piegādes var sākt jau nākamajā vasarā, bet pilnā apjomā termināli var pabeigt divu vai divu ar pusi gadu laikā.

Baltijas valstis, no vienas puses, atrodas vienotā tirgū ar Somiju, un pašlaik ir izbūvēts savienojums arī ar Poliju. No otras puses, Baltija ir mazs tirgus, un SDG terminālis ir Klaipēdā, un, iespējams, jau šogad tāds būs arī Igaunijā Paldiskos. Vai visām Baltijas valstīm maz vajag savu SDG termināli?

Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Mēs uz savu projektu lūkojamies tādējādi, ka tas nodrošina Latvijas neatkarību. Tirgus nestrādās, ja tiks īstenoti projekti, kuriem nav jēgas ekonomiski. No šī skatu punkta - Klaipēdas terminālis jau pastāv, un mēs visi zinām arī tā darbības limitus. Mēs sadarbojamies arī ar igauņiem, jo SDG tirgus ir diezgan maza sabiedrība, un mēs visi viens otru pazīstam un atbalstām. Taču gan gāzes piegādēm no Klaipēdas, gan no Paldiskiem ir savi limiti. Šeit runa nav tik daudz par kapacitāti, cik par konkurenci. Ir Somija, kura arī vēlas gāzi, un ir Polija, kura vēlas gāzi. Tādēļ ir limitēts gāzes apjoms, kuru pa cauruļvadu sistēmu no abām pusēm var saņemt Latvija. Rīgas projekts, kurš nebūt nav liels, tā kapacitāte ir aptuveni 1 000 000 sašķidrinātās dabasgāzes tonnu gadā, ir pietiekams tieši Latvijai.

Turklāt atšķirībā no Klaipēdas, kur ir peldošais SDG terminālis, un Paldiskiem, kur tāds arī tiek plānots, Rīgā būs SDG terminālis ar sauszemes uzglabāšanas tvertnēm un vienotu cauruļvadu, kas kopā ar "Conexus" ļaus piegādāt tieši tik daudz gāzes, cik nepieciešams uz vai no Inčukalna, un nodrošināt Latvijas gāzes sistēmas balansēšanu visa gada garumā bez papildu gāzes apjomiem no Lietuvas vai Igaunijas. Šis projekts nodrošina neatkarību un dod iespēju Latvijai rūpēties par enerģētisko drošību savā teritorijā.

Kādu jūs redzat ilgtermiņa perspektīvu, jo mēs visi cenšamies kļūt zaļāki un ir valstis, kuras ir paziņojušas, ka pēc 10 vai 20 gadiem vispār vairs neizmantos gāzi?

Kad mēs sākām darbu pie šī projekta, mēs vērtējām nākotni. Vai mums tas patīk vai nē, bet SDG nākamajā desmitgadē būs pārejas energoprodukts. Arī mēs uz šo projektu skatāmies 10 gadu perspektīvā, jo SDG ir daudz tīrāks resurss nekā alternatīvas. Savukārt ar laiku mēs plānojam pārslēgties uz ūdeņradi. Visa mūsu infrastruktūra tiek veidota saskaņā ar šo plānu, lai tā būtu izmantojama arī ūdeņradim. Kad pienāks laiks un būs pieejami jauni energoresursi, Latvija varēs izmantot šo infrastruktūru, lai aizstātu SDG ar ūdeņradi vai ar citiem produktiem, kurus mēs pašlaik nopietni pētām. Lai vai kā, bet nākamajā desmitgadē SDG būs ļoti nopietna loma kā pārejas energoresursam.

Neviens cits līdz šim nav minējis ūdeņradi termināļu sakarā.

Mēs to darām, un tas ir viens no mūsu projekta pamatiem, jo mēs lūkojamies uz priekšu un kaut kad būs jāpārslēdzas no SDG uz ūdeņradi.

Kā jau minējāt, tad Klaipēda ir un Paldiski ir iecerēts kā peldošais terminālis. Vai tas, ka Rīgā ir iecerēts krasta terminālis, nākotnē ļautu gāzi piegādāt lētāk?

Mūsu bizness ir uzbūvēt un apsaimniekot infrastruktūru. Gāzes piegādes ir pilnīgi cits uzņēmējdarbības veids. Taču mūsu komandai un arī sadarbības partneriem ASV ir arī ļoti nopietna pieredze gāzes tirdzniecībā un piegādē. Tas mums dod iespēju ar saviem sadarbības partneriem strādāt attiecībā uz gāzes cenām. Viņu pieeja ir piegādāt lielus apjomus, kurus pēc tam jau var sadalīt piegādēs Paldiskiem, Klaipēdai, citur. Tas ļauj iegūt SDG par labu cenu.

Vienlaikus par jūsu stāstīto var teikt, ka izklausās pārāk labi, lai būtu patiesi - neko negribat no valsts utt. Kur ir āķis?

Āķis ir tirgus. Mēs varam izveidot infrastruktūru un mēs varam arī piegādāt gāzi. Kā jūs redzat, līdz šim mēs neko daudz publiski neesam stāstījuši par šo projektu - vienkārši esam darījuši savu darbu. Taču mums vajag, lai uzņēmumi, kuri Latvijā iegādājas gāzi, būtu mūsu klienti. Āķis ir tajā, ka tirgum ir nepieciešama gāze un mums ir optimāls risinājums, lai to nodrošinātu. Tādēļ pašlaik ir lēmumu pieņēmēju ziņā saprast, ka tas ir optimāls risinājums. Mūsu priekšrocība ir tajā, ka mēs pie šī projekta jau esam strādājuši un mums šeit ir komanda, kas ir veikusi izpēti un radījusi tehniskos risinājumus - mums viss ir skaidrs un esam gatavi laikā uzbūvēt infrastruktūru. Mums ir investori, kuri ir gatavi ieguldīt. Līdz šim jautājums bija "Kā mēs varam pieslēgties gāzes cauruļvadu infrastruktūrai?", un tagad mēs zinām, kā to var izdarīt.

Tādēļ mēs no valdības gribam dzirdēt lēmumu - jā, mēs pirksim gāzi. Tad mēs esam gatavi veidot šo termināli un piegādāt gāzi.

Es arī varu teikt, ka mēs esam vienīgais SDG termināļa projekts Latvijā, kurš ir jau gatavs īstenošanai. Var sagaidīt, ka tagad ieradīsies daudz oportūnistisku uzņēmēju, kuri daudz solīs, bet mēs šeit jau esam un strādājam kopā ar Rīgas brīvostas pārvaldi.