Ministrija šogad ļāvusi ņemt pašvaldībām kredītus 170 miljonu apmērā

“Mēs šobrīd nevienai neredzam riskus, ka varētu draudēt maksātnespēja. Situācija tiek kontrolēta, un mēs neredzam apdraudējumu pašvaldību pastāvēšanai,” raidījumam komentēja FM pašvaldību finanšu uzraudzības departamenta direktore Inta Komisare.

Lielo attīstības projektu īstenošanai pašvaldības piesaista Eiropas Savienības un dažādus citus fondus. Līdzfinansējumam pašvaldības ņem kredītus, un šajā jomā ierobežojumu nav. Savukārt ierobežojumi ir pie mazākiem projektiem, piemēram, skolai vajag nomainīt logus, katlumājai vajadzīgs remonts, mūzikas skolai jāpērk jauni instrumenti un tamlīdzīgi. Te valsts ir uzlikusi maksimālos griestus, cik lielas parādsaistības katra pašvaldība individuāli drīkst katru gadu uzņemties prioritāro projektu īstenošanai, un tie ir 250 000 eiro.

Pašvaldības aizņemas naudu korektiem mērķiem un ārkārtīgi reti ir nācies atmest projektu pieteikumus. Pašvaldību finanšu uzraudze atminas vien atteikumus ņemt kredītus trauku iegādei un festivāla telšu pirkšanai. Atpūtas kompleksus var būvēt tika, ja ir kādu fondu līdzfinansējums, piemēram, Daugavpilsl novada Višķu pagasts uzcēla publisko pirti.

Arī Latvijas Pašvaldību savienība neesot secinājusi, ka domes ļaunprātīgi ņemtu kredītus.

Pašvaldības nekādi nevar izvairīties no aizņēmumu atmaksas pat tad, ja kredīts ņemts komerciestādē, bet valsts ir kā galvotājs. Nespēja termiņos veikt kredīmaksājumus nozīmē piespiedu pārfinansēšanu - ņemt jaunu kredītu, lai atmaksātu veco.

Pašvaldībām pēc būtības nevar piemērot bankrota procedūru, norakstot parādus. Līdzekļu atdošanu garantē ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļiem.

Vienīgais pēdējā laika gadījums, kad pašvaldība nav spējusi atmaksāt parādu, ir bijis ar Ādažu novada domi, kura bija spiesta ņemt jaunu kredītu no Valsts kases, lai pārkreditētu veco parādu. Pirms tam līdz 2009.gadam līdzīgā situācijā bija 19 pašvaldības.